Transleitānija
Izskats
|
Transleitānija, (ungāru: Lajtántúl, vācu: Transleithanien) oficiālais nosaukums Svētā Stefana Ungārijas kroņa zemes (ungāru: Magyar Szent Korona Országai, vācu: Länder der heiligen ungarischen Stephanskrone) bija nosaukums vienai no divām galvenajām Austroungārijas daļām no 1867. līdz 1918. gadam. Transleitānija aptvēra zemes, kas bija tieši pakļautas Ungārijas karaļa kronim, bet Cisleitānija — Austrijas imperatora kronim pakļautās zemes.
Nosaukuma izcelsme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Leitas upe kopš 1867. gada kompromisa sadalīja Austroungāriju divās lielās daļās pēc Leitas nosaukuma[1] — Cisleitānijā (šaipus Leitas, Austrijas daļā) un Transleitānijā (otrpus Leitas, Ungārijas daļā).
Valsts sastāvdaļas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transleitānijā ietilpa:
- Fiumes pilsēta, tagad Rijeka
- Horvātijas un Slavonijas karaliste (centrs Agrama, tagad Zagreba)
- Ungārijas Karaliste (Magyar Királyság) (centrs Budapešta)
Pēc 1918. gada
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valstis, kuras ieguva teritorijas no Transleitānijas:
- Polija (neatkarīga no 1918. gada 11. novembra) — mazu daļu no slovāku apdzīvotās teritorijas
- Čehoslovākija (pasludināja neatkarību 1918. gada 28. oktobrī) — lielāko daļu slovāku apdzīvotās teritorijas
- Rumānija — 1918. gada 1. decembrī pievienoja Transilvāniju
- Serbu, Horvātu un Slovēņu karaliste (no 1929. gada Dienvidslāvija) — 1918. gada 1. decembrī pievienoja Vojvodinu, Horvātiju un Slavoniju
- Itālija — ieguva Fiumes pilsētu (tagad Rijeka)
Transleitānijas teritorija mūsdienās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Austrija — Burgenlande
- Ungārija — visa valsts
- Slovākija — visa valsts
- Horvātija — Centrālhorvātija un Slavonija
- Serbija — Vojvodina
- Polija — maza teritorija Mazpolijas vojevodistē
- Rumānija — Transilvānija
- Slovēnija — Prekmurje
- Ukraina — Aizkarpatu apgabals
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Austro-hungarian Monarchy | Encyclopedia.com». www.encyclopedia.com (angļu). Skatīts: 2023-02-02.