Jānis Akers
| ||||||||||||||||
|
Jānis Akers (1896. gada 9. septembris — 1916. gada 9. novembris) bija latviešu karavīrs, viens no retajiem latviešu strēlniekiem, kas tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni pēc nāves.
Dzīvesgājums
Dzimis Trikātas pagastā. Izglītību ieguvis Valkas pilsētas skolā. Pēc nodarbošanās zemnieks.[1]
Sākoties latviešu strēlnieku vienību formēšanai, 1915. gada augustā brīvprātīgi pieteicies dienestam. Dienējis 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā, apakšvirsnieks (seržants).
1916. gada 8. martā kopā ar leitnantu Andreju Krūmiņu[2] kritis kaujā pie Plakanu mājām, Olaines Misas rajonā. Par kaujā izrādīto varonību 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.[1]
1916. gada 8. martā pie Ķekavas Akers, nokļuvis vāciešu ielenkumā un nevēlēdamies krist gūstā, lauzās cauri vāciešu rindām kopā ar savu virsnieku, praporščiku Krūmiņu, un krita šajā cīņā[1]
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 L.k.o.k. biogrāfija — Akers, Jānis
- ↑ Varoņu sejas (1930) Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. (31. lpp.)
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |