Pāriet uz saturu

Viļņa: Atšķirības starp versijām

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versijaJaunāka versija →
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
Nav labojuma kopsavilkuma
logotips
(24 starpversijas, ko saglabājuši 9 lietotāji, nav parādītas)
9. rindiņa: 9. rindiņa:
| imagesize = 250px
| imagesize = 250px
| image_caption = Viļņa
| image_caption = Viļņa
| image_flag = Flag of Vilnius.svg
| image_shield = Grand Coat of arms of Vilnius.svg
| image_shield = Grand Coat of arms of Vilnius.svg
| pushpin_map = Lithuania
| pushpin_map = Lithuania
24. rindiņa: 25. rindiņa:
| subdivision_type1 = Pašvaldība
| subdivision_type1 = Pašvaldība
| subdivision_name1 = [[Viļņas pilsētas pašvaldība]]
| subdivision_name1 = [[Viļņas pilsētas pašvaldība]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = 1387
| established_date = 1323
| seat_type = Citi<br />nosaukumi
| seat_type = Citi<br />nosaukumi
| seat = * {{val|ru|Вильнюс}}, līdz 1918. gadam''Ви́льна''<ref>Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона: в 86 т. (82 т. и 4 доп.). — СПб., 1890—1907</ref>
| seat = * {{val|ru|Вильнюс}}, līdz 1918. gadam ''Ви́льна''<ref>Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона: в 86 т. (82 т. и 4 доп.). — СПб., 1890—1907</ref>
* {{val|be|Вільня}}
* {{val|be|Вільнюс}}, vēsturiski ''Вільня''
* {{val|pl|Wilno}}
* {{val|pl|Wilno}}
* {{val|de|Wilna}}
* {{val|de|Wilna}}
| area_total_km2 = 401
| area_total_km2 = 401
| population_total = 580020
| population_total = 602430
| population_as_of = {{dat|2020|||SK|bez}}
| population_as_of = {{dat|2024|||SK|bez}}
| population_rank =
| population_rank =
| population_density_km2 = auto
| population_density_km2 = auto
41. rindiņa: 42. rindiņa:
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| utc_offset_DST = +3
| website = {{url|http://www.vilnius.lt}}
| website = {{URL|http://www.vilnius.lt}}
| established_title1 = Pilsētas tiesības
| established_date1 = 1387
| image_blank_emblem = Logo of Vilnius.svg
}}
}}
[[Attēls:Vilnius - Cathedral 01.jpg|thumb|250px|[[Viļņas katedrāle]]]]
[[Attēls:Vilnius - Cathedral 01.jpg|thumb|250px|[[Viļņas katedrāle]]]]
'''Viļņa''' ({{val-lt|Vilnius}}, [[Poļu valoda|poļu]]: ''Wilno'') ir [[Lietuva]]s galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tā atrodas [[Nere]]s un [[Viļņa (upe)|Viļņas]] upes sateces vietā, valsts dienvidaustrumu daļā, 32&nbsp;km no [[Baltkrievija]]s robežas.
'''Viļņa''' ({{val|lt|Vilnius}}) ir [[Lietuva]]s galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tā atrodas [[Nere]]s un [[Viļņa (upe)|Viļņas]] upes sateces vietā, valsts dienvidaustrumu daļā, 34 km no [[Baltkrievija]]s robežas.


Pilsēta ir ar bagātīgu vēsturi, jo ilgus gadsimtus bijusi [[Lietuvas dižkunigaitija]]s galvaspilsēta. No 1579. gada Viļņā darbojas [[Viļņas Universitāte|universitāte]]. Viļņu par savu kultūras centru vēsturiski uzskata [[lietuvieši]], [[poļi]], [[ebreji]] un [[baltkrievi]].
Pilsēta ir ar bagātīgu vēsturi, jo ilgus gadsimtus bijusi [[Lietuvas dižkunigaitija]]s galvaspilsēta. No 1579. gada Viļņā darbojas [[Viļņas Universitāte|universitāte]]. Viļņu par savu kultūras centru vēsturiski uzskata [[lietuvieši]], [[poļi]], [[ebreji]] un [[baltkrievi]].
57. rindiņa: 61. rindiņa:


== Vēsture ==
== Vēsture ==
⚫
[[Attēls:Vilnius 1576.jpg|thumb|250px|Viļņa 1576. gadā]]
Arheoloģiskie izrakumi vēsta, ka Viļņas vecpilsētas kultūras slānis (koka ceļa paliekas) sasniedz X-XI gs., bet vissenākie mūrētas ēkas liecinājumi ir no XIII gs. Tie ir [[Mindaugs|Mindauga]] laikos stāvējušas baznīcas{{fact}} pamati, kas tika atrasti XX gs. pašās beigās, pētot Valdnieku pils drupas Katedrāles laukumā.
Viļņas vissenākās ēkas celtas 13. gadsimtā tagadējās Valdnieku pils vietā Katedrāles laukumā. Viļņas koka pils rakstos pirmoreiz pieminēta 1323. gadā [[Ģedimina vēstules|Ģedimina vēstulēs]]. 1325. gadā [[Ģedimins]] aicināja [[Hanza]]s pilsētu iedzīvotājus apmesties Viļņā, kurai [[Jagailis]] 1387. gadā piešķīra pilsētas tiesības.


