Pāriet uz saturu

Ernests Lorenss: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Xqbot (diskusija | devums)
m Robots: en:Ernest Lawrence ir labs raksts
Nav labojuma kopsavilkuma
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Zinātnieka infokaste
{{Zinātnieka infokaste
| vārds_orig =Ernest O. Lawrence
| vārds_orig =''Ernest Lawrence''
| attēls =Ernest Orlando Lawrence.jpg
| attēls =Ernest Orlando Lawrence.jpg
| att_izmērs =150px
| att_izmērs =150px
6. rindiņa: 6. rindiņa:
| dz_mēnesis =8
| dz_mēnesis =8
| dz_diena =8
| dz_diena =8
| dz_vieta =[[Kantona, Dienviddakota|Kantona]], [[Dienviddakota]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| dz_vieta =[[Kantona]], [[Dienviddakota]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| m_gads =1958
| m_gads =1958
| m_mēnesis=8
| m_mēnesis=8
13. rindiņa: 13. rindiņa:
| pilsonība =[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| pilsonība =[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| tautība =
| tautība =
| darba_vietas = [[Jeilas universitāte]], [[Kalifornijas universitāte, Bērklija]]
| darba_vietas = [[Jeila universitāte]], [[Kalifornijas universitāte, Bērkli]]
| alma_mater =[[Dienviddakotas universitāte]], [[Minnesotas universitāte]], [[Jeilas universitāte]]
| alma_mater =[[Dienviddakotas universitāte]], [[Minesotas universitāte]], [[Jeila universitāte]]
| zinātne =[[fizika]]
| zinātne =[[fizika]]
| pasniedzēji =
| pasniedzēji =
24. rindiņa: 24. rindiņa:
}}
}}


'''Ernests Lorenss''' ({{val-en|Ernest O. Lawrence}}, {{dat|1901|8|8|N}} — {{dat|1958|8|27|N}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] fiziķis. Pazīstams, kā [[ciklotrons|ciklotrona]] izgudrotājs, par ko 1939. gadā saņēma [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]].<ref>{{cite web |title=The Nobel Prize in Physics 1939 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1939/}}</ref> [[Kalifornijas universitāte, Bērklija|Kalifornijas universitātes Bērklijā]] ilgstošs darbinieks. Lorensa vārdā nosaukts [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula|periodiskās tabulas]] 103. elements - [[lourensijs]].
'''Ernests Lorenss''' ({{val-en|Ernest O. Lawrence}}, {{dat|1901|8|8|N}} — {{dat|1958|8|27|N}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] fiziķis. Pazīstams kā [[ciklotrons|ciklotrona]] izgudrotājs, par ko 1939. gadā saņēma [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]].<ref>{{cite web |title=The Nobel Prize in Physics 1939 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1939/}}</ref> [[Kalifornijas universitāte, Bērklija|Kalifornijas universitātes Bērkli]] ilgstošs darbinieks. Lorensa vārdā nosaukts [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula|periodiskās tabulas]] 103. elements [[lourensijs]].


== Biogrāfija ==
Dzimis nelielā pilsētiņā [[Dienviddakota|Dienviddakotā]]. 1922. gadā ieguva bakalaura grādu [[Dienviddakotas universitāte|Dienviddakotas universitātē]], bet 1923. gadā - maģistra grādu fizikā [[Minnesotas universitāte|Minnesotas universitātē]]. Jau 1925. gadā ieguva doktora grādu [[Jeilas universitāte|Jeilas universitātē]]. Jeilā Lorenss pētīja [[fotoelektriskais efekts|fotoelektrisko efektu]]. 1928. gadā pārcēlās uz Kalifornijas universitāti Bērklijā, 1930. gadā kļūdams par universitātes gados visjaunāko profesoru.
Dzimis nelielā pilsētiņā [[Dienviddakota|Dienviddakotā]]. 1922. gadā ieguva bakalaura grādu [[Dienviddakotas universitāte|Dienviddakotas universitātē]], bet 1923. gadā — maģistra grādu fizikā [[Minesotas universitāte|Minesotas universitātē]]. Jau 1925. gadā ieguva doktora grādu [[Jeilas universitāte|Jeila universitātē]]. Jeilā Lorenss pētīja [[fotoelektriskais efekts|fotoelektrisko efektu]]. 1928. gadā pārcēlās uz Kalifornijas universitāti Bērkli, 1930. gadā kļūdams par universitātes gados visjaunāko profesoru.


1929. gadā Lorenss universitātē izgudroja [[ciklotrons|ciklotronu]]. Pirmais eksperimentālais ciklotrona modelis izmaksāja tikai apmēram 25 ASV dolārus, tomēr tas darbojās. 1931. gadā viņš nodibināja Radiācijas laboratoriju (tagad [[Lorensa Bērklijas Nacionālā laboratorija]]). 1939. gadā Lorenss par ciklotrona izgudrošanu ieguva Nobela prēmiju fizikā - pirmais Bērklijā.
1929. gadā Lorenss universitātē izgudroja [[ciklotrons|ciklotronu]]. Pirmais eksperimentālais ciklotrona modelis izmaksāja tikai apmēram 25 ASV dolārus, tomēr tas darbojās. 1931. gadā viņš nodibināja Radiācijas laboratoriju (tagad [[Lorensa Bērkli Nacionālā laboratorija]]). 1939. gadā Lorenss par ciklotrona izgudrošanu ieguva Nobela prēmiju fizikā — pirmais Bērkli.


