Brjanskas apgabals

administratīva vienība Krievijas Federācijas sastāvā

Brjanskas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.[1] Tas robežojas ar Smoļenskas apgabalu ziemeļos, Kalugas un Orlas apgabaliem austrumos, Kurskas apgabalu dienvidaustrumos, kā arī ar Ukrainas Sumu un Čerņihivas apgabaliem dienvidos un Baltkrievijas Gomeļas un Mogiļevas apgabaliem rietumos.

Brjanskas apgabals
Брянская область
—  apgabals  —
Flag of Brjanskas apgabals
Karogs
Coat of arms of Brjanskas apgabals
Ģerbonis
Novietojums KrievijāNovietojums Krievijā
Oficiālā valoda krievu valoda
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Centrālais federālais apgabals
Dibināts 1944
Centrs Brjanska
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 34 857 km²
Iedzīvotāji (2022)
 - Kopā 1 168 771
 - Blīvums 33,5/km²
 - Etniskais sastāvs krievi (96,7 %)
ukraiņi (1,1 %)
Mājaslapa: www.bryanskobl.ru
Brjanskas apgabals Vikikrātuvē

Brjanska pirmo reizi rakstos minēta 985. gadā. Līdz 1237.-1242. gada mongoļu iebrukumam tā atradās Čerņihivas kņazistes teritorijā. Pēc tam, kad 1246. gadā mongoļi nogalināja Čerņihivas kņazu Mihailu, viņa dēls Romāns Mihailovičs pārcēlās uz Brjansku, kas kļuva par Novgorodas-Severskas kņazistes galveno pilsētu. Apgabala austrumu daļā atradās relatīvi suverēnās Augšokas kņazistes (krievu: Верховские княжества). 1356. gadā Brjanskas kņazisti pakļāva Lietuvas lielkņaziste, 1503. gadā Maskavija, 1618. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts, 1654. gadā Krievijas cariste.

Pēteris Lielais 1709. gadā iekļāva Brjansku Kijivas guberņā, bet tagadējā apgabala austrumu daļu 1727. gadā kļuva par daļu no jaunizveidotās Belgorodas guberņas. Ķeizariene Katrīna Lielā Brjansku 1779. gadā iekļāva Orlas guberņā. Pēc Krievijas Impērijas sabrukuma 1920. gada 1. aprīlī izveidoja Brjanskas apgabalu, kuru 1929. gada 1. oktobrī iekļāva Rietumu apgabalā. 1937. gada 27. septembrī to sadalīja Smoļenskas un Orlas apgabalos, pie kam pašreizējā Brjanskas apgabala teritorija kļuva par Orlas apgabala daļu. 1944. gada 5. jūlijā izveidoja Brjanskas apgabalu.

Apgabala pilsētas pēc iedzīvotāju skaita

labot šo sadaļu
Pilsēta Iedzīvotāju skaits (2010)
Brjanska * 427 426
Kļinci * 71 909
Novozibkova 41 745
Djatkova 31 629
Uņeča 26 272
Karačeva 19 539
Staroduba 18 445
Žukovka 18 243
Seļca 18 015
Počepa 17 260
Trubčevska 14 991
Fokina 14 674
Suraža 11 741
Mgļina 8 164
Sevska 7 427
Zlinka 5 524
* Kopā ar pakļautiem piepilsētas ciematiem.
Brjanskas apgabala pilsētu izvietojums; treknrakstā — apgabala centrs
  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 126. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu