1346. gads
(Pāradresēts no 1346)
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Gregora kalendārs | 1346 MCCCXLVI |
| Ab urbe condita | 2099 |
| Armēņu kalendārs | 795 ԹՎ ՉՂԵ |
| Asīriešu kalendārs | 6096 |
| Bahāju kalendārs | −498 — −497 |
| Bengāliešu kalendārs | 753 |
| Berberu kalendārs | 2296 |
| Budistu kalendārs | 1890 |
| Birmiešu kalendārs | 708 |
| Bizantiešu kalendārs | 6854—6855 |
| Ķīniešu kalendārs | 乙酉年 (Koka gailis) 4042 vai 3982 — līdz — 丙戌年 (Uguns suns) 4043 vai 3983 |
| Koptu kalendārs | 1062—1063 |
| Etiopu kalendārs | 1338—1339 |
| Ebreju kalendārs | 5106—5107 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1402—1403 |
| - Shaka Samvat | 1268—1269 |
| - Kali Juga | 4447—4448 |
| Holocēna kalendārs | 11346 |
| Igbo kalendārs | 346—347 |
| Irānas kalendārs | 724—725 |
| Islāma kalendārs | 746—747 |
| Jūlija kalendārs | 1346 MCCCXLVI |
| Korejas kalendārs | 3679 |
1346. gads (MCCCXLVI) bija parastais gads, kas pēc Jūlija kalendāra sākās svētdienā. Eiropas vēsturē tas ir zināms kā vēlo Viduslaiku laiks. Lai arī Simtgadu karš sākās 1337. gadā, faktiski tas sākās 1346. gadā, jo abām pusēm — gan frančiem, gan angļiem — trūka līdzekļu, lai uzsāktu reālu karu.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pavasaris: Krimā sākas Melnās nāves epidēmija.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. marts — Simtgadu karš: francūži sāk gatavoties Lamanša aizsargāšanai no angļiem.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 16. aprīlis — Skopjē tiek dibināta Serbijas cariste, par pirmo caru kļūst Stefans Dušans. Pirms pastāvēja Serbijas karaliste.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 11. jūlijs — Kārlis IV Luksemburgs kļuva par Svētās Romas imperatoru.
- 11.—12. — Simtgadu karš: Edvards III Plantagenets un angļu armija šķērso Lamanšu un sāk Francijas invāziju.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 26. augusts:
- pēc Jana Luksemburga nāves Kārlis IV Luksemburgs kļuva par Bohēmijas karali un Luksemburgas grāfu.
- Simtgadu kara ietvaros norisinājās Kresī kauja, kurā angļi sakāva frančus un pirmo reizi Eiropā kaujā tika izmantots šaujampulveris.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Dānijas karalis Valdemārs IV pārdeva Livonijas ordeņa mestram Gosvinam fon Hērikem Ziemeļigauniju par 19 000 Ķelnes markām, kas atbilda aptuveni 4 tonnām sudraba.
- Aļģirda un Ķēstuta vadītais lietuviešu karaspēks bija iebrukuši Zemgalē, nopostīja Mežotnes pili.
- Osmaņu sultāns Orhans I palīdzēja Bizantijas princim Jonam VI gāzt no troņa Jonu V Paleologs, kā arī apprecēja Bizantijas princesi Teodoru.
- Otrajā Bulgārijas caristē un Austrumromas impērijā norisinājās pilsoņu kari.
- Simeons Joanovičs Lepnais kļuva par Maskavas lielkņazu.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. aprīlis — Mārgareta, Anglijas karaļa Edvarda III meita (mirusi 1361. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 26. augusts — Jans Luksemburgs (Jan Lucemburský), Bohēmijas karalis (dzimis 1296. gadā)