Vikipēdija

Daugavas stadions (Rīga)

stadions Rīgā
Šis raksts ir par daudzfunkcionālo stadionu Rīgā. Par citām jēdziena Daugavas stadions nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Daugavas stadions ir daudzfunkcionāls stadions Rīgā, Latvijā. Stadionā norisinās valsts mēroga futbola un vieglatlētikas sacensības, kā arī Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku deju lieluzvedumi.

Daugavas stadions
Daugavas stadions
Pamatinformācija
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsēta Rīga
Adrese Augšiela 1, LV-1009
Atklāts 1927. gads
Tehniskā informācija
Stadiona garums 200 metri
Stadiona platums 140 metri
Ietilpība
Vieglatlētika 10 461 cilv.
Futbols 10 461 cilv.
Papildinformācija
Klubu mājvieta Flag of Latvija Latvija (1991–2000, 2018–2022)
FS METTA (Virslīga, 2018–2022, 2024–šobrīd)
Mājas lapa www.daugavasstadions.lv
Futbola Virslīgas spēle Daugavas stadionā.

Līdz 1990. gadu beigām stadiona tribīņu ietilpība bija vairāk nekā 10 000 cilvēku, taču, nojaucot vienu tribīni, tā samazinājās līdz 5562 sēdvietām. Kopš 2018. gadā noslēgtās rekonstrukcijas stadionā ir 10 461 sēdvietas.

Kopš 1992. gada Daugavas stadionam ir Latvijas nacionālās sporta bāzes statuss. No 1991. līdz 2000. un no 2018. līdz 2022. gadam tajā savas mājas spēles aizvadīja Latvijas futbola izlase. Blakus stadionam atrodas ledus halle, divi futbola treniņlaukumi, tenisa korti, līdz 2009. gadam tā teritorijas ēkā atradās arī Latvijas Futbola federācijas galvenā mītne.[1]

2022. gada 27.septembrī četras valsts kapitālsabiedrības – stadiona apsaimniekotājs Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”, Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda", Tenisa centrs "Lielupe" un Sporta centrs "Mežaparks" – tika reorganizētas un apvienotas, izveidojot SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs" (LNSC).[2]

Vēsture

labot šo sadaļu

Stadions kā institūcija dibināts 1927. gadā un piešķirts sporta organizācijai "Strādnieku sports un sargs" (SSS). Tomēr vēl 1928. gadā nebija izvēlēta tā celtniecības vieta.[3] Stadiona projekts izgāja apspriešanu un būvniecība sākās 1930. gadā.[4] Uzbūvēja futbola laukumu, vieglatlētikas sektorus, skrejceļus un tribīnes no trim pusēm. Tajās bija sešas solu rindas un stāvvietas dažiem tūkstošiem skatītāju.[5] Taču stadionu izmantoja maz, un laikraksts "Dienas Lapa" ziņoja, ka pa visu 1933. gadu tā kopējie ieņēmumi bija tikai 618 latu.[6] 1933. gadā likvidēja SSS un nodibināja jaunu sporta biedrību "Latvijas arodorganizāciju sports", kas apsaimniekoja stadionu līdz padomju okupācijai 1940. gadā. Otrā pasaules kara laikā stadions izmantots netika.[5]

1945. gadā tika izveidots sporta biedrības "Daugava" stadions, kuru iekārtoja uz Rīgas pilsētas stadiona bāzes.[7] 1949. gadā uzsākti sporta bāzes rekonstrukcijas darbi. Pie pārbūvētā sporta laukuma uzbūvēja tribīnes ar 5000 skatītāju sēdvietām. 1950. gadā atklāja jaunuzcelto sporta arēnu. Pēc gada pārbūvēja arī stadiona skrejceliņu un vieglatlētikas sektoru. Vēl pēc gada uzsāka esošo tribīņu pārbūvi un jaunās (Rietumu) tribīnes būvniecību pēc arhitekta Vladimira Šņitņikova projekta,[8] būtiski palielinot skatītāju sēdvietu skaitu līdz vairāk nekā 10 800.[5]

1959. gadā tika iekļauts sporta kombinātā "Daugava".[7] 1960. gadā stadiona teritorijā pabeidza mākslīgā ledus slidotavas būvniecību un atklāja Bērnu sporta skolu ar daiļslidošanas, ātrslidošanas, hokeja un vieglatlētikas nodaļām. 1978. gadā atkārtoti nojauca un 1982. gadā atklāja pēc Viktora Rimšas projekta no jauna uzcelto Rietumu tribīni ar palielinātu skatītāju ietilpību,[8] bet 1983. gadā — viņa projektēto bobsleja estakādi. 1980. gadā uzbūvēja vieglatlētikas manēžu, vēlāk arī basketbola un volejbola laukumus.