[[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā Radiācijas laboratorija bija viens no galvenajiem [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] galvenajiem centriem. Kara laikā [[Urāns|urāna]] bagātināšanai Lorenss izveidoja [[kalutrons|kalutronu]].
[[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā Radiācijas laboratorija bija viens no galvenajiem [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] centriem. Kara laikā [[Urāns|urāna]] bagātināšanai Lorenss izveidoja [[kalutrons|kalutronu]].


1958. gada jūlijā Lorenss ASV prezidenta [[Dvaits Eizenhauers|Dvaita Eizenhauera]] delegācijas sastāvā [[Ženēva|Ženēvā]] piedalījās sarunās ar [[Padomju Savienība|PSRS]] par kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanu, tur saslima un pēc mēneša mira.
1958. gada jūlijā Lorenss ASV prezidenta [[Dvaits Eizenhauers|Dvaita Eizenhauera]] delegācijas sastāvā [[Ženēva|Ženēvā]] piedalījās sarunās ar [[Padomju Savienība|PSRS]] par kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanu, tur saslima un pēc mēneša mira.
38. rindiņa: 39. rindiņa:


== Ārējās saites ==
== Ārējās saites ==
{{commonscat|Ernest O. Lawrence|Ernests Lorenss}}
* [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1939/lawrence-bio.html Ernesta Lorensa biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā {{en}}]
* [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1939/lawrence-bio.html Ernesta Lorensa biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā {{en}}]


{{commonscat|Ernest O. Lawrence|Ernests Lorenss}}


{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{zinātnieks-aizmetnis}}


{{kastes sākums}}
{{kastes sākums}}
50. rindiņa: 51. rindiņa:


{{Nobela prēmijas laureāti fizikā}}
{{Nobela prēmijas laureāti fizikā}}
{{autoritatīvā vadība}}


{{DEFAULTSORT:Lorenss, Ernests}}
{{DEFAULTSORT:Lorenss, Ernests}}

Versija, kas saglabāta 2014. gada 30. augusts, plkst. 23.39

Ernests Lorenss
Ernest Lawrence
Ernests Lorenss
Personīgā informācija
Dzimis 1901. gada 8. augustā
Kantona, Dienviddakota, ASV
Miris 1958. gada 27. augustā (57 gadi)
Paloalto, Kalifornija, ASV
Pilsonība ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Jeila universitāte, Kalifornijas universitāte, Bērkli
Alma mater Dienviddakotas universitāte, Minesotas universitāte, Jeila universitāte
Studenti Edvīns Makmilans
Sasniegumi, atklājumi ciklotrons
Apbalvojumi 1939. gada Nobela prēmija fizikā

Ernests Lorenss (angļu: Ernest O. Lawrence, 1901. gada 8. augusts — 1958. gada 27. augusts) bija ASV fiziķis. Pazīstams kā ciklotrona izgudrotājs, par ko 1939. gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā.[1] Kalifornijas universitātes Bērkli ilgstošs darbinieks. Lorensa vārdā nosaukts periodiskās tabulas 103. elements lourensijs.

Biogrāfija

Dzimis nelielā pilsētiņā Dienviddakotā. 1922. gadā ieguva bakalaura grādu Dienviddakotas universitātē, bet 1923. gadā — maģistra grādu fizikā Minesotas universitātē. Jau 1925. gadā ieguva doktora grādu Jeila universitātē. Jeilā Lorenss pētīja fotoelektrisko efektu. 1928. gadā pārcēlās uz Kalifornijas universitāti Bērkli, 1930. gadā kļūdams par universitātes gados visjaunāko profesoru.

1929. gadā Lorenss universitātē izgudroja ciklotronu. Pirmais eksperimentālais ciklotrona modelis izmaksāja tikai apmēram 25 ASV dolārus, tomēr tas darbojās. 1931. gadā viņš nodibināja Radiācijas laboratoriju (tagad Lorensa Bērkli Nacionālā laboratorija). 1939. gadā Lorenss par ciklotrona izgudrošanu ieguva Nobela prēmiju fizikā — pirmais Bērkli.

2. pasaules kara laikā Radiācijas laboratorija bija viens no galvenajiem Manhetenas projekta centriem. Kara laikā urāna bagātināšanai Lorenss izveidoja kalutronu.

1958. gada jūlijā Lorenss ASV prezidenta Dvaita Eizenhauera delegācijas sastāvā Ženēvā piedalījās sarunās ar PSRS par kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanu, tur saslima un pēc mēneša mira.

Atsauces

Ārējās saites


Apbalvojumi
Priekštecis:
Enriko Fermi
Nobela prēmija fizikā
1939
Pēctecis:
Oto Šterns

Veidne:Link FA Veidne:Link GA