Volīnijas kņazi

Volīnijas kņazi saukti arī par Vladimiras kņaziem (ukraiņu: Володимирські князі) bija Volīnijas zemes valdnieka tituls. Kņazu rezidence atradās Volīnijas Vladimirā.

Pirmo Volīnijas kņazu Vsevolodu 988. gadā iecēla viņa tēvs Kijevas kņazs Vladimirs Svjatoslavičs pārvaldīt savas valsts rietumu daļu pilī, kas tika nosaukta Vladimira vārdā. 12. gadsimta sākumā Volīnijas kņaziste kļuva suverēna un lielkņaza Vladimira Monomaha mazdēls Izjaslavs Mstislavičs izveidoja savu dinastiju, kas sadalīja valsti dalienas kņazistēs.

Kijevas lielkņaza dēls Volīnijas Vladimiras kņazs Romāns Mstislavičs no 1199. līdz 1233. gadam ilgstošās cīņās ar ungāru Arpādu dinastijas "Galīcijas un Vladimirijas karaļiem" pievienoja Galīcijas kņazisti saviem īpašumiem un viņa pēcnācēji tika saukti par Galīcijas-Volīnijas kņaziem.

Viņa dēlam Danielam Romanovičam 1253. gadā Romas pāvests piešķīra arī titulu Krievijas karalis (rex Rutheniae).

Viņa pēcnācēji līdz 14. gadsimtam lietoja titulu Visas Krievzemes, Galīcijas un Vladimiras hercogi" (Dei gratia duces totius Terrae Russuae, Galiciae et Ladimiriae). Pēc Galīcijas mantojuma kara Lietuvas dižkunigaitija 1392. gadā ieguva Volīnijas un Luckas kņazistes, bet Polijas karaliste ieguva Galīciju.

Volīnijas kņazu saraksts

Kijevas Krievzemes sastāvā (Rurika dinastija)

Vsevolods Volodimirovičs (Всеволод Володимирович, no 987)
Svjatoslavs Jaroslavičs (Святослав Ярославич, 1036-1054)
Igors Jaroslavičs, (Ігор Ярославич, 1054-1056)
Rostislavs Vladimirovičs (Ростислав Володимирович, 1056 - 1064)
Oļegs Svjatoslavičs (Олег Святославич, 1075-1076), Čerņigovas kņazs
Jaropolks Izjaslavičs (Ярополк Ізяславич, 1078-1087)
Dāvids Igorjevičs (Давид Ігоревич, 1087-1099)
Mstislavs Svjatopolkovičs (Мстислав Святополкович, 1099)
Jaropolks Svjatopolkovičs (Ярополк Святополкович, 1100-1118)
Romāns Volodimirovičs (Роман Володимирович, 1118-1119)
Andrejs Volodimirovičs (Андрій Володимирович, 1119-1135)
Izjaslavs Mstislavičs (Изяслав Мстиславич, 1135-1141)
Svjatoslavs Vsevolodovičs (Святослав Всеволодович, 1141-1146 arī Kijevas lielkņazs)
Vladimirs Andrejevičs (Владимир Андреевич Дорогобужский, 1146-1149)
Svjatopolks Mstislavičs (Святополк Мстиславич, 1149)
Izjaslavs Mstislavičs (atkārtoti 1149-1151)
Svjatopolks Mstislavičs (atkārtoti 1151-1154)
Vladimirs Mstislavičs (Владимир Мстиславич, 1154-1157, arī Kijevas lielkņazs)
Mstislavs Izjaslavičs (Мстислав Изяславич, 1157-1170, arī Kijevas lielkņazs)
Svjatoslavs Mstislavičs (Святослав Мстиславич, 1170-1173)
Romāns Mstislavičs (Роман Мстиславич, 1173-1188)
Vsevolods Mstislavičs (Всеволод Мстиславич, 1188)
Romāns Mstislavičs (atkārtoti 1188-1205, arī Kijevas lielkņazs ap 1204-1205)
Daniels Romanovičs (Данило Романович, 1205-1208)
Svjatoslavs II Igorjevičs (Святослав II Ігоревич, 1206-1207)
Aleksandrs Vsevolodovičs (Олександр Всеволодович, 1208, 1209-1215)

Galīcijas-Volīnijas kņazistes sastāvā (Rurika dinastija)

Daniels Romanovičs (atkārtoti 1215-1238)
Vasiļko Romanovičs (Василько Романович, 1238-1269)
Vladimirs-Ivans Vasiļkovičs (Володимир Василькович, 1269-1288)
Mstislavs Daņilovičs (Мстислав Данилович, 1288-1292)
Ļevs Daņilovičs (Лев Данилович, 1293-1301)
Jurijs Ļvovičs (Юрій Львович, 1301-1308)
Andrejs Jurjevičs (Андрій Юрійович, 1308?-1324)
Jurijs Boļeslavs (Bolesław Jerzy II Mazowiecki, Юрій-Болеслав Тройденович, 1324-1340) ķnaza Jurija Ļvoviča meitas dēls (Pjastu dinastija)

Ģedimina dinastija

Ļubarts Ģedimina dēls (Liubartas Demetrijus, Любарт Гедимінович, 1340-1366/1383)
Aleksandrs Karijota dēls (Aleksandras Karijotaitis, Олександр Коріятович, 1366-1370)
Ļubarts (atkārtoti 1370-1384)
Teodors Ļubarta dēls (Teodoras Liubartaitis, Федір Любартович, 1384-1390)- Volīnijas lielkņazs
Lietuvas dižkunigaitijas tiešā pārvaldībā (1392-1431)
Teodors Ļubarta dēls (atkārtoti 1431)
Švitrigailis (Švitrigaila Algirdaitis, Свидриґайло Ольґердович, 1434-...-1452) - bijušais Lietuvas lielkņazs (1430 — 1432), Krievijas (Kijevas) lielkņazs (1432 — ap 1440)

Skatīt arī