1992. gada 27. februārī BASB "Daugava" pārveidoja par Valsts Bezpeļņas organizāciju "Daugavas stadions". 1992. gada 3. novembrī organizācijai piešķīra Nacionālās sporta bāzes statusu. 1996. gadā veikti centrālās arēnas skrejceliņu un komunikāciju, vieglatlētikas manēžas, tenisa laukuma un futbola laukuma kapitālais remonts un renovācija. 1999. gadā demontētas stadiona ziemeļu, austrumu un dienvidu tribīnes, kas samazināja skatītāju vietu daudzumu līdz 5683, pēc Andas Ārgales projekta tika atjaunota un pārbūvēta ledus halle.[8]

2008. gadā tika veikta centrālās arēnas vieglatlētikas skrejceļu un sektoru renovācija. 2014. gadā stadionam piešķirts otrās kategorijas Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas sertifikāts, kas ļauj stadionā rīkot starptautiska līmeņa vieglatlētikas sacensības.[9] Futbola stadionam ir 4. līmeņa UEFA sertifikāts, kas ļauj tajā rīkot Eiropas līgas līmeņa sacensības.[10]

Kopš 2018. gada šajā stadionā spēles pēc astoņpadsmit gadu pārtraukuma aizvadīja Latvijas futbola izlase, taču no 2022. gada lielākā daļa mājas spēļu atkal norisinās Skonto stadionā. No 2018. gada jūnija mājas spēles stadionā vairākkārt aizvadīja Virslīgas komanda FK Metta/LU, līdz 2022. gada oktobrī klubs atgriezās Rīgas Hanzas vidusskolas stadionā, un 2024. gadā klubs atgriežas ierastajā vietā.

Rekonstrukcija

labot šo sadaļu

2017. gada 7. septembrī Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītā projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" ietvaros sākās stadiona rekonstrukcijas darbi, bet 2018. gada 15. maijā tika noslēgta pirmā rekonstrukcijas kārta, kuras laikā rekonstruēja rietumu tribīni un iekštelpas, kā arī uzbūvēja ziemeļu un dienvidu tribīni.[11] Rekonstrukcijas laikā stadiona ietilpība tika palielināta līdz 10 461 sēdvietām. Rekonstrukcijas darbi ar pārtraukumiem tika paredzēti līdz 2022. gadam.[12] Vēlāk termiņš tika pagarināts līdz 2024. gadam.[13] Kopējais projekta finansējums ir 88,28 miljoni eiro. No kopējās summas Eiropas Savienības finansējums veido 39,01 milj. eiro, valsts finansējums - 5,39 milj., Rīgas domes - 1,5 milj., privātās investīcijas - 1,68 miljoni eiro.[14]

Otrās rekonstrukcijas kārtas ietvaros 2019. gada septembrī tika noslēgts līgums par ledus halles būvniecību,[15] un ar nokavēšanos tā tika pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 14. maijā, nepilnu nedēļu pirms paredzētā 2021. gada pasaules hokeja čempionāta sākuma kā izlašu treniņu vieta.[16] 2021. gada rudenī, kad Rīgā viesojās FIFA prezidents Džanni Infantīno, viņš izteicās, ka "Daugavas" stadions neesot piemērots futbola atmosfēras baudīšanai, un sacīja, ka valstij vajadzīgs jauns moderns stadions.[17] Iecere par apsildāmu futbola laukumu 2021. gadā tika atmesta finanšu trūkuma dēļ, taču nākotnē iecerēts uzbūvēt izbīdāmu jumtu virs VIP tribīnēm.[18]

2021. gada janvārī tika pabeigta daudzfunkcionālās halles (vieglatlētikas manēžas) ar 1998 sēdvietām specifikācijas izstrāde un 1. jūlijā tika parakstīts līgums par tās celtniecību. Vieglatlētikas manēža ar daudzfunkcionalitāti un World Athletics sertifikāciju būs paredzēta vieglatlētikas disciplīnu, kā arī komandas sporta veidu (basketbola, volejbola, florbola, handbola un futzāla) treniņiem un sacensībām. Halli bija paredzēts pabeigt līdz 2022. gada beigām, taču darbi aizkavējās dēļ Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmes uz cenām un materiālu pieejamību un pārprojektēšanu bobsleja estakādes integrēšanai. 2023. gada janvārī būvkompānija A/S "UPB" noslēdza vienošanos ar pasūtītāju LNSC par manēžas nodošanu ekspluatācijā līdz gada beigām.[14]

