Pols Morfijs

Šis raksts ir par amerikāņu šaha lielmeistaru. Par citām jēdziena morfijs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Pols Čārlzs Morfijs (angļu: Paul Charles Morphy, 1837. gada 22. jūnijs Ņūorleāna — 1884. gada 10. jūlijs Ņūorleāna) bija ASV šahists. Viņš tiek uzskatīts par sava laika šaha lielmeistaru, par vienu no visu laiku labākajiem šahistiem, kā arī par neoficiālo Pasaules šaha čempionu. Pēc izglītības bijis jurists.

Pols Morfijs Paul Morphy Personīgā informācija Dzimis 1837. gada 22. jūnijā Ņūorleāna, Luiziāna, Amerikas Savienotās Valstis Miris 1884. gada 10. jūlijā (47 gadi) Ņūorleāna, Luiziāna, Amerikas Savienotās Valstis Pilsonība ASV Nodarbošanās šahists vēlāk Jurists

Biogrāfija

Bērnība

Piedzimis īru emigrantu pēcnācēju ģimenē, kas ilgus gadus pirms pārcelšanās uz ASV kalpojuši Spānijas dienestā. Ģimenē daudzi aizrāvušies ar šahu: gan Morfija tēvs Alonso Morfijs, gan tēvocis Ernesto Morfijs. Pats Pols šahu iemācījies spēlēt desmit gadu vecumā. Jau divpadsmit gadu vecumā viņš uzvarēja Ežēnu Ruso, kas bija piedalījies pirmajā mačā par ASV šaha čempiona nosaukumu. 1850. gadā Morfijam divās vieglajās partijā izdevās pieveikt Johanu Leventālu, kas tajā laikā viesojās ASV. Pēc šiem panākumiem Morfijs jau tika uzskatīts par šaha brīnumbērnu, tomēr viņam vajadzēja pabeigt skolu, kādēļ šahs nākamajos gados palika otrā plānā.

ASV spēcīgākais šahists

1857. gadā Morfijs atgriezās šaha turnīru apritē un Ņujorkā pārliecinoši uzvarēja 1. ASV šaha kongresā, kurā 16 dalībnieki spēlēja īsus izslēgšanas mačus līdz trim uzvarām, bet fināls ritēja līdz piecām uzvarām. Morfijs uzvarēja Džeimsu Tompsonu, Aleksandru Bofortu Mīku (abus ar vienādu rezultātu: +3, −0, =0), Teodoru Lihtenheinu (+3, −0, =1) un finālā arī Lūisu Paulsenu (+5, −1, =2). Divdesmit gadu vecumā Morfijs kļuva par ASV šahistu līderi. ASV šaha kongresa laikā Morfijs ārpus turnīra nospēlēja vairāk nekā 250 partijas, no kurām aptuveni 150 partijās viņš deva saviem pretiniekiem priekšā bandinieku un gājienu. No 100 partijām, kuras Morfijs nospēlēja pēc līdzīgiem noteikumiem, viņš cieta zaudējumus tikai piecās. Morfijam izdevās pārliecinoši pieveikt Lūisu Paulsenu (+10, −1, =3), Čārlzu Henriju Stenliju, Džonu Viljamu Šultenu un citus. Čārlzs Henrijs Stenlijs mēģināja spēlēt maču līdz septiņām uzvarām arī ar bandinieka un gājiena priekšroku, taču uzdeva šo maču pie rezultāta +0, —4, =1.

Triumfs Eiropā

1858. gadā Morfijs izsauca uz maču tā laika spēcīgāko Anglijas šahistu Hauardu Stauntonu, kurš pieņēma izaicinājumu, taču vēlāk ar dažādiem ieganstiem izvairījās no mača. Visi Morfija mēģinājumi, aizbraucot uz Angliju, organizēt maču ar Stauntonu bija nesekmīgi. Morfijam izdevās tikai pārī ar Tomasu Vilsonu Bārnsu nospēlēt divas konsultatīvas partijas ar Stauntonu un Džonu Ouenu, kurās abās viņi izcīnīja uzvaras. Tomēr Morfijs nospēlēja vairākus mačus ar tā laika Anglijas vadošajiem šaha meistariem, kuros visos uzvarēja: Tomasu Vilsonu Bārnsu (+19, −7, =1), Zamuelu Bodenu (+5, −1, =3), Henriju Bērdu (+10, −1, =1), Edvardu Lēvi (+6, −0, =0), Džonu Ouenu (+4, −1, =0). Vissīkstāko pretestību Morfijam izrādīja viņa senais pretinieks Johans Leventāls (+9, −3, =2). Lielu sensāciju laikabiedros izraisīja Morfija simultānspēles seanss Birmingemā, neskatoties uz galdiņu, kurā viņš pārliecinoši uzvarēja (+6, −1, =1).

