Guntars Krasts

Guntars Krasts
	Latvijas Ministru prezidents
	Amatā; 1997. gada 7. augusts — 1998. gada 26. novembris
Prezidents	Guntis Ulmanis
Priekštecis	Andris Šķēle
Pēctecis	Vilis Krištopans
	Latvijas Ekonomikas ministrs
	Amatā; 1995. gada 21. decembris — 1997. gada 7. augusts
Prezidents	Guntis Ulmanis
Priekštecis	Jānis Zvanītājs
Pēctecis	Atis Sausnītis
Dzimšanas dati	1957. gada 16. oktobrī (67 gadi); Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija	Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (līdz 2008); Libertas.lv (2008—2010); Reģionu alianse (LRA) (kopš 2018)
Dzīvesbiedrs(-e)	Gunta Krasta

Guntars Krasts (1957. gada 16. oktobrī Rīgā) ir Latvijas politiķis, Ekonomikas ministrs, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs ES lietās V. Krištopana valdībā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1957. gada 16. oktobrī Rīgā. 1976. gadā absolvēja mācības Rīgas 31. vidusskolā. 1982. gadā absolvēja Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti, tautsaimniecības plānošanas specialitātē. Atmodas kustības laikā darbojās Latvijas Republikas Pilsoņu komitejā un 18. novembra savienībā.

1990. gadu sākumā G. Krasts kopā ar Robertu Zīli un Normundu Lakuču nodibināja SIA R.A.N.G, kas nodarbojās ar muitas operācijām un ieroču tirdzniecību.^[1]^[2] 1991. gadā bijis arī SIA "R.A.N.G" valdes priekšsēdētājs.^[3] 1994. gadā Robežapsardzes komandieris Jānis Ādamsons izdeva pavēli, kura aizliedza firmai “R.A.N.G.” darboties uz valsts robežas tāpēc, ka bija pamatotas aizdomas, ka šī firma nodarbojas ar nelikumīgām darbībām.^[4]^[5]

Politiskā darbība

1995. gadā Guntars Krasts kļuva par Latvijas Republikas Ekonomikas ministru, 1997. gadā par Ministru prezidentu.

Ievēlēts 7. Saeimā no saraksta "Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK", bija Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Darbojās parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā; parlamentārās izmeklēšanas komisijā "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā - priekšsēdētājs; rūpniecības, enerģētikas un būvniecības apakškomisijā.^[6] Ievēlēts 8. Saeimā no saraksta "Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK". Frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ierindas deputāts, komisijās nav darbojies.^[7] 2004. gadā nolika Saeimas deputāta mandātu, jo tika ievēlēts Eiroparlamentā.

2008. gada februārī izstājās no TB/LNNK. Kopš 2009. gada politisko partiju apvienības Libertas.lv biedrs, neiestājoties konkrētā apvienības partijā (apvienība 2009. gada Eiropas parlamenta vēlēšanās nepārvarēja 5% barjeru, un Eiropas parlamentā neiekļuva). Vēlākajos gados Krasts attālinājās no politikas, strādājot Apvienoto Nāciju un Eiropas Savienības projektā Moldovā par valdības padomnieku valsts reformu un ES integrācijas jautājumos.^[8]

2018. gada janvārī Krasts iestājās partijā "Reģionu alianse".^[9]

Atsauces

↑ Jānis Domburs, Dans Titavs. Nezināmais tēvzemietis. // Sestdiena. 1998. gada 7. februāris, 3. lpp.
↑ Operatīvajā lietā par atentātu pret Čeveru iepīti tēvzemiešu līderi. - LETA. 09.10.2001.
↑ Ar TB/LNNK politiķiem saistītai firmai pārmet nodokļu nemaksāšanu. - LETA. 29.01.2006.
↑ «Latvijas Republikas 6.Saeimas pavasara sesijas trešās sēdes 1998. gada 30. aprīlī stenogramma.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 27. Augustsss. Skatīts: 2010. gada 24. Februāris.
↑ Eiroparlamenta deputāts R.Zīle vēlēšanās nekandidē. // Diena. 28.09.2006.
↑ «7. Saeimas deputāts.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 3. janvārī. Skatīts: 2010. gada 24. februārī.
↑ 8. Saeimas deputāts.^{[novecojusi saite]}
↑ Ināra Egle. «Krasts tuvākajā laikā neiesaistīsies Latvijas politikā». Diena, 2.06.2010.. Skatīts: 20.03.2018..
↑ «Ekspremjers Guntars Krasts pievienojies Latvijas Reģionu apvienībai». TVNET. 29.01.2018. Arhivēts no oriģināla, laiks: 21.03.2018. Skatīts: 20.03.2018..

Literatūra

Krasts Guntars. Nākotne pieder mums visiem. - Preses nams: Rīga, 2002. - 140 lpp.
Economic development of Latvia : report / Ministry of Economy Republic of Latvia ; forew. by Guntars Krasts. - Riga, 1996. - 118 p.

Ārējās saites

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Jānis Zvanītājs	Latvijas Ekonomikas ministrs 1995. gada 21. decembris — 1997. gada 7. augusts	Pēctecis: Atis Sausnītis
Priekštecis: Andris Šķēle	Latvijas Ministru prezidents 1997. gada 7. augusts — 1998. gada 26. novembris	Pēctecis: Vilis Krištopans

[1] Jānis Domburs, Dans Titavs. Nezināmais tēvzemietis. // Sestdiena. 1998. gada 7. februāris, 3. lpp.

[2] Operatīvajā lietā par atentātu pret Čeveru iepīti tēvzemiešu līderi. - LETA. 09.10.2001.

[3] Ar TB/LNNK politiķiem saistītai firmai pārmet nodokļu nemaksāšanu. - LETA. 29.01.2006.

[4] «Latvijas Republikas 6.Saeimas pavasara sesijas trešās sēdes 1998. gada 30. aprīlī stenogramma.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 27. Augustsss. Skatīts: 2010. gada 24. Februāris.

[5] Eiroparlamenta deputāts R.Zīle vēlēšanās nekandidē. // Diena. 28.09.2006.

[6] «7. Saeimas deputāts.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 3. janvārī. Skatīts: 2010. gada 24. februārī.

[7] 8. Saeimas deputāts.^{[novecojusi saite]}

[8] Ināra Egle. «Krasts tuvākajā laikā neiesaistīsies Latvijas politikā». Diena, 2.06.2010.. Skatīts: 20.03.2018..

[9] «Ekspremjers Guntars Krasts pievienojies Latvijas Reģionu apvienībai». TVNET. 29.01.2018. Arhivēts no oriģināla, laiks: 21.03.2018. Skatīts: 20.03.2018..

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

Guntars Krasts



Latvijas Ministru prezidents

Amatā 1997. gada 7. augusts — 1998. gada 26. novembris
Prezidents	Guntis Ulmanis
Priekštecis	Andris Šķēle
Pēctecis	Vilis Krištopans

Latvijas Ekonomikas ministrs

Amatā 1995. gada 21. decembris — 1997. gada 7. augusts
Prezidents	Guntis Ulmanis
Priekštecis	Jānis Zvanītājs
Pēctecis	Atis Sausnītis


Dzimšanas dati	1957. gada 16. oktobrī (67 gadi) Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija	Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (līdz 2008) Libertas.lv (2008—2010) Reģionu alianse (LRA) (kopš 2018)
Dzīvesbiedrs(-e)	Gunta Krasta