Zevs
| Zevs | |
|---|---|
 Zeva statuja ar zibens šautru rokā | |
| Sengrieķu mitoloģija | |
| Uzturēšanās vieta | Olimpa kalns |
| Simboli | zibens šautra, ērglis, bullis, ozols |
| Personīgā informācija | |
| Vecāki | Krons, Reja |
| Brāļi un māsas | Hēra, Aīds, Poseidons, Dēmetra, Hīrons, Hestija |
| Romiešu analogs | Jupiters |
Zevs (sengrieķu: Ζεύς; radniecīgi vārdi ir sanskrita Dyaus, senvācu Ziu un latīņu Jupiter — no Diovis pater) sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs. Viņš ir Krona un Rejas dēls.
Romiešu mitoloģijā Zeva analogs ir Jupiters.
Mīti
Zeva izcelsme un nākšana pie varas
Rejai no Krona bija seši bērni — Hestija, Dēmetra, Hēra, Aīds, Poseidons un Zevs —, taču Krons visus, izņemot Zevu, tūlīt pēc piedzimšanas aprija, jo no Gajas un Urāna bija uzzinājis, ka, tāpat kā viņš gāzis savu tēvu, viņu gāzīs viens no viņa bērniem. Kad piedzima Zevs, Reja Kronam iedeva aprīt akmeni, bet Zevu klusībā paslēpa Krētas salā. Idas kalna nogāzē esošo alu joprojām tūristiem rāda kā Zeva dzimšanas vietu.[nepieciešama atsauce]
Sasniedzis pilngadību, Zevs piespieda Kronu atrīt pārējos bērnus un atbrīvoja Krona brāļus gigantus, hekatonheirus un ciklopus no Tartara. Kopā ar viņiem un saviem brāļiem un māsām Zevs gāza Kronu un pārējos titānus. Sakautos titānus viņš iemeta Tartarā.
Pēc kaujas Zevs un viņa vecākie brāļie (Poseidons un Aīds) sadalīja pasauli, velkot lozes — Zevs turpmāk valdīja pār debesīm un gaisu, Poseidons – pār ūdeņiem, bet Aīds – pār mirušo pasauli (pazemi). Zemi (Gaju) nevarēja iegūt valdīšanā, un katrs pār to valdīja pēc spējām (tāpēc, piemēram, Poseidonu dēvēja par zemestrīču dievu). Gaja bija neapmierināta ar to, kā Zevs bija izturējies pret titāniem, kuri bija viņas bērni, tāpēc drīz pēc dievu valdnieka troņa ieņemšanas viņam nācās cīnīties ar citiem Gajas bērniem - briesmoņiem Tīfonu un Ehidnu. Viņš sakāva Tīfonu un ieslodzīja viņu zem kalna, bet Ehidnu un viņas bērnus atstāja dzīvus nākamajiem varoņiem.
Zeva bērni
Zevs bija Hēras brālis un vīrs. Viņu bērni bija Arejs, Hēfaists, Eileitija, Hēbe.
Zevs Hērai nebija uzticīgs, un ir slavens ar daudzām dēkām un pēcnācējiem no citām dievietēm, nimfām un mirstīgajām sievietēm, piemēram, Mīnojs no Eiropas, Hērakls (viens no izcilākajiem grieķu varoņiem, kurš veicis 12 lielus varoņdarbus) no Alkmēnes, Jāsons no Elektras, Trojas Helēna (kuras dēļ izraisījās Trojas karš) no Ledas, Persefone no Dēmetras un tamlīdzīgi. Daudzas sievietes viņš apciemojis izmainītā izskatā, piemēram, Danaju – zelta lietus veidolā, Ledu – gulbja veidolā un Eiropu – vērša veidolā.
Zevs aprija savu pirmo sievu Metisu un no viņa galvas piedzima Atēna, pieaugusi un tērpusies bruņās.
Zeva statuja
Zeva statuja ir viens no septiņiem pasaules brīnumiem. To veidoja grieķu skulptors Fidijs apmēram 432. gadā p.m.ē. Zeva statuja atradās Zeva templī, Olimpijā. Statuja bija 12 metrus augsta, tā bija izgatavota no ziloņkaula un ar zeltu pārklātas bronzas. 5. gadsimtā Zeva statuja tika pārvesta uz Austrumromas impēriju, kur nezināmu iemeslu dēļ 5.—6. gadsimtā gāja bojā.
Atsauces
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Zevs" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zevs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Theoi Greek Mythology raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
|