⚫
1413.—1414. gada ziemā [[Žilbērs de Lanuā]] aprakstīja Viļņu (''Wilne'') kā Lietuvas galveno pilsētu, kur "ļoti augstā vietā uz kāda smilšaina kalna atrodas pils; tā nostiprināta akmeņiem, zemi un mūrnieka darbu, iekšā tā izbūvēta no koka, un minētās pils aizsargmūris nāk no kalna zemē divās nocietinātās daļās līdz pat apakšai, mūra iekšpusē ir iebūvētas daudzas mājas. Šai pilī un nocietinātajā vietā parasti uzturas hercogs Vītauts, Lietuvas valdnieks, tur viņš tur savu galmu un tur ir viņa mājoklis. Minētajai pilij tuvu garām tek upe, kas ņem savus ūdeņus un ved savu virzienu cauri pilsētai lejup; šī upe saucas Vilija (''Wilne''). Pilsēta nebūt nav nocietināta, bet gara un šaura stiepjas gar upi, tā ir ļoti slikti sabūvēta no koka mājām, dažas baznīcas ir no ķieģeļiem. Un minētā pils kalnā ir nostiprināta tikai ar koka nocietinājumiem (''bolvercques''), kas taisīti mūru veidā."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |title=Izvilkumi no franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse). |access-date={{dat|2014|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131109042845/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |archivedate={{dat|2013|11|09||bez}} }}</ref>
Rakstos Viļņa pirmoreiz pieminēta 1323. gadā [[Ģedimina vēstules|Ģedimina vēstulēs]], kad [[Ģedimins]] šeit uzceļ koka pili. 1325. gadā Ģedimins to pieminējis par savu galvaspilsētu, kā arī aicinājis [[Hanza]]s pilsētu iedzīvotājus apmesties pilsētā. 1387. gadā [[Jagailis]] piešķīra Viļņai pilsētas tiesības.


⚫
No 1503. līdz 1522. gadam ap pilsētu uzcēla aizsardzības mūri. Viļņa vislielāko uzplaukumu sasniedza valdnieka [[Sigismunds I|Sigismunda I]] laikā, kad 1544. gadā tā kļuva par galma pilsētu. 1579. gadā [[Stefans Batorijs]] nodibināja Viļņas Universitāti. [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā 1655. gadā [[Krievijas cariste]]s karaspēks Lietuvas galvaspilsētu ieņēma un nopostīja.
⚫
1413.-1414. gada ziemā [[Žilbērs de Lanuā]] aprakstīja Viļņu (''Wilne'') kā Lietuvas galveno pilsētu, kur "ļoti augstā vietā uz kāda smilšaina kalna atrodas pils; tā nostiprināta akmeņiem, zemi un mūrnieka darbu, iekšā tā izbūvēta no koka, un minētās pils aizsargmūris nāk no kalna zemē divās nocietinātās daļās līdz pat apakšai, mūra iekšpusē ir iebūvētas daudzas mājas. Šai pilī un nocietinātajā vietā parasti uzturas hercogs Vītauts, Lietuvas valdnieks, tur viņš tur savu galmu un tur ir viņa mājoklis. Minētajai pilij tuvu garām tek upe, kas ņem savus ūdeņus un ved savu virzienu cauri pilsētai lejup; šī upe saucas Vilija (''Wilne''). Pilsēta nebūt nav nocietināta, bet gara un šaura stiepjas gar upi, tā ir ļoti slikti sabūvēta no koka mājām, dažas baznīcas ir no ķieģeļiem. Un minētā pils kalnā ir nostiprināta tikai ar koka nocietinājumiem (''bolvercques''), kas taisīti mūru veidā."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |title=Izvilkumi no franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse). |access-date={{dat|2014|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131109042845/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |archivedate={{dat|2013|11|09||bez}} }}</ref>


⚫
Pēc [[Polijas dalīšanas|Trešās Polijas-Lietuvas dalīšanas]] Viļņu anektēja [[Krievijas impērija]], un tā kļuva par [[Lietuvas guberņa]]s centru. 1812. gadā pilsētu ieņēma [[Napoleons|Napoleona]] karaspēks. Atkāpjoties Napoleona karaspēks atkal devās caur Viļņu; gan pašā Viļņā, gan tās apkārtnē no bada un aukstuma gāja bojā tūkstošiem [[Francija|franču]] un poļu kareivju.
⚫
No 1503. līdz 1522. gadam pilsētā tika uzcelti aizsardzības mūri. Viļņa vislielāko uzplaukumu sasniedza [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] karaļa [[Sigismunds I|Sigismunda I]] laikā, kad 1544. gadā Viļņa kļuva par karaļa galma pilsētu. 1579. gadā [[Stefans Batorijs]] nodibināja Viļņas Universitāti. 1655. gadā [[Krievija|krievi]] pilsētu ieņēma un nopostīja.
⚫
Viļņai tolaik bija liela nozīme kā [[poļi|poļu]] kultūras centram — 19. gadsimta sākumā universitātē darbojās [[filomāti]] (''Filomaci'') — slepena poļu biedrība, kurā kopā ar citiem kultūras darbiniekiem darbojās [[Ādams Mickēvičs]]. Viļņa bija arī [[baltkrievi|baltkrievu]] galvenais kultūras centrs, šeit tika izdotas pirmās grāmatas mūsdienu baltkrievu valodā, radās pirmās baltkrievu biedrības un avīzes. Viļņa bija arī liels [[ebreji|ebreju]] kultūras centrs, saukts par ''Ziemeļu [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]''.
⚫
Pēc 1831. gada [[Novembra sacelšanās]] Viļņas Universitāti slēdza. Pēc 1863. gada [[Janvāra sacelšanās]] sekoja smagas represijas, [[Viļņas guberņa]]s gubernators [[Mihails Muravjovs]] bija iesaukts par "Viļņas kārēju".


⚫
=== Lietuvas galvaspilsēta ===
⚫
Pēc [[Polijas dalīšanas|Trešās Polijas dalīšanas]] Viļņa nokļuva [[Krievija]]s sastāvā, un kļuva par [[Viļņas guberņa]]s centru. 1812. gadā pilsētu ieņēma [[Napoleons|Napoleona]] karaspēks. Atkāpjoties Napoleona karaspēks atkal devās caur Viļņu; gan pašā Viļņā, gan tās apkārtnē no bada un aukstuma gāja bojā tūkstošiem [[Francija|franču]] kareivju.
⚫
{{pamatraksts|Lietuvas karaliste (1918)|Viļņas apgabals|Lietuvas PSR}}

⚫
Pēc 1831. gada [[Novembra sacelšanās Polijā|Novembra sacelšanās]] Viļņas Universitāte tika slēgta. Pēc 1863. gada [[Janvāra sacelšanās Polijā|Janvāra sacelšanās]] sekoja smagas represijas, Krievijas gubernators [[Mihails Muravjovs]] tika iesaukts par "Viļņas kārēju".

⚫
[[Attēls:Vilnius 1576.jpg|thumb|250px|Viļņa 1576. gadā]]

⚫
Saistībā ar Viļņas Universitāti, Viļņai bija liela nozīme kā [[poļi|poļu]] kultūras centram — XIX gs. sākumā universitātē darbojās [[filomāti]] (''Filomaci'') — slepena poļu biedrība, kurā kopā ar citiem kultūras darbiniekiem darbojās [[Ādams Mickēvičs]]. XIX gs. vidū XIX gs. beigās un XX gs. sākumā Viļņa bija arī [[baltkrievi|baltkrievu]] galvenais kultūras centrs, šeit tika izdotas pirmās grāmatas mūsdienu baltkrievu valodā, radās pirmās baltkrievu biedrības un avīzes. Viļņa bija arī liels [[ebreji|ebreju]] kultūras centrs, saukts par ''Ziemeļu [[Jeruzāleme|Jeruzalemi]]''.

=== Polijas-Lietuvas teritoriālais strīds ===
⚫
{{pamatraksts|Viļņas apgabals}}
[[Attēls:Celebrations of Vilnius return to Lithuania near Vilnius Cathedral in 1939.jpg|thumbnail|left|Lietuvas armija iesoļo Viļņā, 1939]]
[[Attēls:Celebrations of Vilnius return to Lithuania near Vilnius Cathedral in 1939.jpg|thumbnail|left|Lietuvas armija iesoļo Viļņā, 1939]]
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Viļņa nonāk [[Vācija|vācu]] okupācijā. Pēc Vācijas sakāves karā pilsēta vairākkārt mainīja "saimnieku". 1918. gada 16. februārī Viļņā tika proklamēta neatkarīgā Lietuvas valsts. 1918. gada 31. decembrī vācu karaspēks pameta pilsētu, tā palika poļu pašaizsardzības vienību kontrolē.
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Viļņu okupēja [[Vācijas impērija]]s karaspēks. 1918. gada 16. februārī [[Lietuvas Padome]] Viļņā proklamēja [[Lietuvas Neatkarības akts|Lietuvas valsts atjaunošanu]]. 1918. gada 31. decembrī vācu karaspēks pameta pilsētu, tā palika poļu pašaizsardzības vienību kontrolē.


1919. gada 5. janvārī pilsētu ieņēma [[Sarkanā armija]], no [[Daugavpils]] tika pārvietota komunistu valdība [[Vincs Mickēvičs-Kapsuks|V.Mickēviča-Kapsuka]] vadībā un 27. februārī tika deklarēta [[Lietuvas-Baltkrievijas PSR]] (saīsināti — ''Litbel'') nodibināšana ar galvaspilsētu Viļņu. [[Poļu-boļševiku karš|Poļu-boļševiku kara]] laikā pilsētu 1919. gada 19. aprīlī ieņēma poļu karaspēks. 1920. gada 14. jūlijā boļševiki pilsētu atguva. Pa to laiku, kad ar boļševiku sakāvi beidzās [[kauja par Varšavu]], Lietuva un Padomju Krievija 1920. gada 12. jūlijā bija noslēgusi miera līgumu, kurā Viļņa tika atdota lietuviešiem. 1920. gada 7. oktobrī Lietuva un Polija noslēdza [[Suvalku līgums|Suvalku līgumu]]. Tomēr, saskaņojot rīcību ar [[Juzefs Pilsudskis|J.Pilsudski]], 1920. gada 9. oktobrī pilsētu ieņēma poļu karaspēks [[Lusjens Želigovskis|L.Želigovska]] vadībā ,formāli izdarot [[pučs|puču]] pret Polijas centrālo valdību.
1919. gada 5. janvārī pilsētu ieņēma [[Sarkanā armija]], no [[Daugavpils]] tika pārvietota komunistu valdība [[Vincs Mickēvičs-Kapsuks|V. Mickēviča-Kapsuka]] vadībā un 27. februārī tika deklarēta [[Lietuvas-Baltkrievijas PSR]] (saīsināti — ''Litbel'') nodibināšana ar galvaspilsētu Viļņu. [[Poļu-boļševiku karš|Poļu-boļševiku kara]] laikā pilsētu 1919. gada 19. aprīlī ieņēma poļu karaspēks. 1920. gada 14. jūlijā boļševiki pilsētu atguva. Pa to laiku, kad ar boļševiku sakāvi beidzās [[kauja par Varšavu]], Lietuva un Padomju Krievija 1920. gada 12. jūlijā bija noslēgusi miera līgumu, kurā Viļņa tika atdota lietuviešiem. 1920. gada 7. oktobrī Lietuva un Polija noslēdza [[Suvalku līgums|Suvalku līgumu]]. Tomēr, saskaņojot rīcību ar [[Juzefs Pilsudskis|J.Pilsudski]], 1920. gada 9. oktobrī pilsētu ieņēma poļu karaspēks [[Lucjans Žeļigovskis|L. Žeļigovska]] vadībā.


