Pāriet uz saturu

Grīņa sārtene: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Nu tik rupji zagt svešus tekstus nevar. Pārrakstīju, lai vismaz kaut kas būtu.
Redzu, tagad biežāk lieto "grīņa".
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{infokaste+}}
{{infokaste+}}
[[Attēls:EricaTetralix.jpg|thumb|Grīņu sārtene]]
[[Attēls:EricaTetralix.jpg|thumb|Grīņu sārtene]]
'''Grīņu sārtene''' jeb '''grīņa sārtene''' (''Erica tetralix L.)'' ir Latvijā ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 1. kategorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi_dzivnieki/sartene.shtml|title=Grīņa sārtene|website=latvijas.daba.lv|access-date=2024-05-13}}</ref> Prasa īpašus mitruma apstākļus, tādēļ aug gandrīz tikai tai piemērotos piejūras apvidos.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dziedava.lv/vero/vero.php?nos=erica&tips=4|title=Dabas vērojumi DZIEDAVA.lv|website=dziedava.lv|access-date=2024-05-13}}</ref> Latvijā sastopama [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos, 20. gadsimtā novērota arī pie [[Nīca]]s, [[Pāvilosta]]s un [[Jelgava]]s.<ref name=":0" /> 19. gadsimtā pieminēta arī, iespējams, stādīta atradne pie [[Mazzalves pagasts|Mazzalves]].<ref name=":1" /> Eiropā sastopama Atlantijas okeāna un tā jūru piekrastēs.<ref name=":0" />
'''Grīņa sārtene'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=12821|title=Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-05-13|language=lv}}</ref>, arī '''grīņu sārtene''' un '''parastā sārtene''' (''Erica tetralix L.),'' ir Latvijā ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 1. kategorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi_dzivnieki/sartene.shtml|title=Grīņa sārtene|website=latvijas.daba.lv|access-date=2024-05-13}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi_dzivnieki/tabula.shtml|title=Pārskata tabula par Latvijas aizsargājamo augu sugām Latvijas Sarkanajā grāmatā  un Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumos|website=latvijas.daba.lv|access-date=2024-05-13}}</ref> Prasa īpašus mitruma apstākļus, tādēļ aug gandrīz tikai tai piemērotos piejūras apvidos.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dziedava.lv/vero/vero.php?nos=erica&tips=4|title=Dabas vērojumi DZIEDAVA.lv|website=dziedava.lv|access-date=2024-05-13}}</ref> Latvijā sastopama [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos, 20. gadsimtā novērota arī pie [[Nīca]]s, [[Pāvilosta]]s un [[Jelgava]]s.<ref name=":0" /> 19. gadsimtā pieminēta arī, iespējams, stādīta atradne pie [[Mazzalves pagasts|Mazzalves]].<ref name=":1" /> Eiropā sastopama Atlantijas okeāna un tā jūru piekrastēs,<ref name=":0" /> ievesta Ziemeļamerikā. Latvijā suga sasniedz savu ZA izplatības robežu.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/erica-tetralix-l/|title=grīņa sārtene - Erica tetralix L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-05-13}}</ref>


== Apraksts ==
== Apraksts ==
Krūma augstums 15-50 cm, stāvi un tievi zari ar daudzām lineārām, 2—4 mm garām un 0,3-0,5 mm platām lapām. Lapas mieturī pa 4. Ziedi pa 2—4 pagarinātu vasu galos blīvos, gandrīz galviņveidīgos čemuros. Ziedu vainags rožaini sārts. Zied jūlijā un augustā. Auglis — pogaļa.<ref name=":0" />
Krūma augstums 10-50 cm, stublājs koksnains, zari stāvi un tievi ar daudzām lineārām, 2—4 mm garām un 0,3-0,5 mm platām lapām. Lapas mieturī pa 4. Ziedi pa 2—4 pagarinātu vasu galos blīvos, gandrīz galviņveidīgos čemuros. Ziedu vainags rožaini sārts līdz sārti violets, šauri pokālveida, nokarens. Zied jūlijā un augustā. Auglis — balti tūbaina četrvāršņu pogaļa.<ref name=":0" /><ref name=":2" />

Aug pārmitros, skrajos priežu mežos un to laucēs, kā arī uz nabadzīgām smilts un seklas kūdras augsnēm mitros, aizzēlušos degumos.<ref name=":2" />


== Līdzīgas sugas ==
== Līdzīgas sugas ==
Grīņu sārteni reizēm sauc arī par zvaniņu virsi vai čemurvirsi, jo pēc izskata tā ir līdzīga [[Sila virsis|sila virsim]] (''Calluna vulgaris)''. Lapas abiem augiem ir īsas, skujveidīgas, bet ziedi — rozā. Taču grīņa sārtenes ziedi atgādina zvaniņus un ir sakārtoti čemurā stublāja pašā galotnē, kamēr sila virsim ziedi izvietoti garā, izstieptā ķekarā.
Grīņa sārteni reizēm sauc arī par zvaniņu virsi vai čemurvirsi, jo pēc izskata tā ir līdzīga [[Sila virsis|sila virsim]] (''Calluna vulgaris)''. Lapas abiem augiem ir īsas, skujveidīgas, bet ziedi — rozā. Taču grīņa sārtenes ziedi atgādina zvaniņus un ir sakārtoti čemurā stublāja pašā galotnē, kamēr sila virsim ziedi izvietoti garā, izstieptā ķekarā.


