Spāņu kurts
Spāņu kurts jeb spāņu vējasuns (spāņu: Galgo Español), ir spāņu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10. grupas, 3. sekcijas ar numuru 285, bez darba spēju pārbaudes[1]. Šie suņi joprojām tiek izmantoti savā dzimtenē zaķu medīšanai. Mednieka potenciāls ir galvenais selekcijas kritērijs to īpašniekiem (galgeros). Mednieku lokā labākie suņi un to pēcnācēji ir labi pazīstami, tāpēc oficiālie kluba ciltsraksti ne vienmēr tiek noformēti pat ļoti vērtīgiem dzīvniekiem. Turpretim cilvēkam no malas, kas vēlas iegādāties īstu galgo būtu jāgriežas klubā pēc padoma. Eiropā darbojas arī vairākas spāņu vējasuņu glābšanas organizācijas, kas piedāvā adoptēt šos suņus, kad traumas vai sliktu rezultātu gadījumā tie kļūst nevajadzīgi saviem saimniekiem. To starpā daudzi nav tīrasiņu kurti, nekādas garantijas par viņu izcelsmi netiek sniegtas. Bieži tie ir dzīvnieki, kas ir pieraduši pie dzīves pussavvaļā citu suņu kompānijā. Viņiem ir izteikti grūti pierast pie pilsētas un katra jauna cilvēka, kas ienāk viņu dzīvē[2].
| Spāņu kurts | |
|---|---|
.JPG) | |
| Izcelsme | Spānija |
| Īpašības | |
| Svars | Tēviņi: 25-30 kg |
| Mātītes: 20-25 kg | |
| Augstums skaustā | Tēviņi: 62-70 cm |
| Mātītes: 60-68 cm | |
| Apmatojuma veids | īss, smalks vai vidēja garuma pinkains |
| Krāsa | visās krāsās, vienkrāsas vai kopā ar balto |
| Metiena lielums | 5-7 kucēns(-i) |
| Dzīves ilgums | 12-13 gadi |
|
Suns Canis lupus familiaris | |
Izskats
labot šo sadaļu
Tas ir vidēji liels elegants suns. Siluetam vispirms jāatspoguļo darba suņa līnijas, tam nav jābūt ne pārāk izsmalcinātam ne smagam. Ķermeņa garums ir nedaudz lielāks par ķermeņa augstumu skaustā. Suņiem tas ir 62—70 cm, kucēm 60—68 cm. Perfektas uzbūves suns var pārsniegt šo standartu par 2 cm. Apmatojums ir vai nu īss, smalks un gluds vai nu vidēja garuma pinkains un rupjš. Jebkura krāsa ir pieņemama, vienkrāsas vai plankumos uz baltā fona. Tipisks kažoks ir brūns ar melnu svītrojumu (angl. brindle), melns, ruds, kanēļkrāsas vai balts. Acu plakstiņu, deguna un lūpu pigmentācijai ir liela nozīme baltiem suņiem. Spāņu kurtam ir neliela, gara, sausa galva. Pāreja no pieres uz deguna muguras daļu ir neizteikta. Lūpas sausas, melnas. Degungals arī melns, neliels. Žokļi ar pilnīgu šķērveida sakodienu. Pilna zobu formula. Mandeļformas acis ir nelielas, izteiksmīgas, pēc standarta vēlamas pēc iespējas tumšākas. Ausis nelielas, trīsstūra formas, augstu novietotas, pieguļ pie galvas. Tās ir platākas pie pamatnes, bet galos smailas. Uzbudinājuma brīdī ausis saslienas uz skrimšļiem, vērstas uz sāniem. Taisnas ausis skaitās par brāķi. Kakls ir izliekts un garš, šķērsgriezumā ovāls. Kakla mugurpuses līnija nedaudz konkāva. Rumpis ir slaids, bet kompakts. Pleci sausi, ieslīpi. Pleca kaula garums ir izteikti lielāks par lāpstiņas garumu. Krūškurvis dziļš, bet nedaudz nesasniedz elkoņu līniju. Ribas ir plakanas ar diezgan lielām atstarpēm. Vēders strauji ierauts uzreizi aiz krūšu kaula. Skausts neizceļas. Mugura ir taisna un gara, krusti ieslīpi. Krustu kaulu augšējais punkts var būt augstāks par skausta līniju. Priekškājas ir platas un līdzenas, pakaļkājas labi muskuļotas, slaidas ar izteiktu apakšējās locītavas leņķi. Aste ir gara, lokana, tā sniedzas gandrīz līdz zemei. Suņa svars ir ap 25—30 kg, kucēm ap 20—25 kg[1].
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Nomenclature des races de la FCI. Galgo Español (285).». Federation Cynologique Internationale. Skatīts: 2014. gada 23. septembrī.
- ↑ «Bienvenue dans la Charity-Business (.... qui n'aime pas du tout la concurrence).». Les chiens et la loi. Skatīts: 2014. gada 23. septembrī.