Vikipēdija

Kuveita

Kuveita ir valsts Āzijā pie Persijas līča. ANO dalībniece no 1963. gada, Arābu valstu līgas locekle no 1961. gada. Valsts iekārta: konstitucionālā monarhija. Valsts galva — emīrs, valdību vada premjerministrs. Likumdevēja varu realizē emīrs un Nacionālā Asambleja (50 deputāti).

Kuveitas Valsts
دولة الكويت
Dawlat al-Kuwait
Kuveitas karogs Kuveitas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himna: "Al-Nasheed Al-Watani"
Location of Kuveita
Location of Kuveita
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta) 		Kuveita
820) 29°22′N 47°58′E / 29.367°N 47.967°E / 29.367; 47.967
Valsts valodas arābu valoda
Demonīms Kuwaiti
Valdība Vienota konstitucionālā monarhija[1]
 -  Emīrs Mišals Al-Ahmads Al-Džabers Al-Sabahs
 -  Premjerministrs Mohammad Sabah Al-Salem Al-Sabahs
Dibināšana
 -  Pirmā apdzīvotā vieta 1703 
 -  Anglijas—Osmāņu impērijas konvencija 1913 
 -  Neatkarība no Apvienotās Karalistes
1961. gada 19. jūnijs 
Platība
 -  Kopā 17 820 km² (157.)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2022. gadā 4 294 621 (137.)
 -  2005. gada tautas skaitīšana 2 213 403[2] 
 -  Blīvums 200,2/km² (61.)
IKP (PPP) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $163,671 miljardi[3] 
 -  Uz iedzīvotāju $58 080[3] 
IKP (nominālais) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $185,500 miljardi[3] 
 -  Uz iedzīvotāju $65 826[3] 
TAI (2011) 0,760 (63.)
Valūta Kuveitas dinārs (KWD)
Laika josla AST (UTC+3)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+3)
Interneta domēns .kw
Tālsarunu kods ++965

Kuveita ir Arābu līgas, Līča arābu valstu sadarbības padomes, Islāma sadarbības organizācijas, Nepievienošanās kustības un OPEC dalībvalsts. Tā ir viena no OPEC dibinātājvalstīm.

Vēsture

labot šo sadaļu

Neatkarību no Lielbritānijas ieguva 1961. gada 19. jūnijā. 7 gadsimtus ietilpa Arābu kalifātā, 16. gadsimtā — Osmaņu impērijā, 1899. gadā kļuva par britu protektorātu. 1990. gada augustā valsti okupēja Irāka, bet 1991. gada janvārī Kuveitu atbrīvoja ASV un Lielbritānijas karaspēks.

2024. gadā, kā iemeslu minot pārmērīgu politisko spriedzi, emīrs Mišals al-Ahmeds al-Džābirs as-Sabāhs atlaida parlamentu un apturēja vairāku konstitūcijas punktu darbību. Parlamenta funkcijas viņš uzņēmās pats kopā ar valdību.[4]

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Pēc 2013. gada datiem Kuveitā dzīvoja apmēram 2 700 000 iedzīvotāju, no tiem ap 1 300 000 bija nepilsoņi. Imigrantiem praktiski nav iespējams iegūt pilsonību.[5]

Nacionālais sastāvs

labot šo sadaļu
  • 45% kuveitieši
  • 35% citi arābi
  • 9% pakistānieši
  • 7% indieši
  • 4% irāņi

2009. gadā Kuveitas indiešu skaits sasniedza apmēram 580 000.[6]

Iedzīvotāju vecuma struktūra

labot šo sadaļu
  • 0–14 gadi — 28,76%
  • 15–64 gadi — 68,82%
  • 65 un vairāk gadi — 2,42%

Iedzīvotāju dabiskā kustība uz 1000 iedzīvotājiem:

Zīdaiņu mirstība uz 1000 jaundzimušajiem — 11,18 (2001) Dzimstības koeficients — 3,2 bērni uz vienu sievieti. Vidējais mūža ilgums vīriešiem — 75 gadi, sievietēm — 77 gadi. 0,12% iedzīvotāju ir inficēti ar HIV/AIDS. Rakstīt un lasīt prot 78,6% iedzīvotāju. Uz 100 vīriešiem ir 91 sieviete. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji — 1,3 miljoni, no tiem rūpniecībā nodarbināti 25,1%, lauksaimniecībā 1,2%. Pilsētās dzīvo 97% iedzīvotāju.

Reliģija: musulmaņi 85%, pārējie 15% (kristieši, hinduisti).

Saimniecība

labot šo sadaļu

Ekonomikas pamatā naftas ieguve. Valsts bagāta ar naftu un dabasgāzi. Naftas krājumi tiek vērtēti uz 13 miljardiem tonnu.

IKP uz vienu iedzīvotāju ir 15 000 dolāru, no tiem rūpniecība dod 55% un pakalpojumi 45%. Valsts ražo 31,6 miljardus kWh elektroenerģijas, gandrīz visu enerģiju saražo termoelektrostacijas no dabasgāzes un mazuta. Daļu no tās eksportē. Naftas pārstrāde un jūras ūdens atsāļošana. Saldūdeni iegūst arī no pazemes ūdeņiem un importē. Sašķidrinātās gāzes ražošana. Ganības aizņem 8% teritorijas. Lauksaimniecība iespējama tikai oāzēs (dateļpalmas, ķirbjaugi). Klejotājlopkopība (aitas, kazas, kamieļi). Attīstīta putnkopība. Zivju un garneļu zveja, pērļu un perlamutra ieguve.

Autoceļi 4450 km, no tiem ar cieto segumu 3590 km, naftas vadi 877 km, naftas produktu vadi 40 km, gāzes vadi 165 km. Tirdzniecības flotes ietilpība 2,5 milj. bruto reģ. tonnu. Ostas: Kuveita, Šuaiba, Mina el Ahmadī. Starptautiskā lidosta Kuveitā. Eksportē naftu un naftas produktus, sašķidrināto gāzi. Importē pārtiku, konstrukcijas materiālus, transporta līdzekļus, apģērbu. Galvenie tirdzn partneri: ASV, Japāna, Lielbritānija, Nīderlande.

Neraugoties uz izejvielu daudzumu un pārstrādes jaudām valstī, 2024. gadā tajā sākās elektroenerģijas padeves pārtraukumi, jo elektrostacijām pietrūka degvielas.[7]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «CIA – The World Factbook – Kuwait». Cia.gov. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-05-21. Skatīts: 2013-01-14.
  2. ↑ «Population of Kuwait». Kuwait Government Online. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 17. janvārī. Skatīts: 2013. gada 8. martā.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Kuwait». International Monetary Fund. Skatīts: 2012. gada 19. aprīlis.
  4. ↑ https://www.trtrussian.com/novosti/emir-kuvejta-raspustil-parlament-18111580. «Эмир Кувейта распустил парламент». Эмир Кувейта распустил парламент (ru-RU). Skatīts: 2024-05-13.
  5. ↑ «Kuwait Guide: Citizenship, Is it possible to become a national of Kuwait? As a foreigner, you won’t be grant». Justlanded.com. 2009. gada 9. septembris. Skatīts: 2010. gada 28. jūnijs.
  6. ↑ «A microcosm of India in the heart of oil-rich Kuwait». Economic Times. 2009. gada 7. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 17. janvārī. Skatīts: 2009. gada 4. oktobris.
  7. ↑ В Кувейте начались веерные отключения электричества

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kuveita&oldid=4168560"