Ernests Lorenss: Atšķirības starp versijām
m Robots: en:Ernest Lawrence ir labs raksts |
Nav labojuma kopsavilkuma |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
{{Zinātnieka infokaste |
{{Zinātnieka infokaste |
||
| vārds_orig =Ernest |
| vārds_orig =''Ernest Lawrence'' |
||
| attēls =Ernest Orlando Lawrence.jpg |
| attēls =Ernest Orlando Lawrence.jpg |
||
| att_izmērs =150px |
| att_izmērs =150px |
||
6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
| dz_mēnesis =8 |
| dz_mēnesis =8 |
||
| dz_diena =8 |
| dz_diena =8 |
||
| dz_vieta =[[ |
| dz_vieta =[[Kantona]], [[Dienviddakota]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |
||
| m_gads =1958 |
| m_gads =1958 |
||
| m_mēnesis=8 |
| m_mēnesis=8 |
||
13. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
| pilsonība =[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |
| pilsonība =[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |
||
| tautība = |
| tautība = |
||
| darba_vietas = [[ |
| darba_vietas = [[Jeila universitāte]], [[Kalifornijas universitāte, Bērkli]] |
||
| alma_mater =[[Dienviddakotas universitāte]], [[ |
| alma_mater =[[Dienviddakotas universitāte]], [[Minesotas universitāte]], [[Jeila universitāte]] |
||
| zinātne =[[fizika]] |
| zinātne =[[fizika]] |
||
| pasniedzēji = |
| pasniedzēji = |
||
24. rindiņa: | 24. rindiņa: | ||
}} |
}} |
||
'''Ernests Lorenss''' ({{val-en|Ernest O. Lawrence}}, {{dat|1901|8|8|N}} |
'''Ernests Lorenss''' ({{val-en|Ernest O. Lawrence}}, {{dat|1901|8|8|N}} — {{dat|1958|8|27|N}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] fiziķis. Pazīstams kā [[ciklotrons|ciklotrona]] izgudrotājs, par ko 1939. gadā saņēma [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]].<ref>{{cite web |title=The Nobel Prize in Physics 1939 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1939/}}</ref> [[Kalifornijas universitāte, Bērklija|Kalifornijas universitātes Bērkli]] ilgstošs darbinieks. Lorensa vārdā nosaukts [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula|periodiskās tabulas]] 103. elements [[lourensijs]]. |
||
== Biogrāfija == |
|||
Dzimis nelielā pilsētiņā [[Dienviddakota|Dienviddakotā]]. 1922. gadā ieguva bakalaura grādu [[Dienviddakotas universitāte|Dienviddakotas universitātē]], bet 1923. gadā |
Dzimis nelielā pilsētiņā [[Dienviddakota|Dienviddakotā]]. 1922. gadā ieguva bakalaura grādu [[Dienviddakotas universitāte|Dienviddakotas universitātē]], bet 1923. gadā — maģistra grādu fizikā [[Minesotas universitāte|Minesotas universitātē]]. Jau 1925. gadā ieguva doktora grādu [[Jeilas universitāte|Jeila universitātē]]. Jeilā Lorenss pētīja [[fotoelektriskais efekts|fotoelektrisko efektu]]. 1928. gadā pārcēlās uz Kalifornijas universitāti Bērkli, 1930. gadā kļūdams par universitātes gados visjaunāko profesoru. |
||
1929. gadā Lorenss universitātē izgudroja [[ciklotrons|ciklotronu]]. Pirmais eksperimentālais ciklotrona modelis izmaksāja tikai apmēram 25 ASV dolārus, tomēr tas darbojās. 1931. gadā viņš nodibināja Radiācijas laboratoriju (tagad [[Lorensa |
1929. gadā Lorenss universitātē izgudroja [[ciklotrons|ciklotronu]]. Pirmais eksperimentālais ciklotrona modelis izmaksāja tikai apmēram 25 ASV dolārus, tomēr tas darbojās. 1931. gadā viņš nodibināja Radiācijas laboratoriju (tagad [[Lorensa Bērkli Nacionālā laboratorija]]). 1939. gadā Lorenss par ciklotrona izgudrošanu ieguva Nobela prēmiju fizikā — pirmais Bērkli. |
||
