Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem: Atšķirības starp versijām
m →Vēsture |
m →Tapšana |
||
| (11 starpversijas, ko saglabājuši 3 lietotāji, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
{{inuse}} |
|||
[[Attēls:Manifest Eestimaa rahvastele.jpg|thumb|270px|1918. gada 21. februārī Igaunijas Zemes padomes vadības pieņemtais "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem".]] |
[[Attēls:Manifest Eestimaa rahvastele.jpg|thumb|270px|1918. gada 21. februārī Igaunijas Zemes padomes vadības pieņemtais "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem".]] |
||
'''Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem''' bija 1918. gada 24. februārī publicēts dokuments, ar kuru [[Igaunijas Zemes padome]]s Vecāko padome pasludināja neatkarīgas demokrātiskas Igaunijas Republikas izveidi. |
'''Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem''' jeb '''Igaunijas patstāvības manifests''' bija 1918. gada 24. februārī publicēts dokuments, ar kuru [[Igaunijas Zemes padome]]s Vecāko padome pasludināja neatkarīgas demokrātiskas Igaunijas Republikas izveidi. |
||
== |
== Priekšvēsture == |
||
Pēc [[Februāra revolūcija]]s [[Krievijas Pagaidu valdība]] [[1917]]. gada 12. aprīlī [[Vidzemes guberņa]]s ziemeļu apriņķus pievienoja [[Autonomā Igaunijas guberņa|autonomajai Igaunijas guberņai]]. 1917. gada 29. novembrī arī [[Narva]] tika atdalīta no [[Pēterburgas guberņa]]s un pievienota Igaunijas guberņai. |
Pēc [[Februāra revolūcija]]s [[Krievijas Pagaidu valdība]] [[1917]]. gada 12. aprīlī [[Vidzemes guberņa]]s ziemeļu apriņķus pievienoja [[Autonomā Igaunijas guberņa|autonomajai Igaunijas guberņai]]. 1917. gada 29. novembrī arī [[Narva]] tika atdalīta no [[Pēterburgas guberņa]]s un pievienota Igaunijas guberņai. |
||
[[Vidzemes landtāgs]] 1917. gada 31. decembrī nolēma prasīt Igaunijas un Vidzemes atdalīšanu no Krievijas un [[Vidzemes bruņniecība]] pilnvaroja [[Heinrihs fon Štriks|Heinrihu fon Štriku]] tās vārdā slēgt līgumus ārvalstīs. 1918. gada 28. janvārī fon Štriks Stokholmā Padomju Krievijas vēstniekam Zviedrijā Vorovskim iesniedza bruņniecības neatkarības deklarācijas, atsaucoties uz Baltijas provinču senajām privilēģijām un pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā [[Nīštates miera līgums|Nīštatē parakstīto Krievijas-Zviedrijas miera līgumu]].<ref>E. Andersons. Latvijas vēsture 1914-1920. Stokholma, 1967. - 237 lpp.</ref> |
[[Vidzemes landtāgs]] 1917. gada 31. decembrī nolēma prasīt Igaunijas un Vidzemes atdalīšanu no Krievijas un [[Vidzemes bruņniecība]] pilnvaroja [[Heinrihs fon Štriks|Heinrihu fon Štriku]] tās vārdā slēgt līgumus ārvalstīs. 1918. gada 28. janvārī fon Štriks Stokholmā Padomju Krievijas vēstniekam Zviedrijā Vorovskim iesniedza bruņniecības neatkarības deklarācijas, atsaucoties uz Baltijas provinču senajām privilēģijām un pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā [[Nīštates miera līgums|Nīštatē parakstīto Krievijas-Zviedrijas miera līgumu]].<ref>E. Andersons. Latvijas vēsture 1914-1920. Stokholma, 1967. - 237 lpp.</ref> |
||
== Tapšana == |
|||
[[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunās]] Krievija 1918. gada sākumā atteicās no [[Baltijas provinces|Baltijas provincēm]]. Īsi pirms vācu karaspēka ienākšanas Tallinā {{dat|1918|2|24}} tika publicēts "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem", ar kuru Igaunijas Zemes padome pasludināja neatgarīgas demokrātiskas Igaunijas Republikas izveidi. |
|||
[[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunās]] 1918. gada sākumā Vācija pieprasīja Krievijai atteikties no [[Baltijas provinces|Baltijas provincēm]] un [[Ukraina]]s. |
