Pāriet uz saturu

Rīgas VEF

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no VEF Rīga)
Šis raksts ir par pašreizējo klubu. Par bijušo klubu skatīt rakstu Rīgas VEF (agrākais).
"VEF Rīga"
"VEF Rīga"
Sporta veids Basketbols
Pilsēta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Līga
Dibināts 2007
Arēna Olimpiskais sporta centrs
Arēna Rīga
Krāsas melns un balts
         
Prezidents Valsts karogs: Latvija Gatis Jahovičs
Menedžeris Valsts karogs: Latvija Edgars Grigorjevs
Galvenais treneris Valsts karogs: Latvija Mārtiņš Gulbis
Kapteinis Valsts karogs: Latvija Dairis Bertāns
Mediji www.vefriga.com
Sadarbojas ar RSU/VEF
Tituli
LBL kausi 11

Basketbola klubs "VEF Rīga"[1] ir Latvijas basketbola klubs, kurš tika atjaunots 2007. gadā, godinot 1958. gadā dibināto leģendāro VEF meistarkomandu, kas startēja PSRS čempionātā un bija trīskārtēja PSRS čempionāta bronzas medaļu ieguvēja. VEF spēlē Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā un Latvijas Basketbola līgā (LBL), kā arī katru sezonu piedalās Eiropas kausu turnīros. 11 reizes VEF ir kļuvuši par Latvijas Basketbola līgas čempioniem (lielākais čempiontitulu skaits; 10 titulus ieguvuši BK Ventspils), kā arī trīs reizes iekļuvuši VTB Vienotās līgas labāko astoņniekā, trīs reizes ir spēlēts Eirolīgas kvalifikācijā. 2022. gadā komanda pirmo reizi uzvarēja Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas turnīrā.

Dublieru komanda RSU/VEF spēlē Nacionālajā basketbola līgā (LBL2).

Leģendāro klubu VEF 2007. gadā atjaunoja Valdis Valters, Edgars Jaunups, Ivars Bērziņš, Raimonds Kisiels, Mārtiņš Lauva un AS VEF.[nepieciešama atsauce]

2007.—2008. gada sezonā Rīgas VEF startēja Baltijas Basketbola līgā un Latvijas Basketbola līgā. Pirmajā sezonā pēc atjaunošanas komanda izcīnīja 4. vietu LBL čempionātā, savukārt BBL Izaicinājuma kausā ieguva 2. vietu, kas kopvērtējumā deva 12. vietu, savukārt izslēgšanas turnīrā VEF tika līdz ceturtdaļfinālam, kur piekāpās Rīgas "Barons/LMT".

Veiksmīgāka sezona klubam bija 2010.—2011. gadā, kad tika izcīnīts LBL čempionu tituls un sasniegts fināls BBL (pirmo reizi Latvijas klubu basketbola vēsturē). Savukārt starptautiskajos turnīros — Eirokausā un VTB Vienotajā līgā — neizdevās sasniegt izslēgšanas spēles. Sezonas vidū par galveno treneri kļuva Ramūns Butauts, kurš aizstāja savu tautieti Rimu Kurtinaiti (piekrita vilinošam piedāvājumam no Maskavas apgabala "Khimki").

2011.—2012. gada sezonā VEF pirmo reizi kluba vēsturē iekļuva Eirokausa otrajā kārtā jeb labāko 16 komandu skaitā, paliekot uzvaras attālumā no play-off. Sezonas beigās VEF izcīnīja otro Latvijas čempionu titulu.

Pirms 2012.—2013. gada sezonas komandas sastāvu papildināja saspēles vadītājs Ērls Roulends, kurš tika iegūts no Spānijas ACB līgas kluba Malagas "Unicaja". Roulends kļuva par komandas rezultatīvāko spēlētāju un līderi. Turklāt tika saglabāts iepriekšējo gadu kodols, ko veidoja vairāki latviešu spēlētāji — Kristaps Janičenoks, Dairis Bertāns, Kaspars Bērziņš un Gatis Jahovičs. Sezonas laikā VEF izcīnīja vairākas skaļas uzvaras, apspēlējot vairākas pazīstamas Eiropas komandas — Kauņas "Žalgiris" (Lietuva), Bilbao "Basket" (Spānija) u.c., sekmējot strauju popularitātes kāpumu. VEF bija tuvu iekļūšanai Eirokausa play-off, taču to liedza izdarīt zaudējumi pēdējās, izšķirošajās spēlēs. Pavasarī VEF pirmo reizi sasniedza VTB Vienotās līgas izslēgšanas spēles. Pēc regulārās sezonas Ē. Roulends tika atzīts par VTB līgas vērtīgāko spēlētāju, kā arī bija rezultatīvākais spēlētājs turnīrā. VEF kvalificējās arī LBL izslēgšanas spēlēm, kā labākā komanda un, finālsērijā pārspējot BK "Ventspils", kļuva par LBL čempioni trešo reizi pēc kārtas. Savukārt BBL turnīrā VEF šajā sezonā nepiedalījās, izvēloties koncentrēt spēkus uz citiem turnīriem. Pēc sezonas vairāki labākie VEF spēlētāji tika pārvilināti uz spēcīgiem ārzemju klubiem — Dairis Bertāns un Antans Kavaļausks pārcēlās uz Bilbao klubu, Vils Danielss pievienojās Eirolīgas klubam "Nanterre" (Francija), bet Ērls Roulends parakstīja līgumu ar turīgo Turcijas klubu "Banvit".

