Ņižņekolimskas uluss
| Ņižņekolimskas uluss Нижнеколымский район Аллараа Халыма улууһа |
|||
| — rajons — | |||
 |
|||
|
|||
 Ņižņekolimskas uluss Sahas Republikas kartē
|
|||
| Valsts |  Krievija
| ||
|---|---|---|---|
| Federālais subjekts | Sahas Republika | ||
| Dibināts | 1930. gadā | ||
| Centrs | Čerska | ||
| Administratīvais iedalījums | 4
|
||
| Platība | |||
| - Kopā | 87 118 km² | ||
| Iedzīvotāji (2020) | |||
| - Kopā | 4 260 | ||
| - Blīvums | 0/km² | ||
| Mājaslapa: mr-nizhnekolymskij.sakha.gov.ru | |||
 Ņižņekolimskas uluss Vikikrātuvē
| |||
.png)
Ņižņekolimskas uluss (krievu: Нижнеколымский район, jakutu: Аллараа Халыма улууһа) ir Krievijas Sahas Republikas administratīvais uluss (rajons) tās ziemeļaustrumu daļā Kolimas lejtecē Austrumsibīrijas jūra krastā. Administratīvais centrs ir Čerskas pilsētciemats. Nosaukumu uluss ieguvis no bijušā centra — Ņižņekolimskas ciemata.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uluss izvietojies Kolimas upes lejtecē un ietver tās plašo deltu. Rietumos robežojas ar Allajiahas ulusu, dienvidos — ar Sredņekolimskas ulusu, bet austrumos — ar Čukotkas autonomo apvidu. Ziemeļos ulusa krastus apskalo Austrumsibīrijas jūra. Teritorijas lielākā daļa atrodas Kolimas zemienē, austrumos iestiepjas Aņujas grēda. Ulusam pieder Medvežju salas Austrumsibīrijas jūrā. Biezs upju tīkls, kura lielāko daļu veido Kolima ar pietekām (Omoloja, Malijaņuja u.c.), kā arī Austrumsibīrijas jūrā ietekošās Alazeja, Boļšaja Čukočja u.c. Daudz ezeru, lielākais no kuriem ir Ņerpičjes ezers.[1]
Uluss izvietojies aiz polārā loka, tā ainavu veido tundra un arktiskais tuksnesis. Valda mūžīgais sasalums.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 1930. gadam ulusa teritorija atradās Jakutskas apgabala Sredņekolimskas apriņķa sastāvā. 1930. gada 10. decembrī tika izveidots Čukotkas nacionālā apvidus, kura sastāvā no Jakutskas apgabala iekļāva arī ulusa teritoriju kā Rietumu tundras rajonu (район Западной тундры) ar centru Ņižņekolimskas ciematā. 1931. gada 10. maijā rajons tika nodots Jakutijas APSR, bet 20. maijā pārdēvēts par Ņižņekolimskas rajonu. 1941. gadā rajona centru no Ņižņekolimskas pārcēla uz Ņižņije Kresti ciemu, ko savukārt 1963. gadā pārdēvēja par Čersku.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2020. gadā ulusā dzīvo 4260 iedzīvotāji, no kuriem 60 % tā centrā Čerska; to skaitam tendence samazināties. Pēc nacionālā satāva 41% ir krievi, 19% jakuti, 13% eveni, 11% čukči, 8% jukagiri. Administratīvi uluss iedalās Čerskas pilsētciematā un trijos naslegos (pagastos), no kuriem divi ir nacionālie naslegi (jukagiru un čukču).
Ulusa pastāvīgās apdzīvotās vietas ir Čerska ar 2552 iedzīvotājiem, Kolimska (778), Andrjuškina (709), Pohodska (245), Ņižņekolimska (6) un Ambarčika (4). Ulusa teritorijā ir vairākas darbojošas vai slēgtas hidrometeoroloģiskās polārstacijas (Alazeja, Četirjohstolbovoja, Buhta Ambarčika, Mismedvežija).
Vietējo iedzīvotāju tradicionālā nodarbošanās ir lopkopība (ziemeļbrieži), zveja un medības. Daļa iedzīvotāju piekopj nomadu dzīvesveidu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Муниципальный район "Нижнеколымский район". География и история района». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 5. februārī. Skatīts: 2021. gada 5. martā.