Ebreju autonomais apgabals

administratīva vienība Krievijas Federācijas sastāvā

Ebreju autonomais apgabals (krievu: Еврейская автономная область) ir vienīgais Krievijas Federācijas autonomais apgabals. Tas atrodas Tālo Austrumu federālajā apgabalā, pie Ķīnas robežas, un robežojas ar Amūras apgabalu rietumos, Habarovskas novadu ziemeļos, kā arī ar Ķīnu dienvidaustrumos, dienvidos un dienvidrietumos.

Ebreju autonomais apgabals
Еврейская автономная область
ייִדישע אװטאָנאָמע געגנט
—  autonomais apgabals  —
Tunguskas upe
Tunguskas upe
Tunguskas upe
Flag of Ebreju autonomais apgabals
Karogs
Coat of arms of Ebreju autonomais apgabals
Ģerbonis
Koordinātas: 48°30′N 132°08′E / 48.500°N 132.133°E / 48.500; 132.133Koordinātas: 48°30′N 132°08′E / 48.500°N 132.133°E / 48.500; 132.133
Oficiālā valoda krievu
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Tālo Austrumu federālais apgabals
Dibināts 1934
Centrs Birobidžana
Platība 
 - Kopā 36 271 km²
Iedzīvotāji (2021)
 - Kopā 150 453
 - Blīvums 4,1/km²
 - Etniskais sastāvs krievi (92,7%)
ukraiņi (2,8%)
ebreji (1,0%)
Mājaslapa: www.eao.ru
Ebreju autonomais apgabals Vikikrātuvē

Krievijas Impērija šo apgabalu Taipinu sacelšanās laikā atņēma Ķīnas impērijai, ko apstiprināja Aigunas līgums 1858. gadā. Lai radītu alternatīvu cionistu plāniem radīt ebreju valsti Palestīnā, 1928. gada 28. martā PSRS valdība pieņēma lēmumu veicināt Tālo Austrumu novada brīvo Pieamūras zemju apgūšanu ar ebreju darbaļaužu palīdzību.[1] Jau 1928. gada pavasarī tur ieradās pirmie vilcieni ar pārceļotājiem, jūlijā nodibināja ebreju ciema padomi "Birefelde" (Бирефельд).

No 1928. līdz 1934. gadam ebreju kolonijā Birobidžanā ieradās 19 635 pārceļotāji, no viņiem 11 450 drīz vien to atkal pameta. Ieradās arī 500 ārzemju ebreju, tai skaitā 150 no Lietuvas, kas to pameta sakarā ar badu PSRS 1933. gadā. 1934. gada 7. maijā Birobidžanas nacionālais rajons (Биро-Биджанский национальный район) ieguva autonoma Ebreju nacionālā apgabala statusu. Pēc 1939. gada PSRS tautskaites datiem, Ebreju autonomajā apgabalā dzīvoja 17 695 ebreji, kas veidoja 16% no kopējā iedzīvotāju skaita. Otrā pasaules kara laikā ebreju skaits palielinājās, un 1948. gadā apgabalā dzīvoja ap 30 tūkstošiem ebreju.

Vēlāk ebreju skaits atkal samazinājās, un, pēc 1959. gada PSRS tautskaites datiem, Ebreju autonomajā apgabalā dzīvoja 14 269 ebreji, bet 2002. gadā tikai 2327 ebreji.

Ebreju autonomā apgabala pilsētu izvietojums; trenkrakstā — autonomā apgabala centrs
  1. «О закреплении за КомЗЕТом для нужд сплошного заселения трудящимися евреями свободных земель в приамурской полосе Дальневосточного края»

Ārējās saites

labot šo sadaļu