Pirms 2013.—2014. gada sezonas VEF klubs piedalījās Eirolīgas kvalifikācijas turnīrā Viļņā, kur gan pirmajā kārtā nācās atzīt turnīra rīkotāju "Lietuvos rytas" pārākumu. Sezona VEF izvērtās neveiksmīga, jo neizdevās atrast pienācīgus aizvietotājus komandu pametušajiem līderiem. Rezultātā neizdevās sasniegt abu starptautisko turnīru — Eirokausa un VTB Vienotās līgas — play-off. Sezonas beigu daļā VEF nomocīja savainojumu un pēkšņi notikumu pavērsieni, piemēram, amerikāņu centrs Deriks Nikss negaidīti nolēma pamest komandu LBL finālu priekšvakarā. Pēc trīs pēc kārtas izcīnītiem LBL tituliem VEF zaudēja finālsēriju pret BK "Ventspils". Pēc sezonas komandā notika ievērojamas pārmaiņas, sākot ar trenera maiņu. Ramūnu Butautu galvenā trenera pozīcijā nomainīja līdzšinējais asistents Nikolajs Mazurs.

Pirms 2014.—2015. gada sezonas VEF saņēma īpašo ielūgumu jeb wild-card piedalīties Eirolīgas kvalifikācijas turnīrā Beļģijas pilsētā Ostendē, kur gan pirmaā kārtā bezcerīgi (53—82) zaudēja Francijas klubam "Strasbourg". Arī ULEB Eirokausos komanda cīnījās vāji, izcīnot tikai 1 uzvaru 10 spēlēs un neizkļūstot no grupas. 2015. gada pavasarī VEF ceturto reizi kļuva par LBL čempioniem finālsērijā pārspējot BK "Ventspils". Pēc sezonas tika pārtrauktas darba attiecības ar galveno treneri N. Mazuru, un par jauno komandas vadītāju apstiprināts Spānijas treneris Karloss Frade.

2015.—2016. gada sezonā VEF nespēlēja Eirokausos, veltot visus spēkus LBL titula nosargāšanai. Sezonas vidū tika atlaists galvenais treneris K. Frade. Viņa vietā komandas vadība tika uzticēta bijušajam VEF spēlētājam un ilggadējam treneru asistentam Jānim Gailītim, kurš komandu aizveda līdz septītajam LBL finālam pēc kārtas, kur gan ar 3—4 tika atzīts "Valmiera/Ordo" pārākums.

Pirms 2016.—2017. gada sezonas VEF noslēdza līgumus ar Latvijas basketbola izlases kapteini Jāni Blūmu un veterānu Armandu Šķēli. Arī šajā sezonā VEF nespēlēja Eirokausos, veltot visus spēkus LBL titula atgūšanai. Sezona izvērtās laba, komanda atguva LBL čempiontitulu, finālā visai pārliecinoši ar 4—0 pārspējot savus ilggadējos sāncenšus BK "Ventspils" (lai gan rezultāts sērijā bija pārliecinošs, visās četrās spēlēs VEF uzvarēja ar mazāk nekā desmit punktu starpību). Otro reizi trīs sezonu laikā par LBL finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts Mareks Mejeris. Tāpat VEF pēc trīs sezonu pārtraukuma atkal iekļuva VTB Vienotās līgas play-off, kur ceturtdaļfinālā ar 0—3 tika atzīts Sanktpēterburgas "Zenit" pārākums.

Pirms 2017.—2018. gada sezonas VEF šķīrās no Jāņa Blūma un Armanda Šķēles, bet ieguva Kristapu Janičenoku un komandā atgriezās arī Kaspars Bērziņš. Šoreiz gan LBL finālā VEF ar 2—4 piekāpās BK "Ventspils".Otro reizi pēc kārtas VEF iekļuva VTB Vienotās līgas play-off, kur ceturtdaļfinālā visai bezcerīgi ar 0—3 tika atzīts Maskavas CSKA pārākums.

2018.—2019. gada sezona VEF bija noslogotāka sezona, jo paralēli LBL un VTB līgām VEF piedalījās arī jaunizveidotajā Latvija-Igaunijas līgā. LBL čempiontitulu VEF atguva, finālā ar 4—1 pārspējot BK "Ventspils". Arī šī sērija, neskatoties uz galaiznākumu, bija visai spraiga (vidēji uzvarētājs uzvarēja ar 7 punktu pārsvaru). Par fināla MVP atzina VEF amerikāņu aizsargu Džabrilu Duramu. VTB Vienotās līgā VEF neiekļuva play-off, bet jaunizveidotajā Latvijas-Igaunijas čempionātā finālā nācās atzīt BK "Ventspils" pārākumu, turklāt zaudēja visai iespaidīgi — 80-102.