Pols Morfijs (pa kreisi) pret Leventālu (pa labi) 1858. gadā

No Anglijas Morfijs devās uz Parīzi, kur mačā uzvarēja Danielu Harvicu (+5, −2, =1), aizvadīja vēl vienu simultānspēles seansu, neskatoties uz galdiņu (+6, −0, =2), un nospēlēja vairākas vieglās partijas ar tā laika vadošajiem Francijas meistariem — Pjēru Sentamānu, Žilu Arnu de Rivjēru, Polu Žurnu un citiem. 1858. gada decembrī Parīzē ieradās Ādolfs Andersens, ar kuru Morfijs nospēlēja maču. Pēc Morfija pārliecinošās uzvaras (+7, −2, =2) praktiski bija izšķirts jautājums par Pasaules spēcīgāko šahistu. Pēdējo savu maču Parīzē Morfijs aizvadīja ar Ogastu Mongredienu (+7, −0, =1). Pirms došanās atceļā uz ASV Morfijs aizvadīja vairākus simultānspēles seansus, neskatoties uz galdiņu, ar Londonas (+2, −0, =8) un Sentdžordžas (+5, −0, =3) šaha klubiem. Tāpat Sentdžeimsas šaha klubā viņš nospēlēja simultānspēles seansu ar šaha meistariem (Bārnsu, Bodenu, Leventālu, Rivjēru), kurā izcīnīja uzvaru (+2, −1, =2).

Atgriešanās ASV un slimība

Pēc atgriešanās ASV Morfijs tika uzņemts kā nacionālais varonis. Viņam par godu tika organizēti pasākumi Ņujorkā un citās ASV pilsētās. Morfijs paziņoja, ka turpmāk spēlēs ar saviem pretiniekiem tikai dodot priekšā bandinieku un gājienu. Morfija dzīvi izmainīja Amerikas pilsoņu karš, kas sākās 1861. gadā. Morfija brālis Edvards karoja Dienvidu pusē. Iespējams, ka arī pats Morfijs ir piedalījies šajā karā Dienvidu pusē, taču šim apgalvojumam trūkst precīzu faktu. Tomēr kara laikā izputēja Morfija jurista prakse, kā arī viņš nevarēja pieņemt Eiropas šahistu Lūisa Paulsena un Ignaca Koliša uzaicinājumus spēlēt mačus. 1863. gadā Morfijs pēdējo reizi apmeklēja Parīzi, tomēr nopietnos turnīros vai mačos nepiedalījās. Sākot no 1860. gadu vidus Morfijs jau sirga ar garīgu slimību, kas kļuva par viņa nāves cēloni.

Spēles stils un ietekme uz šahu

Laikabiedri izskaidroja Morfija fenomenālos rezultātus ar viņa apbrīnojamo kombinacionālo apdāvinātību. Tomēr Morfija partijas mačā pret Andersenu liecina par viņa stratēģisko pārākumu. Kombinacionālajā spēlē Andersens nebija vājāks par Morfiju. Tomēr viņš bija bezspēcīgs pret Morfija galveno stratēģisko ideju — visu spēku mobilizāciju un pārsvara sasniegšanu figūru attīstībā. Lai izvairītos no tempu zaudējumiem un radītu pretiniekam grūtības figūru attīstībā, Morfijs bieži jau partijas sākumstadijā izvēlējās bandinieku un figūru upurus. Viņš prata lieliski izmantot niecīgus pretinieku tempu zaudējumus. Spēlējot ar baltajiem Morfijs jau atklātnē centās radīt priekšnoteikumus uzbrukumam, bet ar melnajiem - pārtvert iniciatīvu. Lielu nozīmi Morfijs piešķīra spēcīgam bandinieku centram. Bieži iegūstot pārsvaru attīstībā un telpā, Morfijs realizēja bandinieku pārrāvumus, kuros nevairījās upurēt vienu vai divus bandiniekus. Šādiem Morfija upuriem bija pārsvarā pozicionāls raksturs, jo to rezultātā viņš ieguva savām figūrām atvērtas līnijas vai diagonāles. Morfija figūras ieņēma stratēģiski svarīgos punktus, un galvenā trieciena virzienā viņam parasti radās skaitlisks figūru pārsvars. Pēc tam daudz Morfija partijas beidzās ar tiešu uzbrukumu pretinieka karaļa pozīcijai un kombinacionālu noslēguma triecienu. Tomēr uzbrukums nebija Morfija pašmērķis. Ja bija izdevīgi, tad viņš labprāt vienkāršoja pozīciju, nomainīja dāmas un deva priekšroku pozicionālam pārsvaram galotnē nekā neskaidriem sarežģījumiem vidusspēlē. Galotnēs Morfijs demonstrēja augstu tehnisko meistarību. Ar visu savu šaha daiļradi Morfijs pirmais šaha vēsturē spēja radīt atvērtu pozīciju izspēles stratēģiskos principus. Pēc Aleksandra Aļehina vārdiem Morfijam bija raksturīga "pārsvarā agresīva rakstura dziļi pārdomāta pozicionāla spēle".

Literatūra

• Frederick Milne Edge: Paul Morphy, the Chess Champion. An Account of His Career in America and Europe. New York 1859.
• Paul Morphy, The Pride and Sorrow of Chess by David Lawson, 424 pages; Mckay, 1976.
• Valeri Beim. Paul Morphy: A Modern Perspective, Russell Enterprises, Inc.2005.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pols Morfijs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

• Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
• Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)
• Šahista profils chesstempo.com mājaslapā (angliski)