|||
Pēc [[Trockis|Trocka]] atteikšanās turpināt sarunas 1918. gada 18. februārī sākās plašs vācu armijas uzbrukums ([[operācija "Dūres sitiens"]]) no pozīcijām Latvijā un Igaunijas arhipelāga salās. |
|||
Igaunijas zemes padomes Vecāko padome izveidoja darba grupu patstāvīgas valsts proklamēšanas sagatavošanai, kuras sastāvā bija [[Karls Asts]], [[Jiri Jāksons]], [[Juhans Kuks]] un [[Jiri Vilmss]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.estonica.org/et/Iseseisvusmanifest/ |title=estonica.org |access-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220701104517/http://www.estonica.org/et/Iseseisvusmanifest/ }}</ref> 19. februārī Vecāko padome izveidoja Igaunijas Glābšanas komiteju trīs cilvēku sastāvā [[Konstantīns Petss]], [[Jiri Vilmss]] und [[Konstantīns Koniks]]. |
|||
21. februārī padome apstiprināja manifesta tekstu. 23. februāra vakarā manifestu Vecāko padomes vārdā izsludināja no [[Pērnava]]s teātra ''Endla'' balkona, 24. februārī to izsludināja [[Vīlande]]s pilsētas galva Gustavs Taltss un to izlīmēja uz plakātiem Tallinā, 25. februārī to izziņoja Tallinā un Paidē, bet 26. februārī Rakverē. Īsi pirms vācu karaspēka ienākšanas Tallinā {{dat|1918|2|25}} manifests tika publicēts avīzē ''Päevaleht''. |
|||
== Saturs == |
== Saturs == |
||
| 13. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
"Neatkarīgās Igaunijas robežās ietilpst: [[Harju novads]], [[Lēnes novads]], [[Jervas novads]], [[Viru novads]] kopā ar [[Narva]]s pilsētu un tās apkārtni, [[Tartu novads]], [[Veru novads]], [[Vīlandes novads]] un [[Pērnavas novads]] kopā ar Baltijas jūras salām — [[Sāremā]], [[Hijumā]], [[Muhu]] un citām, kur pamatā Igaunijas tauta lielākā vairumā mīt. |
"Neatkarīgās Igaunijas robežās ietilpst: [[Harju novads]], [[Lēnes novads]], [[Jervas novads]], [[Viru novads]] kopā ar [[Narva]]s pilsētu un tās apkārtni, [[Tartu novads]], [[Veru novads]], [[Vīlandes novads]] un [[Pērnavas novads]] kopā ar Baltijas jūras salām — [[Sāremā]], [[Hijumā]], [[Muhu]] un citām, kur pamatā Igaunijas tauta lielākā vairumā mīt. |
||
Republikas galīgās robežas ar Krieviju un Latviju tiks noteiktas tautas nobalsošanas ceļā, kad beigsies pašreizējais pasaules karš. Iepriekšminētajos zemes novados vienīgā augstākās un izpildu varas izpausme ir Zemes padomes nodibinātā tautas vara — Igaunijas Glābšanas Komitejas veidolā."<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/47031 Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem] [[Latvijas Vēstnesis]], 24.02.1998., Nr. 48/49 (1109/1110)</ref> |
Republikas galīgās robežas ar Krieviju un Latviju tiks noteiktas tautas nobalsošanas ceļā, kad beigsies pašreizējais pasaules karš. Iepriekšminētajos zemes novados vienīgā augstākās un izpildu varas izpausme ir Zemes padomes nodibinātā tautas vara — Igaunijas Glābšanas Komitejas veidolā."<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/47031 Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210121012650/https://www.vestnesis.lv/ta/id/47031 |date={{dat|2021|01|21||bez}} }} [[Latvijas Vēstnesis]], 24.02.1998., Nr. 48/49 (1109/1110)</ref> |
||
== Skatīt arī == |
|||
* [[Latvijas valsts pasludināšana]] |
|||
* [[Lietuvas Neatkarības akts]] |
|||
== Atsauces == |
== Atsauces == |
||
Pašreizējā versija, 2022. gada 21. decembris, plkst. 22.09
Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem jeb Igaunijas patstāvības manifests bija 1918. gada 24. februārī publicēts dokuments, ar kuru Igaunijas Zemes padomes Vecāko padome pasludināja neatkarīgas demokrātiskas Igaunijas Republikas izveidi.
Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Februāra revolūcijas Krievijas Pagaidu valdība 1917. gada 12. aprīlī Vidzemes guberņas ziemeļu apriņķus pievienoja autonomajai Igaunijas guberņai. 1917. gada 29. novembrī arī Narva tika atdalīta no Pēterburgas guberņas un pievienota Igaunijas guberņai. Vidzemes landtāgs 1917. gada 31. decembrī nolēma prasīt Igaunijas un Vidzemes atdalīšanu no Krievijas un Vidzemes bruņniecība pilnvaroja Heinrihu fon Štriku tās vārdā slēgt līgumus ārvalstīs. 1918. gada 28. janvārī fon Štriks Stokholmā Padomju Krievijas vēstniekam Zviedrijā Vorovskim iesniedza bruņniecības neatkarības deklarācijas, atsaucoties uz Baltijas provinču senajām privilēģijām un pēc Lielā Ziemeļu kara 1721. gadā Nīštatē parakstīto Krievijas-Zviedrijas miera līgumu.[1]
Tapšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Brestļitovskas miera sarunās 1918. gada sākumā Vācija pieprasīja Krievijai atteikties no Baltijas provincēm un Ukrainas. Pēc Trocka atteikšanās turpināt sarunas 1918. gada 18. februārī sākās plašs vācu armijas uzbrukums (operācija "Dūres sitiens") no pozīcijām Latvijā un Igaunijas arhipelāga salās. Igaunijas zemes padomes Vecāko padome izveidoja darba grupu patstāvīgas valsts proklamēšanas sagatavošanai, kuras sastāvā bija Karls Asts, Jiri Jāksons, Juhans Kuks un Jiri Vilmss,[2] 19. februārī Vecāko padome izveidoja Igaunijas Glābšanas komiteju trīs cilvēku sastāvā Konstantīns Petss, Jiri Vilmss und Konstantīns Koniks.
21. februārī padome apstiprināja manifesta tekstu. 23. februāra vakarā manifestu Vecāko padomes vārdā izsludināja no Pērnavas teātra Endla balkona, 24. februārī to izsludināja Vīlandes pilsētas galva Gustavs Taltss un to izlīmēja uz plakātiem Tallinā, 25. februārī to izziņoja Tallinā un Paidē, bet 26. februārī Rakverē. Īsi pirms vācu karaspēka ienākšanas Tallinā 1918. gada 25. februārī manifests tika publicēts avīzē Päevaleht.
Saturs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Šajā liktenīgajā stundā Igaunijas Zemes padome kā savas zemes un tautas likumīgā pārstāve spējusi panākt tautvaldībā piedalošos Igaunijas politisko partiju un organizāciju vienprātīgu lēmumu un, īstenojot tautu pašnoteikšanās tiesības, ir atzinusi par vajadzīgu spert šādu izšķirīgu soli, lai noteiktu Igaunijas zemes un tautas tālāko likteni: ar šo dienu Igaunija tās vēsturiskajās un etnogrāfiskajās robežās tiek pasludināta par neatkarīgu demokrātisku republiku."
"Neatkarīgās Igaunijas robežās ietilpst: Harju novads, Lēnes novads, Jervas novads, Viru novads kopā ar Narvas pilsētu un tās apkārtni, Tartu novads, Veru novads, Vīlandes novads un Pērnavas novads kopā ar Baltijas jūras salām — Sāremā, Hijumā, Muhu un citām, kur pamatā Igaunijas tauta lielākā vairumā mīt. Republikas galīgās robežas ar Krieviju un Latviju tiks noteiktas tautas nobalsošanas ceļā, kad beigsies pašreizējais pasaules karš. Iepriekšminētajos zemes novados vienīgā augstākās un izpildu varas izpausme ir Zemes padomes nodibinātā tautas vara — Igaunijas Glābšanas Komitejas veidolā."[3]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ E. Andersons. Latvijas vēsture 1914-1920. Stokholma, 1967. - 237 lpp.
- ↑ «estonica.org». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 21. februārī.
- ↑ Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem Arhivēts 2021. gada 21. janvārī, Wayback Machine vietnē. Latvijas Vēstnesis, 24.02.1998., Nr. 48/49 (1109/1110)