Pirms 2019.—2020. gada sezonas VEF izstājās no VTB Vienotās līgas un piedalījās Čempionu līgā. VEF izcīnīja savu septīto LBL čempiontitulu. Tituls gan tika izcīnīts bez lielām svinībām, COVID-19 pandēmijas dēļ LBL tāpat kā citur pasaulē, sacensības tika apturētas un par čempioniem kronēja tā brīža līgas līdervienību. Latvijas-Igaunijas līgā sezona arī tika pārtraukta priekšlaicīgi, tā arī nesadalot medaļas. Debija Čempionu līgā izvērtās visai slikti, jo tika izcīnīta vien viena uzvara četrpadsmit spēlēs un no grupas neizdevās izkļūt.

2020.—2021. gada sezona tika pavadīta COVID-19 pandēmijas ēnā. Latvijas-Igaunijas līgā abu valstu klubi aizvadīja spēles savas valsts ietvaros, vien Final6 apvienoja abu valstu klubus. Final6 finālspēlē Rīgā VEF piekāpās Igaunijas klubam Tallinas "Kalev/Cramo". Čempionu līgā VEF iekļuva play-off fāzē, kur gan tika zaudēts visās sešās spēlēs. Šajā fāzē COVID-19 dēļ no komandas rotācijas izkrita vairāki spēlētāji, un klubs nespēja izrādīt pienācīgu pretestību. LBL VEF izcīnīja savu astoto čempionu titulu un trešo titulu pēc kārtas, finālā ar 4—0 pārliecinoši uzvarot BK "Ventspils". Par finālsērijas MVP tika atzīts amerikāņu aizsargs Kails Olmens.

2021.—2022. gada sezona Rīgas VEF bija pēdējos gados veiksmīgākā sezona. Tika izcīnīts kārtējais (pēc skaita devītais) LBL čempiontituls, 2021.—2022. gada LBL sezonas finālā ar 4—1 atkal uzvarot BK "Ventspils". Par fināla MVP tika atzīts Rīgas VEF saspēles vadītājs Kristers Zoriks. Bez LBL titula Rīgas VEF pirmo reizi kluba vēsturē izcīnīja gan Latvijas-Igaunijas līgas čempiontitulu, kā arī Latvijas kausu basketbolā. Čempionu līgā klubs tika līdz play-In kārtai, kur visai spraigās spēlēs tika atzīts Francijas kluba JDA Dijon pārākums.

2022.—2023. gada sezonā VEF lieliski veicās Latvijas basketbola Užavas kausa izcīņā, kur, pusfinālā pārspējot BK Ventspils, izdevās sasniegt finālu. Finālspēlē pie pilnām Liepājas Olimpiskā centra tribīnēm tika pārspēta BK Liepāja (87:66).[2] Sezonas noslēgumā klubs atkal kļuva par LBL čempionu.

2023.—2024. gada sezonā VEF vēlreiz uzvarēja LBL čempionātā, iegūstot savu 11. titulu, kas ir par vienu vairāk nekā BK Ventspils. Finālsērijā šoreiz tika pārspēti "Rīgas Zeļļi". Pēc sezonas klubu pameta 7 čempiontitulus kā galvenais treneris ieguvušais Jānis Gailītis, bet viņa vietā stājās Mārtiņš Gulbis, kurš pirms tam vadīja titulētāko Latvijas sieviešu basketbola klubu TTT Rīga.


Izcīnītās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 2019/2020 — pirmā kārta
  • 2020/2021 — otrā kārta
  • 2021/2022 — starp pirmo un otro kārtu (play-in kārta)
  • 2022/2023 — pirmā kārta
  • 2023/2024 — pirmā kārta
  • 2010/2011 — pirmā kārta
  • 2011/2012 — otrā kārta (Last 16)
  • 2012/2013 — otrā kārta (Last 16)
  • 2013/2014 — pirmā kārta
  • 2014/2015 — pirmā kārta
  • 2008 — 8.
  • 2009 — nepiedalījās
  • 2010 — ceturtdaļfināls
  • 2011 — fināls (sudarba medaļas)
  • 2012 — pusfināls (bronzas medaļas)
  • 2013 — nepiedalijās
  • 2018./19. — 2. vieta
  • 2019./20. — sezona netika pabeigta
  • 2020./21. — 2. vieta
  • 2021./22. — 1. vieta
  • 2022./23. — 2. vieta
  • 2023./24. — 3. vieta
  • 2020./21. — sezona netika pabeigta
  • 2021./22. — 1. vieta
  • 2022./23. — 1. vieta
  • 2023./24. — 1. vieta

Galvenie treneri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


  1. «Basketbola klubs "VEF Rīga"». Lursoft. Skatīts: 2019. gada 13. aprīlī.
  2. Caballero.lv, basketlv. «Užavas kausa finālspēle: “VEF Rīga” triumfs basketbola svētkos Liepājā». LBK (latviešu), 2023-02-19. Skatīts: 2023-02-20.
  3. LBS valde apstiprinājusi Latvijas čempionātu rezultātus — septītais tituls “VEF Rīga” Arhivēts 2020. gada 18. septembrī, Wayback Machine vietnē. basket.lv

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]