Objekti

labot šo sadaļu
  • Rietumu tribīne (5562 sēdvietas)
  • Ziemeļu tribīne
  • Dienvidu tribīne
  • Centrālā arēna:
  • Rezerves vieglatlētikas laukums (50x80m):
    • 100m garš skrejceļš ar 4 celiņiem
    • vesera un diska mešanas sektors (L=80)
    • 2 šķēpmešanas sektori (L=80)
    • 1 tāllēkšanas bedre (2x6m)
    • 1 lodes grūšanas sektors (R=25m)
    • 1 sporta laukums (30x40m)
  • Treniņu futbola laukums (69x92m)
  • Treniņu futbola laukums (50x80m)
  • Bobsleja trases estakāde (6x120m)
  • Divi tenisa laukumi ar sarkanā tenisita segumu (36x18m)
  • Ledus halle (30x60m)

Notikumi

labot šo sadaļu

Atsauces un piezīmes

labot šo sadaļu
  1. ↑ Strautmanis, Uldis (2015-11-24). "IZM ar LFF ķilda par 13 gadus vecu parādu". Delfi.lv
  2. ↑ «Izveidota SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs" | Latvijas Nacionālais sporta centrs». www.daugavasstadions.lv. Skatīts: 2023-01-28.
  3. ↑ Strādnieku Sports un Sargs, Nr.12 (01.09.1928)
  4. ↑ Strādnieku Sports un Sargs, Nr.9 (01.09.1930)
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 Daugavas stadions. Vēsture.
  6. ↑ Dienas Lapa, Nr.26 (19.01.1934)
  7. ↑ 7,0 7,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 Jānis Krastinš, Ivars Strautmanis. Rīgas arhitektūras ceļvedis. Rīga, 2004. 305. lpp.
  9. ↑ «Stadiona vēsture». daugavasstadions.lv. Skatīts: 2018. gada 14. jūnijā.
  10. ↑ "Daugava Stadium in Riga to open at end-May after reconstruction". The Baltic Course. 2018-05-15.
  11. ↑ «Oficiāli pabeigta Daugavas stadiona rekonstrukcijas pirmā kārta». Sportacentrs.com (latviešu). 2018-05-16. Skatīts: 2018-05-16.
  12. ↑ Zane Brikmane. «Ekspluatācijā nodots rekonstruētais Daugavas stadions». lsm.lv, 2018. gada 15. maijā. Skatīts: 2018. gada 14. jūnijā.
  13. ↑ Uldis Strautmanis. «'Daugavas' stadions un Barona ielas halle. Kad Rīgā beidzot būs moderni sporta objekti?». delfi.lv (latviešu), 2022-10-13. Skatīts: 2023-01-28.
  14. ↑ 14,0 14,1 LETA. «Vieglatlētikas manēžas būvniecība izkust no vietas; jāpabeidz līdz gada beigām». delfi.lv (latviešu), 2023-01-25. Skatīts: 2023-01-28.
  15. ↑ «Par 10,3 miljoniem eiro noslēgts līgums par Daugavas stadiona halles būvniecību». Sportacentrs.com (latviešu). 2019-09-17. Skatīts: 2019-09-17.
  16. ↑ LETA. «'Daugavas' stadiona ledus halle nodota ekspluatācijā». delfi.lv (latviešu), 2021-05-14. Skatīts: 2023-01-28.
  17. ↑ «FIFA prezidents: Latvija un Rīga ir pelnījušas jaunu, modernu stadionu». Sportacentrs.com (latviešu). 2021-10-02. Skatīts: 2021-10-03.
  18. ↑ Mārtiņš Kļavenieks. ««Daugavas» stadiona manēžas projekts iegūst reālas aprises, būvi plāno pabeigt 2022.gadā». lsm.lv (latviešu), 2021-01-15. Skatīts: 2023-01-28.

Ārējās saites

labot šo sadaļu


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Daugavas_stadions_(Rīga)&oldid=4157220"