Apskatīt Formula 1 izejas kodu

{{nosaukums slīprakstā}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = ''Formula 1''
| aktuāla_sezona = 2024. gada F1 sezona
| logo = F1.svg
| pikseļi = 180px
| sports = [[Autosports]]
| dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref>
| komandas = 10
| braucēji = 20
| valsts = Starptautisks
| dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda Formula 1|''Honda RBPT'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Renault F1|''Renault'']]
| riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref>
| čempions_br = {{flagicon|NED}} [[Makss Verstapens]]<br />({{small|''[[Red Bull Racing]]''–''[[Honda Formula 1|Honda RBPT]]''}})
| čempions_km = {{flagicon|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''–''[[Honda Formula 1|Honda RBPT]]''
| mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}}
}}

'''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā.

Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja.

[[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur.

== Vēsture ==
{{Formula 1}}
{{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}}
Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref>

Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref>

=== Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) ===
[[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]]
Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref>

Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs.

=== Garažistes (1959—1980) ===
Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" />

Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā autoavārijā. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes.

{{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts|date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network}}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]".

[[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā).

=== Lielais bizness (1980—2000) ===
[[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]]
[[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" />

[[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem.

[[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]]
{{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref>

[[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas.

Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref>

[[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s />

Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref>

=== Ražotāju atgriešanās (2000—2009) ===
[[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]]
[[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref>

Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html}}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām.

Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]].

{{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html}}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref>

Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html}}</ref>

=== Ražotāju noriets (2009 —) ===
{{nepilnīga nodaļa}}
Ekonomiskās situācijas dēļ 2008. un 2009. gadā trīs lieli autoražotāji aizgāja no F1 sacīkstēm — [[Honda]], [[BMW]] un [[Toyota]]. Ar šim izmaiņām sākās lielo ražotāju ietekmes beigas un privātstruktūru komandu pieaugums. Toyota komandu pārpirka Rons Brons izveidojot [[Brawn GP|Brawn]] komandu, kas pārsteidzošā kārtā izcīnija uzvaru {{f1|2009}}. gada sezonā gan individuālajā, gan konstruktoru kopvērtējumā. BMW komandu atpirka komandas dibinātājs Peters Zaubers atkal atjaunojot [[Sauber]] komandu. Izmaiņas notika arī citās komandās — [[McLaren]] atpirka komandas akcijas no [[Mercedes-Benz]], kas attiecīgi pārpērkot Brawn GP atsāka startēt F1 kā [[Mercedes Grand Prix|atsevišķa komanda]]. Pašlaik F1 piecas no desmit komandām ir autoražotāju komandas — Mercedes, McLaren, [[Scuderia Ferrari|Ferrari]], [[Aston Martin]] un [[Alpine F1|Alpine]].

== Sacensību norise ==
[[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]]
Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt.

=== Brīvie treniņbraucieni ===
Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu.

=== Kvalifikācija ===
Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu.

Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}).

==== Nekvalificēšanās ====
[[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]]
{{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies).

==== Priekškvalifikācija ====
Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja.

==== 107% noteikums ====
Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests.

=== Sacīkste ===
[[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]]
Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk.

Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ).

Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h).

Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā.

=== Punkti ===
{{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}}
Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce| url =http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}}}} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt.

Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu:
* 1. vieta — 25 punkti
* 2. vieta — 18 punkti
* 3. vieta — 15 punkti
* 4. vieta — 12 punkti
* 5. vieta — 10 punkti
* 6. vieta — 8 punkti
* 7. vieta — 6 punkti
* 8. vieta — 4 punkts
* 9. vieta — 2 punkts
* 10. vieta — 1 punkts

Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus.

== Datorspēles ==
F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref>

== Atsauces ==
{{papildu atsauces+}}
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{Portāls2|Formula 1}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}}
* [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports]
* [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}}
* [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}}

{{F1 sezonas}}
{{F1 piloti|state=expanded}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Formula 1| ]]
[[Kategorija:Autosports]]
[[Kategorija:Autošoseja]]