Pulsometrs
Pulsometrs ir ierīce, kas reālā laikā ļauj uzraudzīt cilvēka pulsu vai ierakstīt to vēlākai analīzei. To pārsvarā izmanto cilvēki, kas nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmie pulsometru modeļi sastāvēja no novērošanas moduļa, kam bija pievienoti elektrodi, kurus stiprināja pie krūšukurvja. Pirmo bezvadu EKG pulsometru 1977. gadā izgudroja kā treniņu rīku distanču slēpošanas izlasei. 1983. gadā līdz ar "intensitātes treniņu" popularitāti tirgū parādījās komerciāli pulsometru modeļi.[1]
Konstrukcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Moderni pulsometri parasti sastāv no diviem elementiem: krūšu siksnas raidītāja un rokas uztvērēja (kas parasti darbojas arī kā rokaspulkstenis) vai mobilā telefona. Sākotnējās plastmasas siksnās labai darbībai starp to un ķermeni bija nepieciešams izmantot ūdeni vai citu šķidrumu. Vēlākajos modeļos tiek izmantots labi vadošs materiāls ar iebūvētiem mikroprocesoriem, kas analizē EKG signālu pulsa noteikšanai. Šobrīd pieejami arī bezsiksnas pulsometri, kas pulsa noteikšanai izmanto optiskus sensorus.
Sarežģītākie modeļi bez pulsa mēra arī tā mainīgumu, elpošanas ritmu, ko var izmantot personas fiziskās formas noteikšanai. Iespējama arī ķermeņa temperatūras un atūdeņošanās līmeņa noteikšana. Pieejami arī pulsometri, kam krūšu siksnas sensori ir veidoti no auduma un iestrādāti sporta krūšturos sievietēm.
Vecākajās siksnu versijās pie katra sirdspuksta tika noraidīts radio signāls, ko izmantoja uztvērējs pulsa noteikšanai. Šis signāls varēja būt vienkāršs radio signāls vai unikāli kodēts, izmantojot Bluetooth, ANT vai citu zemas jaudas radio savienojumu). Kodētais signāls ļauj izvairīties no situācijām, kad viena lietotāja uztvērējs izmanto signālu no citiem tuvumā esošiem raidītājiem. Jaunākajās krūšu siksnu versijās ir iekļauts mikroprocesors, kas pastāvīgi uzrauga EKG un aprēķina pulsu un citus parametrus. Tajās var tikt iekļauti akselerometri, kas ļauj noteikt ātrumu un attālumu, ļaujot neizmantot vēl vienu sensoru, ko parasti piestiprina pie apava.
Uztvērēji var būt ar dažādām iespējām un nodrošināt tādu rādītāju attēlošanu kā vidējais pulss treniņa laikā, laiku konkrētā pulsa zonā, patērētajām kilokalorijām, elpošanas ritmu, ātrumu un attālumu, GPS datus. Šie visi dati var tikt lejupielādēti analīzei datorā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Burke, E (ed) Precision Heart Rate Training