[[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā Radiācijas laboratorija bija viens no galvenajiem [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] |
[[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā Radiācijas laboratorija bija viens no galvenajiem [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] centriem. Kara laikā [[Urāns|urāna]] bagātināšanai Lorenss izveidoja [[kalutrons|kalutronu]]. |
||
1958. gada jūlijā Lorenss ASV prezidenta [[Dvaits Eizenhauers|Dvaita Eizenhauera]] delegācijas sastāvā [[Ženēva|Ženēvā]] piedalījās sarunās ar [[Padomju Savienība|PSRS]] par kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanu, tur saslima un pēc mēneša mira. |
1958. gada jūlijā Lorenss ASV prezidenta [[Dvaits Eizenhauers|Dvaita Eizenhauera]] delegācijas sastāvā [[Ženēva|Ženēvā]] piedalījās sarunās ar [[Padomju Savienība|PSRS]] par kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanu, tur saslima un pēc mēneša mira. |
||
38. rindiņa: | 39. rindiņa: | ||
== Ārējās saites == |
== Ārējās saites == |
||
⚫ | |||
* [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1939/lawrence-bio.html Ernesta Lorensa biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā {{en}}] |
* [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1939/lawrence-bio.html Ernesta Lorensa biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā {{en}}] |
||
⚫ | |||
{{ |
{{zinātnieks-aizmetnis}} |
||
{{kastes sākums}} |
{{kastes sākums}} |
||
50. rindiņa: | 51. rindiņa: | ||
{{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} |
{{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} |
||
{{autoritatīvā vadība}} |
|||
{{DEFAULTSORT:Lorenss, Ernests}} |
{{DEFAULTSORT:Lorenss, Ernests}} |
Versija, kas saglabāta 2014. gada 30. augusts, plkst. 23.39
| ||||||||||||||
|
Ernests Lorenss (angļu: Ernest O. Lawrence, 1901. gada 8. augusts — 1958. gada 27. augusts) bija ASV fiziķis. Pazīstams kā ciklotrona izgudrotājs, par ko 1939. gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā.[1] Kalifornijas universitātes Bērkli ilgstošs darbinieks. Lorensa vārdā nosaukts periodiskās tabulas 103. elements lourensijs.
Biogrāfija
Dzimis nelielā pilsētiņā Dienviddakotā. 1922. gadā ieguva bakalaura grādu Dienviddakotas universitātē, bet 1923. gadā — maģistra grādu fizikā Minesotas universitātē. Jau 1925. gadā ieguva doktora grādu Jeila universitātē. Jeilā Lorenss pētīja fotoelektrisko efektu. 1928. gadā pārcēlās uz Kalifornijas universitāti Bērkli, 1930. gadā kļūdams par universitātes gados visjaunāko profesoru.
1929. gadā Lorenss universitātē izgudroja ciklotronu. Pirmais eksperimentālais ciklotrona modelis izmaksāja tikai apmēram 25 ASV dolārus, tomēr tas darbojās. 1931. gadā viņš nodibināja Radiācijas laboratoriju (tagad Lorensa Bērkli Nacionālā laboratorija). 1939. gadā Lorenss par ciklotrona izgudrošanu ieguva Nobela prēmiju fizikā — pirmais Bērkli.
2. pasaules kara laikā Radiācijas laboratorija bija viens no galvenajiem Manhetenas projekta centriem. Kara laikā urāna bagātināšanai Lorenss izveidoja kalutronu.
1958. gada jūlijā Lorenss ASV prezidenta Dvaita Eizenhauera delegācijas sastāvā Ženēvā piedalījās sarunās ar PSRS par kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanu, tur saslima un pēc mēneša mira.
Atsauces
- ↑ «The Nobel Prize in Physics 1939». Nobel Foundation.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ernests Lorenss |
Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Apbalvojumi | ||
---|---|---|
Priekštecis: Enriko Fermi |
Nobela prēmija fizikā 1939 |
Pēctecis: Oto Šterns |
|