Livonijas pilsoņu karš: Atšķirības starp versijām

'''Livonijas pilsoņu karš''' bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiem]], [[Rīgas rāte|Rīgas rāti]] un [[Vācu ordenis|Teitoņu ordeņa]] [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas landmestriem]] laikā no 1297. gada līdz 1330. gadam. Rīgu un arhibīskapus parasti atbalstīja [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas bīskapi]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapi]]. Tā kā arhibīskapa un citu bīskapu karaspēki nevarēja līdzvērtīgi karot pret Livonijā un Prūsijā bāzētajiem Ordeņa spēkiem, galveno kara smagumu iznesa Rīga un tās sabiedrotā [[Lietuvas dižkunigaitija]].

KonfliktsBruņotais konflikts regulāri uzliesmoja arī turpmāk.vēlākajos Nebeidzamie konflikti starp Rīgas arhibīskapiemgados un Ordeniir skaidrojams ar to,Rīgas kaarhibīskapu abiun vēlējāsOrdeņa vēlmi būt noteicējigalvenajiem noteicējiem Rīgā un visā Livonijā. Šis konflikts turpināsturpinājās līdz pat [[Koadjutoru karš|Koadjutoru karam]], [[Livonijas karš|Livonijas karam]] un Livonijas sadalīšanai.

[[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] neapmierināja [[Livonija]]s zemju lēņtiesiskā un baznīcas atkarība no Rīgas arhibīskapa, kam garīgās dzīves jautājumos pakļāvās arī [[Kurzemes bīskapi]] un iekarotās [[Austrumprūsija|Prūsija (zeme)|Prūsijas]]s četri bīskapi. Pirmās ordeņa sadursmes ar Rīgas bīskapu notika jau 13. gadsimta vidū par novadu [[Burtnieku ezers|Burtnieku ezera]] rietumu krastā. Teitoņu ordenim tikmēr izdevās pakļaut savai varai Prūsijas bīskapus un vēlāk arī Kurzemes bīskapus. 1269. gadā ordeņbrāļi uzdrošinājāsarestēja arestētRīgas arhibīskapu [[Alberts II (Rīga)|Albertu II]] un Rīgas domprāvestu [[Johans II fon Fehte|Johanu no FehtesII]] un turēja cietumātos ieslodzījumā, kamērlīdz viņi atzina ordeņaOrdeņa virsvaru.

Ordenim draudzīgais Rīgas arhibīskaps [[Johans I fon Lūne|Johans I no Lūnes]] Rīgas franciskāņu klosterī 1279. gadā veda sarunas ar zemgaļu ķēniņa [[Nameisis|Nameiša]] pārstāvjiem, kas tajā laikā karoja ar Livonijas ordeni. Tāpat Rīgas arhibīskaps Johans II no Fehtes 1289. gadā veda sarunas ar zemgaļu pārstāvjiem par viņu padošanās noteikumiem.{{fact}}

13. gadsimtā, papildus Ordenim un bīskapiem ar saviem vasaļiem un nevācu zemniekiem, Livonijas pilsētās veidojās pilsētnieku kārta. Par īstām pilsētām šajā laikā var saukt dāņu Tallinu, bīskapa rezidenci Tērbatu un Rīgu, kurā atradās arhibīskapa un Livonijas landmestra rezidences. Pilsētiņas arī veidojās pie Ordeņa cietokšņiem Pērnavā un Cēsīs, kā arī pie [[Hāpsalu|Hāpsalas]] Doma.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:698681|article:DIVL159 Geschichte der Stadt Riga]</ref>

Pilsētas pirmos pastāvēšanas gadus Rīga piederēja bīskapam Albertam, kā galvenajam šejienes feodālajam virskungam. 1225.-26. gados risinot bīskapa, Zobenbrāļu ordeņa un rīdzinieku strīdus, pāvesta legāts Modenas Viljams, pilsētniekiem piešķīra tiesības iecelt tiesnesi (fogtu), tiesības pašiem tiesāt pilsētniekus par noziegumiem, kas pastrādāti pilsētas teritorijās, kā arī noteica Rīgas patrimoniālā apgabala robežas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:654769|article:DIVL334|query:R%C4%AAGAS%20PILS%C4%92TA%20ORDE%C5%85A%20R%C4%ABgas%20 Rīgas pilsēta, arhibīskaps un ordeņa mestrs. Atziņas un problēmas.]</ref> Rīgas arhibīskapa rokās bija ne tikai garīgā vara pār bīskapiem un Ordeni, bet arī nocietinātu piļu un cietokšņu virkne arhibīskapijas zemēs – [[Turaidas pils]], [[Lielvārdes pils]], [[Ikšķiles viduslaiku pils|Ikšķiles pils]], [[Raunas viduslaiku pils|Raunas pils]], [[Salaspils viduslaiku pils|Salaspils pils]], [[Vecdoles pils|Doles pils]], [[Kokneses pils|Kokneses pils]], [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pils]], [[Lubānas viduslaiku pils|Lubānas pils]] un citur.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:698681|article:DIVL159 Geschichte der Stadt Riga]</ref>

1234. gadā bīskaps [[Nikolajs fon Nauens|Nikolajs]] savu rezidenci pārceļ ārpus pilsētas mūriem, pie Daugavas. 1256. gadā Rīgas arhibīskaps [[Alberts II (Rīga)|Alberts II]] atteicās no bīskapa tiesībām apstiprināt pilsētas tiesas tiesnesi, bet 1257. gada 15. maijā pāvests [[Aleksandrs IV]] paziņoja, ka pilsēta tiek atbrīvota no desmitās tiesas maksāšanas baznīcai.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:696799|article:DIVL225|page:47 Feodālā Rīga]</ref>

Tieši uz Lībeku rīdzinieki vēlāk sūta ziņojumus par bruņota konflikta sākumu 1297. gadā, kā arī lūdz palīdzību.

