Šķielēšana jeb strabisms (latīņu: strabismus) ir koordinācijas trūkums starp abām acīm, kas rada binokulārās redzes trūkumu. Šķielēšanu rada vai nu smadzeņu nespēja koordinēt abas acis, vai arī acs muskuļu vājums vai kustību virziena defekts. Šķielēšanu koriģē ar speciālām brillēm, kas maina gaismas staru virzienu, vai ķirurģiski. Bērniem šķielēšana var izraisīt ambliopiju (dažreiz nepareizi uzskata, ka ar oklūziju terapiju — vājās acs aizsegšanu — ārstē šķielēšanu, kaut gan tādējādi ārstē ambliopiju kā šķielēšanas sarežģījumu), bet pieaugušajiem, kas iepriekš nav šķielējuši, parasti rodas dubulta redze.
Izšķir šķielēšanu uz āru jeb eksotropiju un šķielēšanu uz iekšu (ezotropiju).[1]
