1921. gads
gads
(Pāradresēts no 1921)
- Šis raksts ir par 1921. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1921. gads Latvijā.
1921. (MCMXXI) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1921 MCMXXI |
| Ab urbe condita | 2674 |
| Armēņu kalendārs | 1370 ԹՎ ՌՅՀ |
| Asīriešu kalendārs | 6671 |
| Bahāju kalendārs | 77—78 |
| Bengāliešu kalendārs | 1328 |
| Berberu kalendārs | 2871 |
| Budistu kalendārs | 2465 |
| Birmiešu kalendārs | 1283 |
| Bizantiešu kalendārs | 7429—7430 |
| Ķīniešu kalendārs | 庚申年 (Metāla pērtiķis) 4617 vai 4557 — līdz — 辛酉年 (Metāla gailis) 4618 vai 4558 |
| Koptu kalendārs | 1637—1638 |
| Etiopu kalendārs | 1913—1914 |
| Ebreju kalendārs | 5681—5682 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1977—1978 |
| - Shaka Samvat | 1843—1844 |
| - Kali Juga | 5022—5023 |
| Holocēna kalendārs | 11921 |
| Igbo kalendārs | 921—922 |
| Irānas kalendārs | 1299—1300 |
| Islāma kalendārs | 1339—1340 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4254 |
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 21. janvāris:
- Zviedrijas sievietēm tika piešķirtas balsstiesības.
- Livorno pilsētā dibināta Itālijas Komunistiskā partija.
- 26. janvāris — sabiedrotās lielvalstis (Francija, Apvienotā Karaliste, Itālija, Beļģija un Japāna) atzina Latvijas un Igaunijas neatkarību de jure.
Februāris
labot šo sadaļu- 25. februāris — Padomju Krievija okupēja Gruziju.
Marts
labot šo sadaļu- 1. marts — dibināta Mongolijas Tautas partija.
- 4. marts — par 29. ASVprezidentu kļuva Vorens Hārdings.
- 6. marts — dibināta Portugāles Komunistiskā partija.
- 18. marts — Rīgā noslēgts miera līgums starp Poliju un Padomju Krieviju.
- 23. marts — Silēzijas iedzīvotāji plebiscītā nobalsoja par atpakaļpievienošanos Vācijai.
Maijs
labot šo sadaļu- 26. maijs — Norvēģijā sākās vispārējs streiks.
Jūnijs
labot šo sadaļu- 30. jūnijs — Zviedrijā atcēla nāvessodu.
Jūlijs
labot šo sadaļu- 1. jūlijs:
- oficiālais Ķīnas Komunistiskās partijas dibināšanas datums.
- dibināta Dakas Universitāte.
- 29. jūlijs — Ādolfs Hitlers kļuva par nacistu partijas vadītāju.
Augusts
labot šo sadaļu- 14. augusts — izveidota Tuvas Tautas Republika.
- 16. augusts — par Dienvidslāvijas Karalistes karali kļuva Aleksandrs I Karadžordževičs.
- 26. augusts — inflācijas dēļ notika nemieri Minhenē.
Septembris
labot šo sadaļu- 7. septembris — Atlantiksitijā, ASV notika pirmais Miss America konkurss.
- 12. septembris — Somijā tika dibināta sieviešu brīvprātīgā palīdzības organizācija Lotta Svärd.
Oktobris
labot šo sadaļu- 10. oktobris — darbu uzsāka Segedas Universitāte Ungārijā.
Novembris
labot šo sadaļu- 9. novembris — nemieri Reikjavikā.
Decembris
labot šo sadaļu- 1. decembris — inflācijas dēļ notika nemieri Vīnē.
Nezināms
labot šo sadaļu- Slovākijā, Bratislavas reģionā tika atklāts jauns minerāls — šafarzikīts.
Dzimuši
labot šo sadaļu- 5. janvāris — Frīdrihs Dirrenmats (Friedrich Dürrenmatt), Šveices rakstnieks (miris 1990. gadā)
- 23. janvāris — Marija Gimbutiene (Marija Gimbutienė), lietuviešu, ASV arheoloģe (mirusi 1994. gadā)
- 24. marts — Vasilijs Smislovs (Василий Смыслов), PSRS šahists, septītais pasaules čempions (miris 2010. gadā)
- 25. marts — Simona Sinjorē (Simone Signoret), franču aktrise (mirusi 1985. gadā)
- 28. marts — Dērks Bogards (Dirk Bogarde), angļu aktieris (miris 1999. gadā)
- 9. aprīlis — Žans Marī Balestrs (Jean-Marie Balestre), FIA un FISA eksprezidents (miris 2008. gadā)
- 15. aprīlis — Georgijs Beregovojs (Георгий Береговой), PSRS kosmonauts (miris 1995. gadā)
- 16. aprīlis — Pīters Ustinovs (Peter Ustinov), angļu aktieris (miris 2004. gadā)
- 2. maijs — Šotodžits Rajs (সত্যজিত রায়), Bengālijas kinorežisors (miris 1992. gadā)
- 5. maijs — Artūrs Šavlovs (Arthur Schawlow), ASV fiziķis (miris 1999. gadā)
- 12. maijs — Jozefs Beiiss (Joseph Beuys), vācu mākslinieks (miris 1986. gadā)
- 21. maijs — Andrejs Saharovs (Андрей Сахаров), PSRS fiziķis, disidents (miris 1989. gadā)
- 25. maijs — Džeks Steinbergers (Jack Steinberger), ASV fiziķis (miris 2020. gadā)
- 10. jūnijs — Princis Filips (Prince Philip), Edinburgas hercogs, karalienes Elizabetes II vīrs (miris 2021. gadā)
- 21. jūnijs — Džūdija Holideja (Judy Holliday), amerikāņu aktrise (mirusi 1965. gadā)
- 18. jūlijs — Džons Glenns (John Glenn), ASV kosmonauts (miris 2016. gadā)
- 19. jūlijs — Rozalīna Jalova (Rosalyn Yalow), ASV medicīnas fiziķe (mirusi 2011. gadā)
- 31. jūlijs — Pīters Benensons (Peter Benenson), Amnesty International dibinātājs (miris 2005. gadā)
- 4. augusts — Moriss Rišārs (Maurice Richard), Kanādas hokejists (miris 2000. gadā)
- 23. augusts — Kenets Erovs (Kenneth Arrow), ASV ekonomists (miris 2017. gadā)
- 28. augusts — Lidija Geilera Tehada (Lidia Gueiler Tejada), Bolīvijas prezidente (mirusi 2011. gadā)
- 29. augusts — Airisa Apfela (Iris Apfel), ASV uzņēmēja, interjera un modes dizainere (mirusi 2024. gadā)
- 12. septembris — Staņislavs Lems (Stanisław Lem), poļu rakstnieks (miris 2006. gadā)
- 14. septembris — Ziziņu (Zizinho), Brazīlijas futbolists (miris 2002. gadā)
- 30. septembris — Debora Kāra (Deborah Kerr), skotu aktrise (mirusi 2007. gadā)
- 13. oktobris — Īvs Montāns (Yves Montand), franču aktieris un dziedātājs (miris 1991. gadā)
- 19. oktobris — Gunnars Nordāls (Gunnar Nordahl), zviedru futbolists (miris 1995. gadā)
- 22. oktobris — Žoržs Brasēns (Georges Brassens), franču dziesmu autors un dziedātājs (miris 1981. gadā)
- 3. novembris — Čārlzs Bronsons (Charles Bronson), ASV aktieris (miris 2003. gadā)
- 27. novembris — Aleksandrs Dubčeks (Alexander Dubček), slovāku politiķis (miris 1992. gadā)
- 18. decembris — Jurijs Ņikuļins (Юрий Никулин), krievu klauns, cirka vadītājs, kinoaktieris (miris 1997. gadā)
Miruši
labot šo sadaļu- 1. janvāris — Teobalds fon Bētmanis-Holvēgs (Theobald von Bethmann-Hollweg), Vācijas kanclers (dzimis 1856. gadā)
- 8. februāris — Pjotrs Kropotkins (Пётр Алексеевич Кропоткин), krievu anarhists (dzimis 1842. gadā)
- 26. februāris — Kārlis Mengers (Carl Menger), austriešu ekonomists (dzimis 1840. gadā)
- 1. marts — Nikola I Petrovičs (Никола I Петровић), Melnkalnes karalis (dzimis 1842. gadā)
- 23. maijs — Augusts Nilsons (August Nilsson), zviedru vieglatlēts un virves vilcējs, olimpiskais čempions virves vilkšanā (dzimis 1872. gadā)
- 3. jūnijs — Konrāds Hībendāls (Coenraad Hiebendaal), nīderlandiešu airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1879. gadā)
- 4. jūlijs — Antonijs Grabovskis (Antoni Grabowski), poļu inženieris, esperanto entuziasts (dzimis 1857. gadā)
- 2. augusts — Enriko Karūzo (Enrico Caruso), itāliešu operdziedātājs (dzimis 1873. gadā)
- 7. augusts — Aleksandrs Bloks (Александр Александрович Блок), krievu dzejnieks (dzimis 1880. gadā)
- 25. augusts — Nikolajs Gumiļovs (Николай Степанович Гумилёв), krievu dzejnieks (dzimis 1886. gadā)
- 26. augusts — Matiass Ercbergers (Matthias Erzberger), vācu politiķis (dzimis 1875. gadā)
- 15. septembris — Romāns fon Ungerns-Šternbergs (Роман Фёдорович фон Унгерн-Штернберг), virsnieks un mistiķis (dzimis 1885. gadā)
- 18. oktobris — Ludvigs III (Ludwig III.), Bavārijas karalis (dzimis 1845. gadā)
- 23. oktobris — Džons Danlops (John Boyd Dunlop), skotu veterinārārsts, izgudrotājs (dzimis 1840. gadā)
- 11. novembris — Leons Moro (Léon Moreaux), franču sporta šāvējs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1852. gadā)
- 11. decembris — Robērs de Monteskjū (Robert de Montesquiou), franču estēts, simbolisma dzejnieks, mākslas kolekcionārs un dendijs (dzimis 1855. gadā)
- 16. decembris — Kamils Sensānss (Camille Saint-Saëns), franču komponists (dzimis 1835. gadā)
- 17. decembris — Žils Trinitē (Jules Trinité), franču sporta šāvējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1856. gadā)
- 25. decembris — Vladimirs Koroļenko (Владимир Галактионович Короленко), krievu rakstnieks un publicists (dzimis 1853. gadā)
Nobela prēmijas
labot šo sadaļu- Fizikā — Alberts Einšteins
- Fizioloģijā vai medicīnā — prēmiju nepiešķīra
- Ķīmijā — Frederiks Sodijs
- Literatūrā — Anatols Franss
- Miera veicināšanā — Hjalmars Brantings, Kristiāns Lange