Tika nodibināta [[Centrāllietuvas republika]], kura 1922. gadā pēc t. s. [[Viļņas Seims|Viļņas Seima]] lēmuma tika iekļauta Polijā, īstenojot [[Juzefs Pilsudskis|J.Pilsudska]] centienus atjaunot 18.gs beigās bijušās Žečpospoļitas laiku valsti. Lietuva līdz t. s. [[Polijas ultimāts|Polijas ultimātam]] 1938. gadā neatzina Viļņas iekļaušanu Polijā, arī tās konstitūcijā Viļņa bija minēta kā valsts galvaspilsēta, bet [[Kauņa]] (faktiskā valsts galvaspilsēta starp pasaules kariem) bija tikai "pagaidu" galvaspilsēta. Šis t. s. [[Viļņas jautājums]] ļoti bremzēja veiksmīgu reģiona valstu sadarbību, ko prasmīgi izmantoja [[Padomju Savienība|PSRS]].
Tika nodibināta [[Centrāllietuvas republika]], kura 1922. gadā pēc t. s. [[Viļņas Seims|Viļņas Seima]] lēmuma tika iekļauta Polijā, īstenojot [[Juzefs Pilsudskis|J.Pilsudska]] centienus atjaunot [[Polijas-Lietuvas kopvalsts|Polijas-Lietuvas kopvalsti]]. Lietuva līdz t. s. [[Polijas ultimāts|Polijas ultimātam]] 1938. gadā neatzina Viļņas iekļaušanu Polijā, arī tās konstitūcijā Viļņa bija minēta kā valsts galvaspilsēta, bet [[Kauņa]] (faktiskā valsts galvaspilsēta starp pasaules kariem) bija tikai "pagaidu" galvaspilsēta. Šis t. s. [[Viļņas jautājums]] ļoti bremzēja veiksmīgu reģiona valstu sadarbību, ko prasmīgi izmantoja [[Padomju Savienība|PSRS]].


[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā, pamatojoties uz [[Molotova-Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa paktu]], pilsētu 1939. gada 19. septembrī ieņēma padomju karaspēks, un pilsēta tika pievienota [[Baltkrievijas PSR]].<ref>[https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1100291/tainy-istorii-vil-niusa-stolitsa-litvy-kak-razmennaia-moneta-imperii Тайны истории Вильнюса: столица Литвы как разменная монета империй]</ref><ref>[https://ria.ru/20141009/1027580231.html Ria.ru: Сказ о том, как товарищ Сталин территорию Литвы увеличил]</ref> 1939. gada 10. oktobrī tika parakstīts [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS]] ar kuru [[Viļņas apgabals]] tika atdots Lietuvai (savukārt Lietuvai bija jāatļauj PSRS izveidot karabāzes Lietuvas teritorijā). 1939. gada 27. oktobrī pilsētā ienāca Lietuvas karaspēks.
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā, [[Polijas kampaņa]]s laikā, Viļņu 1939. gada 19. septembrī ieņēma [[Sarkanā armija]]. Tikai pēc [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS|"Bāzu līguma"]] parakstīšanas 1939. gada 10. oktobrī [[PSRS]] valdība Viļņu atdeva Lietuvai. 1939. gada 27. oktobrī pilsētā ienāca Lietuvas karaspēks.
Tomēr 1940. gada 15. jūnijā Viļņu līdz ar visu [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvu okupēja]] un [[Lietuvas iekļaušana PSRS|anektēja PSRS]], Viļņa kļuva par [[Lietuvas PSR]] galvaspilsētu. 1941. gada 24. jūnijā to okupēja [[Vērmahts]], ebreju iznīcināšanai izveidoja [[geto]].

1944. gada 7. jūlijā, tuvojoties Sarkanajai armijai, poļu ''[[Armia Krajowa]]'' sāka sacelšanos pret vācu karaspēku ([[Operācija Ostra Brama]]). Kad pilsētu ieņēma padomju karaspēks, sacelšanās dalībniekus internēja. Pēc Otrā pasaules kara beigām poļu iedzīvotājus deportēja uz Poliju.
⚫
=== Lietuvas galvaspilsēta ===
1940. gada jūnijā Viļņu līdz ar visu [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvu okupēja PSRS]] un drīz [[Lietuvas iekļaušana PSRS|iekļāva PSRS]], Viļņa kļuva par [[Lietuvas PSR]] galvaspilsētu. Pilsēta atradās vācu okupācijā no 1941. gada 23. jūnija līdz 1944. gada 13. jūlijam. Tika izveidoti vairāki ebreju [[geto]], kuri tika pakāpeniski iznīcināti. 1944. gada 7. jūlijā, tuvojoties padomju armijai, poļu ''[[Armia Krajowa]]'' sāka sacelšanos pret vācu karaspēku ([[Operācija Ostra Brama]]). Kad pilsētu ieņēma padomju karaspēks, sacelšanās dalībnieki tika internēti. Pēc Otrā pasaules kara tika pieņemts lēmums par poļu iedzīvotāju deportāciju (t. s. repatriāciju) uz Poliju.


1990. gada 11. martā Lietuvas PSR AP pieņēma neatkarības deklarāciju, bet 1991. gadā padomju karaspēks [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|uzbruka Viļņas televīzijas tornim]], nogalinot 14 cilvēkus un vairākus simtus ievainojot, kas bija sākums arī [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikam]] [[Latvija|Latvijā]].
1990. gada 11. martā Lietuvas PSR AP pieņēma neatkarības deklarāciju, bet 1991. gadā padomju karaspēks [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|uzbruka Viļņas televīzijas tornim]], nogalinot 14 cilvēkus un vairākus simtus ievainojot, kas bija sākums arī [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikam]] [[Latvija|Latvijā]].
105. rindiņa: 103. rindiņa:
* [[Andrjus Kubiļus]] (''Andrius Kubilius'', 1956) — politiķis
* [[Andrjus Kubiļus]] (''Andrius Kubilius'', 1956) — politiķis
* [[Emīlija Plātere]] (''Emilia Plater'', 1806-1831) — poļu un lietuviešu nacionālā varone
* [[Emīlija Plātere]] (''Emilia Plater'', 1806-1831) — poļu un lietuviešu nacionālā varone
* [[Endrū Šallijs]] (''Andrew Schally'', 1926) — amerikānu endokrinologs
* [[Endrū Šallijs]] (''Andrew Schally'', 1926) — amerikāņu endokrinologs


=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
{{Iedzīvotāju skaita izmaiņas
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
|title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas
⚫
| align = none
| cols = 3
|type =
⚫
|align = left
|width =
|state =
|shading =
|percentages = on
|break = jā
|footnote =
| cols = 4
| graph-pos = bottom
|1796|17500
|1796|17500
|1811|56300
|1811|56300
132. rindiņa: 139. rindiņa:
|1992|644600
|1992|644600
|2001|554281
|2001|554281
|2002 | 550924
|2002|550924
|2003|550213
|2003|550213
|2004|548729
|2004|548729
|2005 | 546773
|2005|546773
|2006|542525
|2006|542525
|2007|541732
|2007|541732
|2008|541596
|2008|541596
|2009|542969
|2009|542969
|2010 | 543191
|2010|543191
|2011|536127
|2011|536127
|2012|533279
|2012|533279
|2013|537152
|2013|537152
|2014|539939
|2014|539939
|2015 | 542664
|2015|542664
|2018|536631
|2018|536631
|2019|541212
|2019|541212
|2020|550834
|2020|550834
|2021|559421
|2021|559421
|2024|602430<ref>[https://osp.stat.gov.lt/statistiniu-rodikliu-analize?hash=684e50e2-6cf6-426f-8d20-8b3e3856bdd2#/ Nuolatinių gyventojų skaičius apskrityse ir savivaldybėse metų pradžioje]</ref>
}}
}}


== Klimats ==
== Klimats ==
{{Laikapstākļu kaste
{{Weather box
|location = Viļņas
|location = Viļņas
|metric first = Y
|metric first = Y
283. rindiņa: 291. rindiņa:
Pilsētu pārstāv arī futbola klubi [[Viļņas "Žalgiris"]] un [[Viļņas "Vytis"]].
Pilsētu pārstāv arī futbola klubi [[Viļņas "Žalgiris"]] un [[Viļņas "Vytis"]].


Ar dažādiem sareģģījumiem kopš 1987. gada [[Šeškine]]s apkaimē tiek būvēts [[Lietuvas Nacionālais stadions]], šobrīd tiek plānots par valsts un pašvaldības līdzekļiem rezlizēt 2019. gadā apstiprināto projektu.
Ar dažādiem sarežģījumiem kopš 1987. gada [[Šeškine]]s apkaimē tiek būvēts [[Lietuvas Nacionālais stadions]], šobrīd tiek plānots par valsts un pašvaldības līdzekļiem realizēt 2019. gadā apstiprināto projektu.


== Sadraudzības pilsētas ==
== Sadraudzības pilsētas ==
313. rindiņa: 321. rindiņa:
* {{flaga|Itālija}} [[Pāvija]], Itālija
* {{flaga|Itālija}} [[Pāvija]], Itālija
* {{flaga|Grieķija}} [[Pireja]], Grieķija
* {{flaga|Grieķija}} [[Pireja]], Grieķija
* {{flaga|Islande}} [[Reikjavīka]], Islande
* {{flaga|Islande}} [[Reikjavika]], Islande
* {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], Latvija
* {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], Latvija
* {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburga]], Krievija
* {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburga]], Krievija
328. rindiņa: 336. rindiņa:


<gallery>
<gallery>
File:Palace of the Grand Dukes of Lithuania 2019.jpg|Valdnieku pils
Attēls:Palace of the Grand Dukes of Lithuania 2019.jpg|Valdnieku pils
File:Vilnius Cathedral Exterior 2, Vilnius, Lithuania - Diliff.jpg|[[Viļņas katedrāle]]
Attēls:Vilnius Cathedral Exterior 2, Vilnius, Lithuania - Diliff.jpg|[[Viļņas katedrāle]]
File:Vilnius University Great Courtyard 2, Vilnius, Lithuania - Diliff.jpg|[[Viļņas Universitāte]]
Attēls:Vilnius University Great Courtyard 2, Vilnius, Lithuania - Diliff.jpg|[[Viļņas Universitāte]]
File:Gediminas Avenue in autumn.jpg|Viļņas vecpilsēta
Attēls:Gediminas Avenue in autumn.jpg|[[Ģedimina prospekts]]
File:Vilnius Old Town, Lithuania, 14 Sept. 2008.jpg|Viļņas vecpilsēta
Attēls:Vilnius Old Town, Lithuania, 14 Sept. 2008.jpg|Viļņas vecpilsēta
</gallery>
</gallery>


