Baltkrievija
| Baltkrievijas Republika Рэспубліка Беларусь Республика Беларусь |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Мы, беларусы Mēs, baltkrievi |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Minska | |||||
| Valsts valodas | baltkrievu un krievu valoda | |||||
| Valdība | Prezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Aleksandrs Lukašenko | ||||
| - | Premjerministrs | Mihails Mjasņikovičs | ||||
| Neatkarība | sabrūkot Padomju Savienībai | |||||
| - | Deklarēta | 1990. gada 27. jūlijā | ||||
| - | Dibināta | 1991. gada 25. augustā | ||||
| - | Pabeigta | 1991. gada 25. decembrī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 207 600 km² (85.) | ||||
| - | Ūdens (%) | neievērojams (2,830 km²)[1] | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2009. gadā | 9 648 533[2] (86.) | ||||
| - | Blīvums | 49/km² (142.) | ||||
| IKP (PPP) | 2005. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $36,94 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $7700 | ||||
| Džini koef. (2002) | 29,7 (zems) | |||||
| TAI (2007) | ▲0,826 (augsts) (68.) | |||||
| Valūta | Baltkrievijas rublis[3] (BYR) |
|||||
| Laika josla | EET (UTC+2) | |||||
| - | Vasarā (DST) | EEST (UTC+3) | ||||
| Interneta domēns | .by | |||||
| ISO 3166-1 kods | 112 / BLR / BY | |||||
| Tālsarunu kods | +375 | |||||
Baltkrievija (baltkrievu: Беларусь, Biełaruś; krievu: Беларусь, Белоруссия), oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā. Baltkrievija robežojas ar Poliju rietumos, Lietuvu ziemeļrietumos, Latviju ziemeļos, Krieviju austrumos un Ukrainu dienvidos. Baltkrievijas galvaspilsēta ir Minska, citas lielākās pilsētas: Grodņa, Vitebska, Bresta, Mogiļeva un Gomeļa. Trešo daļu no valsts klāj meži. Tās spēcīgākie ekonomiskie sektori ir lauksaimniecība un rūpniecība. Ir NVS locekle, piedalās arī Austrumu partnerības programmā ar Eiropas Savienības valstīm.
Baltkrievija ir viena no valstīm, kuru nopietni skāra 1986. gada Černobiļas AES avārijas izraisītais vides piesārņojums ar radioaktīvajiem izotopiem.
Etimoloģija
Nosaukums "Baltkrievija" ir eksonīms. Tas ir radies tiešas endonīmas tulkošanas rezultātā no nosaukuma Baltā Krievzeme (Белая Русь), kas pirmoreiz parādījās vācu un latīņu viduslaiku rakstītajos avotos. Latīņu valodā šī zeme tika saukta par Alba Ruthenia. 17. gadsimtā Krievijas cari lietoja šo terminu, lai apzīmētu slāvu tautu apdzīvotās teritorijas, kuras bija Polijas-Lietuvas ūnijas sastāvā.
Krievijas impērijas laikā Baltkrievija tika saukta par Byelorussija (krievu: Белоруссия). Kopš 1991. gada valsts oficiālais nosaukums ir "Baltkrievijas Republika" ().
Vēsture
Lielāko daļu no mūsdienu Baltkrievijas teritoriju sākotnēji apdzīvoja dažādas baltu ciltis (jātvingi, Dņepras balti), kas kopš 6. gadsimta sajaucās ar slāvu valodās runājošajiem ienācējiem.
No 9. līdz 14. gadsimtam tagadējās Baltkrievijas teritorijā atradās austrumslāvu kņazistes, no kurām politiski ietekmīgāka bija Polockas kņaziste. Pēc Mongoļu impērijas invāzijas tās integrējās Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas sastāvā. 18. gadsimta beigās pēc Polijas dalīšanas tagadējās Baltkrievijas zemes tika pievienotas Krievijas impērijai.
