Osvalds Meija
Osvalds Meija (1894—1996) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.[1]
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Bērnība un jaunība
labot šo sadaļuOsvalds Meija dzimis Rīgā, izglītību ieguvis pilsētas Pētera-Pāvila skolā, izturējis savvaļnieka pārbaudījumus Petrogradas 11. ģimnāzijā.[2]
Pirmajā pasaules karā
labot šo sadaļuPēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gada septembrī Meiju iesauca dienestā Krievijas Impērijas armijā, 1916. gadā viņš beidza Gatčinas kara skolu un ložmetējnieku kursus un 1917. gadā tika nosūtīts uz 110. kājnieku divīzijas 437. Sestroreckas pulku Rīgas frontē, tur par kaujas darbību tika apbalvots ar III šķiras Sv. Staņislava un IV šķiras Sv. Vladimira ordeņiem. Pulkam 1918. gadā atkāpjoties uz Krievijas teritoriju Meija palika Latvijā.[2]
Latvijas brīvības cīņās
labot šo sadaļu1919. gada 6. jūnijā Meija brīvprātīgi iestājās Latvijas armijas dienestā, tur sākotnēji tika nozīmēts angļu pulkveža Groves rīcībā, vēlāk tika pārcelts uz 10. Aizputes pulku, kura sastāvā 1919. gada 14. novembrī piedalījās Liepājas atbrīvošanas operācijā, padzenot ienaidnieka vienības no Ziemeļu un Vidus fortiem, par šo cīņu tika apbalvots ar III šķiras Lāčplēša ordeni.[2]
Starpkaru periodā
labot šo sadaļuPēc neatkarības cīņu noslēguma Meija turpināja dienestu Latvijas bruņotajos spēkos, 1921. gadā beidza virsnieku kursus un kļuva par instruktoru rotas komandieri. No 1924. līdz 1926. gadam Meija apmeklēja virsnieku akadēmiskos kursus, pēc to beigšanas tika pārcelts uz Armijas komandiera štāba Operatīvo daļu. 1928. gada novembrī Meiju paaugstināja par pulkvedi-leitnantu, 1930. gadā viņš tika iecelts par virsnieku kursu grupas vadītāju. No 1934. līdz 1935. gadam Meija bija bataljona komandieris 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. No 1935. gada līdz 1938. gadam Meija bija kara skolas priekšnieka palīgs. No 1938. līdz 1940. gadam viņš ieņēma 5. Cēsu kājnieku pulka komandiera palīga amatu. Pēc Latvijas okupācijas Meiju pārcēla uz 24. teritoriālā korpusa 243. strēlnieku pulku, taču jau 1941. gada februārī viņš tika atvaļināts, pēc tam strādāja par grāmatvedi.[2]
Otrajā pasaules karā
labot šo sadaļuPēc Vācijas iebrukuma PSRS Meija kļuva par Kuldīgas apriņķa vecāko, taču jau 1942. gada iesaistījās policijas bataljonu izveidē, 1942. gada 21. martā Meija saformēja 266-E. Rēzeknes bataljonu, kļūstot par tā pirmo komandieri, bataljonu Meija vadīja līdz 14. augustam. Jau 1942. gada 16. decembrī Meija saformēja citu policijas bataljonu — 276. Kuldīgas bataljonu, šo bataljonu Meija vadīja arī operācijas Ziemas burvība (vācu: Winterzauber) laikā 1943. gada februārī un martā. 276. bataljonu Meija komandēja līdz 1943. gada jūlijam. 1943. gada decembrī Meija saformēja arī 320-W. bataljonu, taču komandēja to tikai darbības sākumposmā, jo jau 21. decembrī tika nozīmēts par 1. Rīgas policijas pulka komandieri ievainotā Roberta Oša vietā. Pulku Meija vadīja smagās cīņās starp Jasno un Gusino ezeriem, kā arī atvaires kaujās Daugavpils apkaimē.
Ar 1. Rīgas pulku 1944. gada oktobrī tika evakuēts uz Dancigu, tur nonāca 15. divīzijas sastāvā, sākotnēji kā 1. būvpulka komandieris Tornā. Līdz ar tā pārformēšanu Meiju iecēla par 32. grenadieru pulka komandieri, to viņš vadīja no 1945. gada aprīļa sākuma līdz nokļūšanai rietumu sabiedroto gūstā 1945. gada maijā.[2]
Pēckara dzīve
labot šo sadaļuPēc atbrīvošanas no kara gūstekņu nometnes Meija aktīvi iesaistījās trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē, bija skolotājs Oldenburgas latviešu skolā. 1948. gadā devās uz Angliju, darbojās Daugavas Vanagu organizācijā.
Pulkvežleitnants Osvalds Meija miris 1996. gada 16. oktobrī Bristolē.[2]