Boļeslavs I Drosmīgais
Boļeslavs I saukts Drosmīgais (poļu: Bolesław I Chrobry; dzimis 966. vai 967. gadā, miris 1025. gada 17. jūnijā) bija pirmais Polijas karalis. Pjastu dinastijas pārstāvis. Pirmā kristītā poļānu kņaza Meško I un čehu princeses Dobravas dēls. No 992. līdz 1025. gadam valdīja kā kņazs, bet no 1025. gada - kā pirmais Polijas karalis.
| Boļeslavs I Drosmīgais Bolesław I Chrobry | |
|---|---|
 | |
| Polijas kņazs (no 1025. gada - karalis) | |
|
Amatā 992. gads — 1025. gada 17. jūnijs | |
| Priekštecis | Meško I |
| Pēctecis | Meško II Lamberts |
|
| |
| Dzimšanas dati |
967. gadā Poznaņa, (tagad  Polija) |
| Dzīves vieta | Poznaņa |
| Miršanas dati |
1025. gada 17. jūnijā Krakova?, (tagad Polija) |
| Apglabāts |
Poznaņas bazilika (Bazylika archikatedralna Świętych Apostołów Piotra i Pawła w Poznaniu), Poznaņa, Polija |
| Dinastija | Pjasti |
| Tēvs | Meško I Pjasts |
| Māte | Dobrava (Dobrawa Przemyślidka) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Hunilda?, Ungārijas Judīte (Judyta węgierska), Lužicas Emnilda (Emnilda słowiańska), Miesenes Oda (Oda Miśnieńska) |
| Bērni | Ar Judīti - Bezprims (Polijas kņazs); ar Enmildu - Meško II Lamberts (Polijas karalis) |
| Reliģija | kristietība |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļu
984. gadā Boļeslavs I apprecēja Meisenes markgrāfa meitu Hunildu, pēc tam Ungārijas lielkņaza meitu Judīti, Lužicas princesi Enmildu, un beidzot Meisenes markgrāfa meitu Odu. No Enmildas Boļeslavam piedzima dēls - nākamais Polijas karalis. Boļeslava I meita bija precējusies ar Kijivas lielkņazu Svjatopolku I. Pēc tēva Meško I nāves Boļeslavam I izdevās padzīt no valsts tēva otro sievu Odu un tās dēlus un apvienot valsti.
997. gadā Boļeslavs sūtīja Sv. Adalbertu uz Prūsiju kristīšanas misijā. 999. gadā Boļeslavs anektēja Morāviju, bet 1000. vai 1001. gadā - Slovākiju. 1000. gadā Svētās Romas impērijas imperators Otons III devās svētceļojumā uz Sv. Adalberta kapu Gņezno katedrālē un piešķīra Boļeslavam I titulu Frater et Cooperator Imperii (Impērijas brālis un partneris). Tad pat Otons III piešķīra Gņezno diacēzei arhibīskapijas statusu. Pēc Otona III nāves 1002. gadā Boļeslavs I iekaroja Meiseni un Lužicu, bet 1003. - 1004. gadā - Bohēmiju, kļūdams par Čehijas kņazu Boļeslavu IV.
Boļeslavs iesaistījas arī Kijivas Krievzemes iekšējās lietās. Viņš palīdzēja iegūt varu savam znotam Svjatopolkam I, kurš kopā ar poļu karaspēku kādu laiku valdīja Kijivā, līdz tika padzīts. Šajā pat laikā Boļeslavs ieguva Polijas īpašumā Sarkano Krievzemi (Austrumgalīciju). Boļeslavs karoja arī pret Lužicas slāvu zemēm, pēc 1018. Baucenas līguma Boļeslavs I ieguva savā īpašumā Meiseni un Lužicu.
Boļeslavs I sūtīja karaspēku sava sabiedrotā Dānijas karaļa Knuta Lielā atbalstam Anglijas iekarošanā.
Pēc Svētās Romas impērijas ķeizara Heinriha II nāves Boļeslavs I 1025. gadā pats kronēja sevi par Polijas karali.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Boļeslavs I Drosmīgais.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
| Priekštecis: Meško I |
Polijas kņazs (no 1025. gada - karalis) 992 - 1025 |
Pēctecis: Meško II Lamberts |
| Priekštecis: Vladivojs |
Bohēmijas kņazs 1003 - 1004 |
Pēctecis: Jaromīrs |