Pēc Brestļitovskas miera līguma ķeizariskās Vācijas okupētajā teritorijā 1918. gada 25. martā tika izveidota Baltkrievijas Tautas Republika, kas bija vēsturiski pirmais mēģinājums izveidot valsti ar Baltkrievijas vārdu. Kā atbilde uz to bija 1919. gada 1. janvārī Smoļenskā proklamētā Baltkrievijas PSR, kas jau 27. februārī tika pārveidota par īslaicīgi pastāvošo Lietuvas-Baltkrievijas PSR. Tā tika izformēta 25. augustā sakarā ar poļu karaspēka ofensīvu poļu-padomju kara pirmajā posmā. Pēc kara un Rīgas miera līguma parakstīšanas 1921. gada 18. martā Baltkrievijas teritorija tika sadalīta starp Poliju un Baltkrievijas PSR, kas 1922. gada 28. decembrī bija viena no četrām PSRS dibinātājām. 1939. gada septembrī Padomju Savienība okupēja Polijas Republikas austrumu daļas zemes un lielu daļu no tām pievienoja Baltkrievijas PSR. Savu neatkarību no PSRS Baltkrievija deklarēja 1990. gada 27. jūlijā, bet to atguva 1991. gada 25. augustā. Baltkrievija palika politiski un ekonomiski cieši saistīta ar Krieviju. Kopš 1994. gada jūlija Baltkrievijas prezidents ir Aleksandrs Lukašenko.
Ģeogrāfija
Baltkrievijas platība ir 207 600 km². Tā robežojas ar piecām valstīm: ziemeļrietumos ar Latviju, ziemeļaustrumos un austrumos ar Krieviju, dienvidos ar Ukrainu, rietumos ar Poliju un Lietuvu. Baltkrievijai nav izejas pie jūras.
Baltkrievijas reljefs galvenokārt ir veidojies pleistocēna ēras laikā, kas sākās aptuveni pirms 2,6 miljoniem gadu un noslēdzās ar ledus laikmetu aptuveni pirms 11 tūkstošiem gadu. Lielāko daļu no valsts veido zemienes (Centrālais Bjarezinas līdzenums) ar nelieliem pakalniem un augstienēm. Augstākais punkts virs jūras līmeņa ir Dzeržinska kalns (345 m). Vairāk nekā puse no valsts teritorijas atrodas zem 200 metru atzīmes virs jūras līmeņa. Baltkrievijas teritoriju no dienvidrietumiem līdz pat ziemeļaustrumiem šķērso Baltkrievijas grēda. Baltkrievijas galvaspilsēta Minska atrodas tiešā šīs grēdas tuvumā.
Baltkrievijas teritoriju šķērso vairākas lielas upes. Liela daļa no valsts atrodas Dņepras baseinā, kura plūst no ziemeļiem uz dienvidiem Baltkrievijas austrumu pusē. Lielākās Dņepras pietekas Baltkrievijas teritorijā ir Pripete, Bjarezina un Soža. Ziemeļos Baltkrievijai cauri tek Daugava, bet rietumos atrodas Nemunas izteka.
Administratīvais iedalījums
Baltkrievija tiek iedalīta 6 apgabalos (вобласць). Atsevišķi tiek izdalīta galvaspilsēta Minska, kurai ir īpašs statuss. Apgabali sīkāk tiek iedalīti rajonos (раён). Kopā ir 118 rajoni. Vēl sīkāk rajonus iedala pilsētās un ciematos. Kopā ir 102 pilsētas un 108 ciemati.
|
Demogrāfija
Pēc 1999. gada veiktās tautas skaitīšanas,[4] etniskie baltkrievi ir 81,2% no visiem valsts iedzīvotājiem. Krievi, no kuriem ļoti daudzi iebrauca Baltkrievijas PSR 1960. gados un 1970. gados, ir otra lielākā etniskā grupa (11,4%). Lielākā daļa no atlikušajiem iedzīvotājiem ir poļi (3,9%) un ukraiņi (2,4%). Pirms Otrā pasaules kara otra lielākā Baltkrievijā dzīvojošā tauta bija ebreji. Genocīda rezultātā un augstās emigrācijas dēļ pēckara gados ebreji skaits Baltkrievijā ir samazinājies līdz 0,3% no visiem iedzīvotājiem. No pārējām minoritātēm lielākās ir armēņi, tatāri, čigāni, lietuvieši un azerbaidžāņi.