Versija, kas saglabāta 2024. gada 1. septembris, plkst. 13.19

Viļņa
Vilnius
galvaspilsēta
Viļņa
Viļņa
Karogs: Viļņa
Karogs
Ģerbonis: Viļņa
Ģerbonis		Logo: Viļņa
Logo
Viļņa (Lietuva)
Viļņa
Viļņa
Koordinātas: 54°41′N 25°17′E / 54.683°N 25.283°E / 54.683; 25.283Koordinātas: 54°41′N 25°17′E / 54.683°N 25.283°E / 54.683; 25.283
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Pašvaldība Viļņas pilsētas pašvaldība
Pirmoreiz minēta 1323
Pilsētas tiesības 1387
Citi
nosaukumi
Platība
 • Kopējā 401 km2
Iedzīvotāji (2024. gadā)
 • kopā 602 430
 • blīvums 1 502,3/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa www.vilnius.lt
Viļņa Vikikrātuvē
Viļņas katedrāle

Viļņa (lietuviešu: Vilnius) ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tā atrodas Neres un Viļņas upes sateces vietā, valsts dienvidaustrumu daļā, 34 km no Baltkrievijas robežas.

Pilsēta ir ar bagātīgu vēsturi, jo ilgus gadsimtus bijusi Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsēta. No 1579. gada Viļņā darbojas universitāte. Viļņu par savu kultūras centru vēsturiski uzskata lietuvieši, poļi, ebreji un baltkrievi.

Viļņa pazīstama ar savu plašo un labi saglabāto vecpilsētu, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Viļņa bija viena no 2009. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām.

Leģenda par pilsētas rašanos

Ģedimina tornis

Pusleģendārais Lietuvas valdnieks Šventaraģis (Šventaragis) bija iemīļojis vietu, kur Viļņas (Vilnia) upe ietek Nerē, un pēc savas nāves licis sevi šeit sadedzināt. Kopš tiem laikiem šī vieta saucas Šventaraga ieleja (Šventaragio slėnis).

Pēc gadiem Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins medījis savas galvaspilsētas Traķu apkārtnē. Miegā pēc medībām viņš sapnī redzējis dzelzs vilku, kurš skaļi gaudojis kalna virsotnē. No rīta jautājis krīvam Lizdeiķim (Lizdeika), ko tas varētu nozīmēt, tas teicis, ka dzelzs vilks nozīmē, ka šeit izaugs varena pilsēta, kuras slava būs dzirdama kā vilka gaudošana tālu pasaulē. Ģedimins licis šeit dibināt savu jauno galvaspilsētu, bet Lizdeiķis ieguvis vārdu Radivils, nodibinot vienu no ietekmīgākajām Lietuvas augstmaņu dzimtām.

Vēsture

Viļņa 1576. gadā

Viļņas vissenākās ēkas celtas 13. gadsimtā tagadējās Valdnieku pils vietā Katedrāles laukumā. Viļņas koka pils rakstos pirmoreiz pieminēta 1323. gadā Ģedimina vēstulēs. 1325. gadā Ģedimins aicināja Hanzas pilsētu iedzīvotājus apmesties Viļņā, kurai Jagailis 1387. gadā piešķīra pilsētas tiesības.

1413.—1414. gada ziemā Žilbērs de Lanuā aprakstīja Viļņu (Wilne) kā Lietuvas galveno pilsētu, kur "ļoti augstā vietā uz kāda smilšaina kalna atrodas pils; tā nostiprināta akmeņiem, zemi un mūrnieka darbu, iekšā tā izbūvēta no koka, un minētās pils aizsargmūris nāk no kalna zemē divās nocietinātās daļās līdz pat apakšai, mūra iekšpusē ir iebūvētas daudzas mājas. Šai pilī un nocietinātajā vietā parasti uzturas hercogs Vītauts, Lietuvas valdnieks, tur viņš tur savu galmu un tur ir viņa mājoklis. Minētajai pilij tuvu garām tek upe, kas ņem savus ūdeņus un ved savu virzienu cauri pilsētai lejup; šī upe saucas Vilija (Wilne). Pilsēta nebūt nav nocietināta, bet gara un šaura stiepjas gar upi, tā ir ļoti slikti sabūvēta no koka mājām, dažas baznīcas ir no ķieģeļiem. Un minētā pils kalnā ir nostiprināta tikai ar koka nocietinājumiem (bolvercques), kas taisīti mūru veidā."[2]

No 1503. līdz 1522. gadam ap pilsētu uzcēla aizsardzības mūri. Viļņa vislielāko uzplaukumu sasniedza valdnieka Sigismunda I laikā, kad 1544. gadā tā kļuva par galma pilsētu. 1579. gadā Stefans Batorijs nodibināja Viļņas Universitāti. Otrā Ziemeļu kara laikā 1655. gadā Krievijas caristes karaspēks Lietuvas galvaspilsētu ieņēma un nopostīja.

