Pievislas apgabals

Pievislas apgabals (krievu: Привислинский край, poļu: Kraj Nadwiślański) ir nosaukums, ar kādu pēc Polijas Karalistes autonomijas faktiskās likvidēšanas 1867. gadā Krievijas Impērijas pastāvēšanas pēdējās desmitgadēs (visbiežāk no 1887. gada) tika sauktas šīs karalistes zemes. Mūsdienās apgabala teritorija atrodas Polijas austrumdaļā, daļēji Lietuvas (daļa no Suvalku guberņas) teritorijā.

Nosaukums

Atsaucoties uz Polijas Karalistes izveidošanu Vīnes kongresā, tā bieži tiek saukta par Kongresa Poliju. Krievijas Impērijas dokumentos to sauca par Polijas caristi (Царство Польское). Pēc 1867. gada Krievijas oficiālajos dokumentos to sauca par Polijas caristes guberņām vai Pievislas guberņām. Ar 1870. gada 5. marta Aleksandra II pavēli oficiāli jālieto nosaukums Polijas caristes guberņas. Pēc 1887. gada visbiežāk lietoja nosaukumus Pievislas apgabala guberņas, Pievislas guberņas un Pievislas apgabals. 1897. gada janvārī Nikolajs II izdeva rīkojumu ar kuru nosaukumi Polijas cariste un Polijas caristes guberņas jālieto tikai galējās nepieciešamības gadījumos.

Vēsture

Pēc Novembra sacelšanās apspiešanas, 1832. gadā izdeva Polijas Karalistes (krievu: Царство Польское) pamatstatūtus, kas izbeidza 1815. gada Polijas konstitūcijas, armijas un parlamenta darbību. Tika slēgtas arī poļu augstskolas, kuras vēlāk atvēra jau kā skolas ar krievu mācību valodu. Ieviesa krievu rubli, likvidēja muitas robežu starp Poliju un Krieviju, poļu lietotās metriskās sistēmas vietā ieviesa krievu mērvienības. Slēdza daudzus katoļu baznīcas klosterus, nacionalizēja baznīcas īpašumus, palielināja pareizticīgās baznīcas lomu. 1837. gadā vojevodistes pārveidoja par guberņām un iekļāva Krievijas impērijas administratīvajā pārvaldē.

Pēc 1863. gada sacelšanās aizliedza Polijas Karalistes ģerboņa izmantošanu, izbeidza poļu valodas lietošanu administrācijā un izglītībā. 1867. gadā izveidoja 10 guberņas: Suvalku, Lomžas, Plockas, Sedļecas, Ļubļanas, Kališas, Varšavas, Petrokovskas (mūsdienās Pjotrkova Tribunalska), Radomas un Kelces. Lai arī Polijas Karaliste faktiski bija likvidēta, Krievijas impērijas ķeizari turpināja lietot Polijas karaļa (cara) titulu. Pārkrievošanas laikā, sākot ar 1880. gadu vidu, Polijas apzīmēšanai izmantoja Pievislas apgabala nosaukumu.

1915. gada vasarā Krievijas armijai atkāpjoties no Polijas, tā pielietoja izdedzinātās zemes taktiku, iznīcinot lielu daļu valsts infrastruktūras un spiežot daudziem iedzīvotājiem doties bēgļu gaitās uz austrumiem. Pēc Krievijas impērijas armijas sakāves 1915. gadā šo teritoriju ieņēma Vācijas un Austroungārijas karaspēks, kas 1916. gada 5. novembrī pasludina Polijas Karalistes izveidošanu. Oficiāli Krievija no pretenzijām uz Polijas teritoriju atteicās ar 1918. gada 3. marta Brestļitovskas miera līgumu.