Rojas novads
Rojas novads (2008—2021) | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Centrs: | Roja | |||||
Kopējā platība:[1] | 200,6 km2 | |||||
• Sauszeme: | 197,0 km2 | |||||
• Ūdens: | 3,7 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2021):[2] | 3 390 | |||||
Blīvums (2021): | 17,2 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2008. gadā | |||||
Likvidēts: | 2021. gadā | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
Rojas novads Vikikrātuvē |
Rojas novads (lībiešu: Rūoj mōgõn) bija pašvaldība Kurzemes ziemeļos, Rīgas līča piekrastē, kas robežojās ar Dundagas, Mērsraga, Talsu un Tukuma novadu. Lielākās apdzīvotās vietas bija Roja (novada centrs), Rude, Kaltene, Melnsils, Ģipka, Valgalciems.
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rojas novadu pievienoja jaunajam Talsu novadam kā Rojas pagastu.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atrodas Piejūras zemienē — Engures līdzenumā. Augstākā vieta — 23,5 m vjl. — rietumos no Rojas.
Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mazupīte
- Melnsilupe
- Pilsupe
- Roja
- Jūrenvalks
- Plančvalks
- Rudiķvalks
- Velkumupe (savieno Roju un Pilsupi)
- Zušvalks
- Silupīte
Purvi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mazais Uļu purvs (daļa atrodas Ārlavas pagasta teritorijā).
- Jāņkrogpurs (daļa atrodas Vandzenes pagasta teritorijā).
- Vilkpuri (lielākā daļa atrodas Vandzenes pagasta teritorijā).
- Andrejpurs (atrodas Ģipkas lankas aizsargājamā teritorijā).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1945. gadā Lubezeres pagastā izveidoja Rojupes ciema padomi. 1950. gadā Rojupes ciemam pievienoja daļu Jaunciema ciema un Jūrmalas ciema, 1954. gadā — lielāko daļu Lubezeres ciema, 1963. gadā — daļu Kaļķu ciema. 1969. gadā Rojupes ciemā esošajai Rojai piešķīra pilsētciemata statuss, bet ciemu pievienoja Rojai kā lauku teritoriju. 1991. gadā Rojai atņēma pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu.[4] 2008. gadā Rojas pagasts apvienojās ar Mērsraga pagastu un izveidoja Rojas novadu.
2010. gada janvārī Mērsraga iedzīvotāji kopsapulcē izlēma izstāties no Rojas novada un izveidot atsevišķu Mērsraga novadu.[5] 2010. gada septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, paredzot Mērsraga novada izveidi. Rojas un Mērsraga novadu domju vēlēšanas bija paredzētas 2010. gada 30. oktobrī, bet notika tikai 2010. gada 18. decembrī.[6]
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rojas novadu pievienoja jaunajam Talsu novadam.
Teritoriālais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Etniskais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašvaldība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
---|---|---|---|
Latvijas Zaļā partija | 884 | 57.07 | 5 |
Latvijas Zemnieku savienība | 391 | 25.24 | 2 |
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" | 255 | 16.46 | 2 |
Tautsaimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rojas vidusskola
- PII Zelta zivtiņa — Pirmsskolas izglītības iestāde Rojā;
- PII Saulespuķe — Pirmsskolas izglītības iestāde Rudē
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Rojas sporta klubi:
- BK Roja — bijušais basketbola klubs;
- FK Roja — futbola klubs, meiteņu komandas spēlē Latvijas čempionātā
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rojas Luterāņu baznīca
- Kaltenes Luterāņu baznīca
- Ģipkas baznīca
- Rojas Svētā apustuļa Andreja Romas katoļu baznīca
Ievērojami cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
- Miķelis Lisments (1926—1998), kolhoza priekšsēdētājs
- Jānis Bickis (1877—1933), agronoms
- Gvido Zvaigzne (1958—1991), kinooperators
- Ivars Stonins (1971), aktieris
- Marija Muceniece-Induse (1904—1974), gleznotāja, grafiķe
Ievērojamas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
- Ģipkas bāka
- Ģipkas luterāņu baznīca
- Ģipkas baptistu draudzes dievnams
- Ģipkas lankas
- Ģipkas muiža
- Ģipkas skola
- Jaunvilku ūdenskritums
- Pūrciema Baltā kāpa
- Rojas dižakmens
- Rojas Evanģēliski luteriskā baznīca
- Kaltenes kalvas
- Kaltenes Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca
- Rojas Jūras Zvejniecības muzejs (Kaltenes filiāle)
- Kaltenes akmeņainā pludmale
- Rojas Jūras Zvejniecības muzejs
- Lubezeres skola (Rudes ciemā)
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2019.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 25.07.2019. Skatīts: 19.10.2019.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Mērsraga iedzīvotāji nolemj izstāties no Rojas novada». Apollo.lv. 16.01.2010. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 19. februārī. Skatīts: 2010. gada 15. septembrī.
- ↑ «CVK mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. februārī. Skatīts: 2011. gada 9. augustā.
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2019.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|