Pēc Trešās Polijas-Lietuvas dalīšanas Viļņu anektēja Krievijas impērija, un tā kļuva par Lietuvas guberņas centru. 1812. gadā pilsētu ieņēma Napoleona karaspēks. Atkāpjoties Napoleona karaspēks atkal devās caur Viļņu; gan pašā Viļņā, gan tās apkārtnē no bada un aukstuma gāja bojā tūkstošiem franču un poļu kareivju. Viļņai tolaik bija liela nozīme kā poļu kultūras centram — 19. gadsimta sākumā universitātē darbojās filomāti (Filomaci) — slepena poļu biedrība, kurā kopā ar citiem kultūras darbiniekiem darbojās Ādams Mickēvičs. Viļņa bija arī baltkrievu galvenais kultūras centrs, šeit tika izdotas pirmās grāmatas mūsdienu baltkrievu valodā, radās pirmās baltkrievu biedrības un avīzes. Viļņa bija arī liels ebreju kultūras centrs, saukts par Ziemeļu Jeruzalemi. Pēc 1831. gada Novembra sacelšanās Viļņas Universitāti slēdza. Pēc 1863. gada Janvāra sacelšanās sekoja smagas represijas, Viļņas guberņas gubernators Mihails Muravjovs bija iesaukts par "Viļņas kārēju".

Lietuvas galvaspilsēta

Pamatraksts un citi raksti: Lietuvas karaliste (1918), Viļņas apgabals un Lietuvas PSR
Lietuvas armija iesoļo Viļņā, 1939

Pirmā pasaules kara laikā Viļņu okupēja Vācijas impērijas karaspēks. 1918. gada 16. februārī Lietuvas Padome Viļņā proklamēja Lietuvas valsts atjaunošanu. 1918. gada 31. decembrī vācu karaspēks pameta pilsētu, tā palika poļu pašaizsardzības vienību kontrolē.

1919. gada 5. janvārī pilsētu ieņēma Sarkanā armija, no Daugavpils tika pārvietota komunistu valdība V. Mickēviča-Kapsuka vadībā un 27. februārī tika deklarēta Lietuvas-Baltkrievijas PSR (saīsināti — Litbel) nodibināšana ar galvaspilsētu Viļņu. Poļu-boļševiku kara laikā pilsētu 1919. gada 19. aprīlī ieņēma poļu karaspēks. 1920. gada 14. jūlijā boļševiki pilsētu atguva. Pa to laiku, kad ar boļševiku sakāvi beidzās kauja par Varšavu, Lietuva un Padomju Krievija 1920. gada 12. jūlijā bija noslēgusi miera līgumu, kurā Viļņa tika atdota lietuviešiem. 1920. gada 7. oktobrī Lietuva un Polija noslēdza Suvalku līgumu. Tomēr, saskaņojot rīcību ar J.Pilsudski, 1920. gada 9. oktobrī pilsētu ieņēma poļu karaspēks L. Žeļigovska vadībā.

Tika nodibināta Centrāllietuvas republika, kura 1922. gadā pēc t. s. Viļņas Seima lēmuma tika iekļauta Polijā, īstenojot J.Pilsudska centienus atjaunot Polijas-Lietuvas kopvalsti. Lietuva līdz t. s. Polijas ultimātam 1938. gadā neatzina Viļņas iekļaušanu Polijā, arī tās konstitūcijā Viļņa bija minēta kā valsts galvaspilsēta, bet Kauņa (faktiskā valsts galvaspilsēta starp pasaules kariem) bija tikai "pagaidu" galvaspilsēta. Šis t. s. Viļņas jautājums ļoti bremzēja veiksmīgu reģiona valstu sadarbību, ko prasmīgi izmantoja PSRS.

Otrā pasaules kara sākumā, Polijas kampaņas laikā, Viļņu 1939. gada 19. septembrī ieņēma Sarkanā armija. Tikai pēc "Bāzu līguma" parakstīšanas 1939. gada 10. oktobrī PSRS valdība Viļņu atdeva Lietuvai. 1939. gada 27. oktobrī pilsētā ienāca Lietuvas karaspēks. Tomēr 1940. gada 15. jūnijā Viļņu līdz ar visu Lietuvu okupēja un anektēja PSRS, Viļņa kļuva par Lietuvas PSR galvaspilsētu. 1941. gada 24. jūnijā to okupēja Vērmahts, ebreju iznīcināšanai izveidoja geto. 1944. gada 7. jūlijā, tuvojoties Sarkanajai armijai, poļu Armia Krajowa sāka sacelšanos pret vācu karaspēku (Operācija Ostra Brama). Kad pilsētu ieņēma padomju karaspēks, sacelšanās dalībniekus internēja. Pēc Otrā pasaules kara beigām poļu iedzīvotājus deportēja uz Poliju.

1990. gada 11. martā Lietuvas PSR AP pieņēma neatkarības deklarāciju, bet 1991. gadā padomju karaspēks uzbruka Viļņas televīzijas tornim, nogalinot 14 cilvēkus un vairākus simtus ievainojot, kas bija sākums arī Barikāžu laikam Latvijā.

Cilvēki

Viļņas panorāma
Viļņas panorāma

Viļņā dzimuši:

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
179617 500—    
181156 300+221.7%
181833 600−40.3%
185958 200+73.2%
187582 700+42.1%
1897154 500+86.8%
1909205 200+32.8%
1916140 800−31.4%
1919128 500−8.7%
1923167 400+30.3%
GadsIedz.±%
1931195 100+16.5%
1939209 400+7.3%
1941270 000+28.9%
1944110 000−59.3%
1959236 100+114.6%
1970372 100+57.6%
1979481 000+29.3%
1985544 400+13.2%
1989576 700+5.9%
1992644 600+11.8%
GadsIedz.±%
2001554 281−14.0%
2002550 924−0.6%
2003550 213−0.1%
2004548 729−0.3%
2005546 773−0.4%
2006542 525−0.8%
2007541 732−0.1%
2008541 596−0.0%
2009542 969+0.3%
2010543 191+0.0%
GadsIedz.±%
2011536 127−1.3%
2012533 279−0.5%
2013537 152+0.7%
2014539 939+0.5%
2015542 664+0.5%
2018536 631−1.1%
2019541 212+0.9%
2020550 834+1.8%
2021559 421+1.6%
2024602 430[3]+7.7%

Klimats

Viļņas meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatūra °C (°F) 8.5
(47.3) 		14.4
(57.9) 		19.8
(67.6) 		27.6
(81.7) 		31.8
(89.2) 		33.4
(92.1) 		35.4
(95.7) 		34.4
(93.9) 		29.8
(85.6) 		24.5
(76.1) 		14.9
(58.8) 		10.5
(50.9) 		35.4
(95.7)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) −3.5
(25.7) 		−1.7
(28.9) 		3.3
(37.9) 		10.7
(51.3) 		18.2
(64.8) 		21.1
(70) 		22.1
(71.8) 		21.6
(70.9) 		16.4
(61.5) 		10.2
(50.4) 		3.5
(38.3) 		−0.5
(31.1) 		10.1
(50.2)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) −6.1
(21) 		−4.8
(23.4) 		−0.6
(30.9) 		5.7
(42.3) 		12.5
(54.5) 		15.8
(60.4) 		16.9
(62.4) 		16.3
(61.3) 		11.6
(52.9) 		6.6
(43.9) 		1.2
(34.2) 		−2.9
(26.8) 		6.02
(42.83)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −8.7
(16.3) 		−7.6
(18.3) 		−3.8
(25.2) 		1.6
(34.9) 		7.5
(45.5) 		10.8
(51.4) 		12.3
(54.1) 		11.5
(52.7) 		7.7
(45.9) 		3.4
(38.1) 		−0.9
(30.4) 		−5.2
(22.6) 		2.4
(36.3)
Zemākā temperatūra °C (°F) −37.2
(−35) 		−35.8
(−32.4) 		−29.6
(−21.3) 		−14.1
(6.6) 		−3.6
(25.5) 		0.0
(32) 		3.5
(38.3) 		1.0
(33.8) 		−4.8
(23.4) 		−14.4
(6.1) 		−22.5
(−8.5) 		−30.5
(−22.9) 		−37.2
(−35)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 38.9
(1.531) 		34.4
(1.354) 		37.0
(1.457) 		46.2
(1.819) 		52.1
(2.051) 		72.7
(2.862) 		79.3
(3.122) 		75.8
(2.984) 		65.2
(2.567) 		51.5
(2.028) 		51.5
(2.028) 		49.2
(1.937) 		653.5
(25.728)
Vidējais dienu skaits ar nokr. 21.7 18.4 17.5 10.2 12.4 11.7 11.4 10.5 9.7 13.5 16.7 21.2 174.9
% gaisa mitrums 87.2 84.3 77.6 65.5 67.2 70.2 73.3 74.1 78.5 84.7 90.0 89.0 78.5
Vidējais saulaino stundu skaits 36 71 117 164 241 231 219 217 140 94 33 25 1 588

Sports

Siemens Arena

Viļņā bāzēti vairāki basketbola klubi, no tiem nozīmīgākais ir Viļņas "Rytas", tās mājas arēna ir Lietuvos Rytas Arena (2500 skatītāju vietas), bet nozīmīgākās spēles tiek aizvadītas Siemens Arena, kurā ir vieta 11 000 skatītājiem.

Pilsētu pārstāv arī futbola klubi Viļņas "Žalgiris" un Viļņas "Vytis".

Ar dažādiem sarežģījumiem kopš 1987. gada Šeškines apkaimē tiek būvēts Lietuvas Nacionālais stadions, šobrīd tiek plānots par valsts un pašvaldības līdzekļiem realizēt 2019. gadā apstiprināto projektu.

Sadraudzības pilsētas

Viļņai ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:

Galerija

Atsauces

  1. ↑ Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона: в 86 т. (82 т. и 4 доп.). — СПб., 1890—1907
  2. ↑ «Izvilkumi no franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse).». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 9. novembrī. Skatīts: 2014. gada 3. maijā.
  3. ↑ Nuolatinių gyventojų skaičius apskrityse ir savivaldybėse metų pradžioje

Ārējās saites

RietumeiropaZiemeļeiropaCentrāleiropaDienvideiropaAustrumeiropa
Apriņķu centri
Pašvaldību centri
Citas pilsētas
Rajonu pašvaldības
Akmenes rajons • Alītas rajons • Anīkšču rajons • Biržu rajons • Ignalinas rajons • Jonavas rajons • Jonišķu rajons • Jurbarkas rajons • Kaišadores rajons • Kauņas rajons • Ķēdaiņu rajons • Ķelmes rajons • Klaipēdas rajons • Kretingas rajons • Kupišķu rajons • Lazdiju rajons • Mažeiķu rajons • Molētu rajons • Pakrojas rajons • Panevēžas rajons • Pasvales rajons • Pluņģes rajons • Prienu rajons • Radvilišķu rajons • Raseiņu rajons • Rokišķu rajons • Skodas rajons • Šaķu rajons • Šaļčininku rajons • Šauļu rajons • Šilales rajons • Šilutes rajons • Širvintu rajons • Švenčoņu rajons • Tauraģes rajons • Telšu rajons • Traķu rajons • Ukmerģes rajons • Utenas rajons • Varēnas rajons • Vilkavišķu rajons • Viļņas rajons • Zarasu rajons
Pilsētu pašvaldības
Alīta • Kauņa • Klaipēda • Palanga • Panevēža • Šauļi • Viļņa
Pašvaldības


Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Viļņa&oldid=4117743"