Lapiņas līdzinās [[Melnā vistene|melnās vistenes]] (''Empetrum nigrum)'' lapiņām, tomēr sārtenes lapiņas ir apmatotas (tādas nav ne vistenei, ne sila virsim) un sakārtotas mieturī pa 4.<ref name=":1" />
Lapiņas līdzinās [[Melnā vistene|melnās vistenes]] (''Empetrum nigrum)'' lapiņām, tomēr sārtenes lapiņas ir apmatotas (tādas nav ne vistenei, ne sila virsim) un sakārtotas mieturī pa 4.<ref name=":1" />

== Audzēšana ==
Sugai ir izveidotas mākslīgi audzējamas šķirnes, tai skaitā baltziedu ''Alba mollis''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rhs.org.uk/plants/94077/erica-tetralix-f-alba-alba-mollis/details|title=Erica tetralix f. alba &s;Alba Mollis&s; {{!}} cross-leaved heath &s;Alba Mollis&s; Shrubs/RHS Gardening|website=www.rhs.org.uk|access-date=2024-05-13|language=en-gb}}</ref> un koši rozā ''Pink Star''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rhs.org.uk/plants/97870/erica-tetralix-f-stellata-pink-star/details|title=Erica tetralix f. stellata &s;Pink Star&s; {{!}} cross-leaved heath &s;Pink Star&s; Shrubs/RHS Gardening|website=www.rhs.org.uk|access-date=2024-05-13|language=en-gb}}</ref>. Audzēšanai, kā parasti ēriku dzimtas augiem, nepieciešama skāba augsne.


== Atsauces ==
== Atsauces ==

Versija, kas saglabāta 2024. gada 13. maijs, plkst. 11.38

Grīņu sārtene

Grīņa sārtene[1], arī grīņu sārtene un parastā sārtene (Erica tetralix L.), ir Latvijā ļoti rets ēriku dzimtas sīkkrūms, kas ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā.[2][3] Prasa īpašus mitruma apstākļus, tādēļ aug gandrīz tikai tai piemērotos piejūras apvidos.[4] Latvijā sastopama grīņos Baltijas jūras piekrastē, īpaši Grīņu rezervātā un apkārtējos Ziemupes un Sakas rajonos, 20. gadsimtā novērota arī pie Nīcas, Pāvilostas un Jelgavas.[2] 19. gadsimtā pieminēta arī, iespējams, stādīta atradne pie Mazzalves.[4] Eiropā sastopama Atlantijas okeāna un tā jūru piekrastēs,[2] ievesta Ziemeļamerikā. Latvijā suga sasniedz savu ZA izplatības robežu.[5]

Apraksts

Krūma augstums 10-50 cm, stublājs koksnains, zari stāvi un tievi ar daudzām lineārām, 2—4 mm garām un 0,3-0,5 mm platām lapām. Lapas mieturī pa 4. Ziedi pa 2—4 pagarinātu vasu galos blīvos, gandrīz galviņveidīgos čemuros. Ziedu vainags rožaini sārts līdz sārti violets, šauri pokālveida, nokarens. Zied jūlijā un augustā. Auglis — balti tūbaina četrvāršņu pogaļa.[2][5]

Aug pārmitros, skrajos priežu mežos un to laucēs, kā arī uz nabadzīgām smilts un seklas kūdras augsnēm mitros, aizzēlušos degumos.[5]

Līdzīgas sugas

Grīņa sārteni reizēm sauc arī par zvaniņu virsi vai čemurvirsi, jo pēc izskata tā ir līdzīga sila virsim (Calluna vulgaris). Lapas abiem augiem ir īsas, skujveidīgas, bet ziedi — rozā. Taču grīņa sārtenes ziedi atgādina zvaniņus un ir sakārtoti čemurā stublāja pašā galotnē, kamēr sila virsim ziedi izvietoti garā, izstieptā ķekarā.

Lapiņas līdzinās melnās vistenes (Empetrum nigrum) lapiņām, tomēr sārtenes lapiņas ir apmatotas (tādas nav ne vistenei, ne sila virsim) un sakārtotas mieturī pa 4.[4]

Audzēšana

Sugai ir izveidotas mākslīgi audzējamas šķirnes, tai skaitā baltziedu Alba mollis[6] un koši rozā Pink Star[7]. Audzēšanai, kā parasti ēriku dzimtas augiem, nepieciešama skāba augsne.

Atsauces

Ārējās saites