Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem: Atšķirības starp versijām
papildināts, atsauce |
Nav labojuma kopsavilkuma |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
{{inuse}} |
{{inuse}} |
||
[[Attēls:Manifest Eestimaa rahvastele.jpg|thumb|270px|1918. gada 21. februārī Igaunijas Zemes padomes vadības pieņemtais "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem".]] |
|||
'''Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem''' bija 1918. gada 24. februārī publicēts dokuments, ar kuru [[Igaunijas Zemes padome]]s Vecāko padome pasludināja neatkarīgas demokrātiskas Igaunijas Republikas izveidi. |
'''Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem''' bija 1918. gada 24. februārī publicēts dokuments, ar kuru [[Igaunijas Zemes padome]]s Vecāko padome pasludināja neatkarīgas demokrātiskas Igaunijas Republikas izveidi. |
||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 19. februāris, plkst. 09.13
 | Šo rakstu kāds šobrīd pārstrādā. Lūdzu, nelabo šo rakstu, kamēr šis paziņojums ir redzams, lai izvairītos no labošanas konfliktiem. Pēdējo izmaiņu veica Pirags pirms 6 gadiem. Lūdzu, izņem šo paziņojumu, ja raksts nav labots vairāk nekā septiņas dienas. Ja Tu esi dalībnieks, kas ievietojis šo paziņojumu, tad pēc raksta papildināšanas noņem paziņojumu vai arī nomaini uz {{ilgstošā labošanā}}. |
Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem bija 1918. gada 24. februārī publicēts dokuments, ar kuru Igaunijas Zemes padomes Vecāko padome pasludināja neatkarīgas demokrātiskas Igaunijas Republikas izveidi.
Vēsture
Pēc Februāra revolūcijas Krievijas Pagaidu valdība 1917. gada 12. aprīlī Vidzemes guberņas ziemeļu apriņķus pievienoja autonomajai Igaunijas guberņai. 1917. gada 29. novembrī arī Narva tika atdalīta no Pēterburgas guberņas un pievienota Igaunijas guberņai. Vidzemes landtāgs 1917. gada 31. decembrī nolēma prasīt Igaunijas un Vidzemes atdalīšanu no Krievijas un Vidzemes bruņniecība pilnvaroja Heinrihu fon Štriku tās vārdā slēgt līgumus ārvalstīs. 1918. gada 28. janvārī fon Štriks Stokholmā Padomju Krievijas vēstniekam Zviedrijā Vorovskim iesniedza bruņniecības neatkarības deklarācijas, atsaucoties uz Baltijas provinču senajām privilēģijām un pēc Lielā Ziemeļu kara 1721. gadā Nīštatē parakstīto Krievijas-Zviedrijas miera līgumu.[1]
Brestļitovskas miera sarunās Krievija 1918. gada sākumā atteicās no Baltijas provincēm. Īsi pirms vācu karaspēka ienākšanas Tallinā 1918. gada 24. februārī tika publicēts "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem", ar kuru Igaunijas Zemes padome pasludināja neatgarīgas demokrātiskas Igaunijas Republikas izveidi.
Saturs
"Šajā liktenīgajā stundā Igaunijas Zemes padome kā savas zemes un tautas likumīgā pārstāve spējusi panākt tautvaldībā piedalošos Igaunijas politisko partiju un organizāciju vienprātīgu lēmumu un, īstenojot tautu pašnoteikšanās tiesības, ir atzinusi par vajadzīgu spert šādu izšķirīgu soli, lai noteiktu Igaunijas zemes un tautas tālāko likteni: ar šo dienu Igaunija tās vēsturiskajās un etnogrāfiskajās robežās tiek pasludināta par neatkarīgu demokrātisku republiku."
"Neatkarīgās Igaunijas robežās ietilpst: Harju novads, Lēnes novads, Jervas novads, Viru novads kopā ar Narvas pilsētu un tās apkārtni, Tartu novads, Veru novads, Vīlandes novads un Pērnavas novads kopā ar Baltijas jūras salām — Sāremā, Hijumā, Muhu un citām, kur pamatā Igaunijas tauta lielākā vairumā mīt. Republikas galīgās robežas ar Krieviju un Latviju tiks noteiktas tautas nobalsošanas ceļā, kad beigsies pašreizējais pasaules karš. Iepriekšminētajos zemes novados vienīgā augstākās un izpildu varas izpausme ir Zemes padomes nodibinātā tautas vara — Igaunijas Glābšanas Komitejas veidolā."[2]
Atsauces
- ↑ E. Andersons. Latvijas vēsture 1914-1920. Stokholma, 1967. - 237 lpp.
- ↑ Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem Latvijas Vēstnesis, 24.02.1998., Nr. 48/49 (1109/1110)