- Latviešu skaits Baltkrievijā
| gads | 1926 | 1939 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 1999 | 2009 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| latvieši | 14080 | 8117 | 2631 | 2660 | 2617 | 2658 | 2239 | 1549 |
Valsts oficiālās valodas ir gan baltkrievu, gan krievu valoda. Baltkrievu valoda, kas ir galvenais jēdziens nacionālajai identitātei, ir viena no austrumslāvu valodām, kura ir radniecīga krievu un ukraiņu valodām. Baltkrievu valodu pieraksta izmantojot kirilica alfabētu. Šajā valodā ir arī daudz aizguvumi no krievu un poļu valodām. Baltkrievu valodas senākā forma bija viena no Lietuvas lielkņazistes oficiālajām valodām.
Lielākā daļa no baltkrieviem pēc reliģijas ir pareizticīgie. Ievērojama daļa ir arī Romas katoļi un austrumkatoļi, kuri piedzīvo atdzimšanu pēc gadsimtiem ilgas vajāšanās, ko veica Krievijas caristes un Padomju Savienības valdības.
| Vieta | Pilsēta | Apgabals | Iedzīvotāji | Vieta | Pilsēta | Apgabals | Iedzīvotāji | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Minska | - | 1 834 200 | 11 | Orša | Vicebskas apgabals | 117 200 | |
| 2 | Homeļa | Homeļas apgabals | 484 300 | 12 | Mazira | Homeļas apgabals | 108 100 | |
| 3 | Mahiļova | Mahiļovas apgabals | 354 000 | 13 | Saļihorska | Minskas apgabals | 102 300 | |
| 4 | Vicebska | Vicebskas apgabals | 348 800 | 14 | Navapolacka | Vicebskas apgabals | 98 200 | |
| 5 | Grodņa | Grodņas apgabals | 328 000 | 15 | Ļida | Grodņas apgabals | 97 600 | |
| 6 | Bresta | Brestas apgabals | 310 800 | 16 | Maladzječna | Minskas apgabals | 94 200 | |
| 7 | Babruiska | Mahiļovas apgabals | 215 100 | 17 | Polacka | Vicebskas apgabals | 82 800 | |
| 8 | Baranaviči | Brestas apgabals | 168 200 | 18 | Žlobina | Homeļas apgabals | 75 700 | |
| 9 | Barisava | Minskas apgabals | 147 100 | 19 | Svjetlahorska | Homeļas apgabals | 69 900 | |
| 10 | Pinska | Brestas apgabals | 130 600 | 20 | Rečica | Homeļas apgabals | 64 600 |
Skatīt arī
Atsauces un piezīmes
- ↑ (angliski) «FAO's Information System on Water and Agriculture». FAO. Skatīts: 2008-04-04.
- ↑ (angliski) «Belarus». CIA - The World Factbook. Skatīts: 2010-02-21.
- ↑ (latviski) «Latvijas Bankas kotēto valūtu nosaukumu un kodu saraksts». Latvijas Banka.
- ↑ (krieviski) «НАЦИОНАЛЬНЫЙ СОСТАВ НАСЕЛЕНИЯ РЕСПУБЛИКИ БЕЛАРУСЬ». Национальный статистический комитет Республики Беларусь. Skatīts: 2010-02-21.
- ↑ Baltkrievijas iedzīvotāju skaits (2010)
Ārējās saites
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltkrievija |
| ||||||||||||||||||
|