Arhibīskaps [[Johans III fon Šverīns]] medību laikā 1297. gadā salauza stilba kaulu un devās uz [[Flandrija|Flandriju]] ārstēties. Uz savas prombūtnes laiku arhibīskapijas pārvaldi viņš atstāja landmestram [[Bruno (mestrs)|Bruno]], bet RīguRīgas kontrolējakontrolēji fogtsfogtam un pilsētas rāterātei.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:698681|article:DIVL159 Geschichte der Stadt Riga]</ref>

Šajā laikā izceļas konflikts, kas pāraug karā. Lai pasargātu pilsētas mūri no Daugavas ledus iešanas un plūdu radītajiem bojājumiem, 1297. gada pavasarī Rīgas pilsēta [[Rīdzene (bijusī upe)|Rīdzenes upē]] sāka celt aizsargdambi un ērtākai būvmateriālu piegādei arī uzcēla paceļamo tiltu, lai tas netraucētu kuģu satiksmei. Ordeņa kareivji tiltu tomēr uzskatīja par traucēkli un mēģināja to sagraut. Rātskungu vēršanās ar sūdzību pie Ordeņa vicemestra izvērsās strīdā, vicemestram paziņojot, ka tas atceļ visas Rīgas tiesības un privilēģijas, kas rīdziniekiem bija piešķirtas Ordeņa zemēs, kā arī konfiscē visas rīdzinieku kravas un preces, kas atrodas Ordeņa teritorijā un Rīgā, līdz brīdim, kad traucējošais tiltiņš tiks nojaukts.

Sv. Miķeļa naktī pilsētnieki aizdedzina Ordeņa zirgu staļļus, un iznīcina tā īpašumu pilsētā. 30. septembrī tierīdzinieki iebrūk un iznīcina Jurģa sētu un Ordeņa baznīcu. Šeit sagrābtais pils komturs un 60 ordeņbrāļi tiek nogalināti (aprakstos minēts ka daži nosisti, citi pakārti vai tiem nocirstas galvas).<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:698681|article:DIVL159 Geschichte der Stadt Riga]</ref>, <ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:696799|article:DIVL225|page:48 Feodālā Rīga]</ref>

Rīga noslēdzanoslēdz savienību ar [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapiem]]. Livonijas ordeņa mestrsLandmestrs [[Bruno]] devās karagājienā pret Sāmsalas-Vīkas bīskapu un ieņēma [[Hāpsalas pils|Hāpsala]]s, [[Lodes pils|Lodes]] un [[Leāles pils|Leāles pilis]].{{fact}}

Ar vairāku Hanzas pilsētu starpniecību tikatiek noslēgts pamiers līdz 1298. gada 6. janvārim, bet jau 1297. gada decembra beigās Ordenis pamieru lauž. No Rīgas pievārtē esošajām [[Brāļa Bertolda dzirnavas|Bertolda dzirnavām]] Ķengaragā, kas faktiski bija nocietināts atbalsta punkts un Jaunajām dzirnavām ([[Bukultu pils]]), tikaOrdeni veiktiveic uzbrukumiuzbrukumus Rīgai.

Tā kā Rīgai bija zudušas cerības uz palīdzību no baznīcas vadības vai citām Hanzas pilsētām, tā uzsāka sarunas ar joprojām pagānisko [[RīgasLietuvas rātedižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]]. 1298. gada marta beigās Rīgas rāte un Rīgas arhibīskaps [[Johans III fon Šverīns|Johans III]] 1298.noslēdz gadāRīgas noslēdza militāru savienību arun [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaitidižkunigaiša]] [[Vītenis|VīteniVīteņa]], kuramsavienību uzvaraspret Ordeni. Uzvaras gadījumā esotVītenim apsolījisesot atdotapsolītas Livonijas ordenim pakļautās zemes [[Zemgale (valsts)|Zemgalē]] un bijušajā [[Jersika (valsts)|Jersikas valstī]] ([[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogteju]] un [[Dinaburgas komturi|Dinaburgas komtureju]]).{{fact}}

1298. gadā ordeņa mestrs BrūnoBruno ieņēmaieņem arhibīskapa galvenos cietokšņus [[Kokneses pils|Koknesi]] un [[Turaidas pils|Turaidu]], kur sagūstījasagūsta pašu arhibīskapu un ieslodzījaiesloga viņu [[Vīlande]]s cietoksnī. Lietuvieši un rīdzinieki 9. aprīlī pie Bukultiem smagi sakāva Ordeņa spēkus. Dižkunigaitis Vītenis kopā ar Rīgas pilsētas karaspēku 1298. gada pavasarī devās karagājienā uz ordeņa galveno pili Vīlandē, tomēr to nesasniedzi apmierinājās ar ordeņa [[Karkuses pils]] (''Carthusen'') nopostīšanu. netālu no tagadējās [[Karksi-Nuija]]s pilsētas.