Olnīca: Atšķirības starp versijām

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Versija, kas saglabāta 2020. gada 26. aprīlis, plkst. 11.58 labot 194.230.147.43 (diskusija) olnīcu funkcijas (Iezīmes: Vizuālā labošana) ← Vecāka versija		Pašreizējā versija, 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 22.44 labot atcelt 85.254.75.2 (diskusija) Nav labojuma kopsavilkuma
(4 starpversijas, ko saglabājuši 4 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: [[Attēls:Sites of tubo ovarian abscess.PNG\|thumb\|230px\|Sievietes olnīca]] '''Olnīcas''' ({{val-la\|ovarium}}, ~~daudzskaitlī~~dsk. ''Ovarien'') ir sieviešu [[reproduktīvā sistēma\|reproduktīvās sistēmas]] dzimumdziedzeri, ~~kurā~~kuros norisinās [[olšūna\|olšūnu]] un [[dzimumhormoni\|dzimumhormonu]] (estrogēna un progesterona) veidošanās. Tas ir pāra orgāns, kas atrodas [[iegurnis\|iegurņa]] dobumā. Sieviešu olnīca pieaugušai sievietei ir aptuveni 3,5 x 1,5 x 1 cm liela. Parasti cikla ietvaros ovulācija notiek tikai vienā no olnīcām, atbrīvojot apaugļojamu olšūnu katrā [[Menstruālais cikls\|menstruālajā ciklā]]. Olnīcas ir visu [[mugurkaulnieki\|mugurkaulnieku]] sugu mātītēm. Kaut arī [[putni\|putnu]] mātītēm ir divas olnīcas, tikai viena no tām ir funkcionējoša. Vīrišķos dzimumdziedzerus sauc par [[sēklinieks\|sēkliniekiem]]. Sievietes olnīcas katru mēnesi nogatavina vienu olšūnu, vienā vai otrā olnīcā. Retos gadījumos ovulācija var notikt abās olšūnās vienlaicīgi. Olnīcu jeb menstruālais cikls norit vidēji 28 dienas, cikls var variēt no 2421 līdz 3235 dienām. Katru mēnesi nogatavojas viens vadošais folikuls, olnīcā sasniedzot ~~25mm~~25 mm izmēru un apmēram 14. cikla dienā notiek ovulācija. Folikuls plīst un olšūna aizceļo pa olvadu uz dzemdi. Apaugļošana norit olvadā.▼ ~~<br />~~ Cikla sākumā olnīcas producē estrogēnu un stimulē endometrija veidošanos dzemdē. Pēc ovulācijas folikula atliekas olnīcā kļūst par dzelteno ķermeni jeb ''corpus luteum'' un producē progesteronu. Progesterona ietekmē endometrijā notiek virkne pārmaiņu, kuru rezultātā apaugļota olšūna ir spējīga ieligzdoties. Ja olšūna netiek apaugļota, seko endometrija noārdīšanās, kas ~~izpaužās~~izpaužas kā cikla asiņošana.~~{{anatomija-aizmetnis}}~~ Sieviete piedzimst ar apmēram 400.000 nenobriedušām olšūnām katrā olnīcā, dzīves laikā jaunas neveidojas, bet katru mēnesi tiek nogatavināta viena jau no piedzimšanas esošām. ▼ {{Commonscat\|Ovary\|Olnīca}}'''Olnīcu funkcijas:''' divas galvenās funkcijas ir olšūnas nobriedināšana un sievišķo hormonu sintēze.▼ ▲~~{{Commonscat\|Ovary\|Olnīca}}'''~~Olnīcu ~~funkcijas:''' divas~~ galvenās funkcijas ir olšūnas nobriedināšana un sievišķo hormonu sintēze. ▲Sievietes olnīcas katru mēnesi nogatavina vienu olšūnu, vienā vai otrā olnīcā. Retos gadījumos ovulācija var notikt abās olšūnās vienlaicīgi. Olnīcu jeb menstruālais cikls norit vidēji 28 dienas, cikls var variēt no 24 līdz 32 dienām. Katru mēnesi nogatavojas viens vadošais folikuls olnīcā sasniedzot 25mm izmēru un apmēram 14. cikla dienā notiek ovulācija. Folikuls plīst un olšūna aizceļo pa olvadu uz dzemdi. Apaugļošana norit olvadā. {{Commonscat\|Ovary\|Olnīca}} ▲Cikla sākumā olnīcas producē estrogēnu un stimulē endometrija veidošanos dzemdē. Pēc ovulācijas folikula atliekas olnīcā kļūst par dzelteno ķermeni jeb corpus luteum un producē progesteronu. Progesterona ietekmē endometrijā notiek virkne pārmaiņu, kuru rezultātā apaugļota olšūna ir spējīga ieligzdoties. Ja olšūna netiek apaugļota, seko endometrija noārdīšanās, kas izpaužās kā cikla asiņošana.{{anatomija-aizmetnis}} {{anatomija-aizmetnis}} {{Anatomija}}