Minskas kņazs bija Minskas kņazistes valdnieka tituls 11.-14. gadsimtā. Minskas kņazi piederēja Polockas Rurikoviču dinastijai, kas 12. gadsimta gaitā ieguva arvien lielāku patstāvību. No 13. gadsimta vidus Minskas kņazi bija Lietuvas dižkunigaišu vasaļi.[1]

Minskas kņazam Gļebam veltītā Baltkrievijas piemiņas monēta (2007).
 
Polockas kņazistes sastāvā 11. gadsimtā.

Pēc Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča nāves viņa valstī izveidoja Druckas, Minskas un Vitebskas dalienu kņazistes. Par pirmo Minskas kņazu 1101. gadā iecēla kņaza Vseslava dēlu Gļebu. 1129. gadā Kijivas lielkņazs Mstislavs Vladimirovičs Lielais anektēja Polockas zemes un aizsūtīja Polockas Rurikovičus trimdā. Pēc viņu atgriešanās 1146. gadā par Minskas kņazu kļuva Rostislavs Gļebovičs un sakās Minskas kņazu cīņa par varu Polockā ar Druckas un Vitebskas kņaziem, kas turpinājās līdz pat 13. gadsimta vidum. 1249. un 1258. gadā Minskas kņazistē iebruka Zelta Ordas sirotāji, kurus atvairīja Lietuvas dižkunigaiša Mindauga vadītais karaspēks. Kopš tā laika Minskas kņazi bija Lietuvas dižkunigaišu vasaļi, 1326. gadā Minskas kņazs Vasīlijs pieminēts dižkunigaiša Ģedimina delegācijas sastāvā sarunām Novgorodā. 1345. gada līgumā minēts, ka Minskas un Lagoiskas kņazistes ietilpa Aļģirda daļā. 1387. gadā Jagailis piešķīra Minskas kņazisti savam brālim Polockas kņazam Šķirgailim.

Pēc 1413. gada Minskas kņazisti pārvaldīja Lietuvas dižkunigaišu iecelti vietvalži. 1565. gadā tās teritorijā izveidoja Minskas vaivadiju.[2]

Zināmie Minskas kņazi

labot šo sadaļu
 
Minska pēc inkorporācijas Lietuvas sastāvā 1389. gada kartē.

....

  • Vasīlijs (Васіль, ap 1320 - pēc 1326)
  • Fjodors Svjatoslavičs (pēc 1326)
  • Šķirgailis (1387-1397), vienlaicīgi arī Polockas kņazs (1387—1397), Traķu kunigaitis (1382-1392) un Kijivas kņazs (1395—1397).
  1. БСЭ, Минское княжество Arhivēts 2014. gada 7. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
  2. Minsko kunigaikštystė. Visuotinė lietuvių enciklopedija, T. XV (Mezas-Nagurskiai). V.: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas, 2009. - 188 lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu