Pāriet uz saturu

Žozē Ramušs-Orta

Vikipēdijas lapa
Žozē Ramušs-Orta
José Ramos-Horta
Austrumtimoras prezidents
Amatā
2008. gada 17. aprīlis — 2012. gada 20. maijs
Premjerministrs Šanana Gušmau
Priekštecis Fernandu de Araužu (v. i.)
Pēctecis Taurs Matans Ruaks
Austrumtimoras prezidents
Amatā
2007. gada 20. maijs — 2008. gada 13. februāris
Premjerministrs Estanislau da Silva, Šanana Gušmau
Priekštecis Šanana Gušmau
Pēctecis Visente Guterešs (p.i.)
Austrumtimoras premjerministrs
Amatā
2006. gada 26. jūnijs — 2007. gada 19. maijs
Prezidents Šanana Gušmau
Priekštecis Mari Alkatiri
Pēctecis Estanislau da Silva

Dzimšanas dati 1949. gada 26. decembrī (74 gadi)
Dili, Portugāles Timora
(tagad Karogs: Austrumtimora Austrumtimora)
Tautība metiss (Mestiço)
Politiskā partija bezpartejiskais
Augstskola Hāgas Starptautisko tiesību akadēmija,
Antiohas Universitāte,
Kolumbijas Universitāte
Reliģija katolisms

Žozē Ramušs-Orta (portugāļu: José Ramos-Horta; dzimis 1949. gada 26. decembrī) ir Austrumtimoras politiķis un bijušais valsts prezidents laikā no 2007. līdz 2012. gadam (otrais prezidents kopš neatkarības iegūšanas no Indonēzijas 2002. gadā).

Žozē Ramušs-Orta ir viens no Neatkarīgās Austrumtimoras Revolucionārās frontes (Frente Revolucionária de Timor-Leste Independente vai FReTiLIn) dibinātājiem un līderiem. Fronte cīnījās par neatkarību vispirms no Portugāles, vēlāk no Indonēzijas, bet mūsdienās tā ir valdošā partija Austrumtimorā. No 1975. līdz 1999. gadam, kad valsti okupēja Indonēzija, Žozē Ramušs-Orta bija FReTiLIn runasvīrs. Kaut arī cieši sadarbojies ar Fronti, kopš 1988. gada viņš nav tās biedrs.

1996. gadā viņš kopā ar katoļu bīskapu Karlušu Belu ieguva Nobela miera prēmiju par Austrumtimoras konflikta risināšanu miermīlīgā ceļā.[1]

Pēc neatkarības iegūšanas 2002. gadā, Ramušs-Orta kļuva par valsts pirmo ārlietu ministru. Viņš veica ārlietu ministra pienākumus līdz 2006. gada Austrumtimoras krīzei, kad sākās konflikts starp dažādām Austrumtimoras bruņoto spēku frakcijām un valstī tika ievests ārvalstu (Austrālijas, Malaizijas, Jaunzēlandes, Portugāles un ANO) karaspēks.

2006. gada 26 jūnijā Austrumtimoras prezidents Šanana Gušmau iecēla Ramušu-Ortu par premjerministru demisionējošā Mari Alkatiri vietā. 2007. gadā Žozē Ramušs-Orta kļuva par prezidentu, uzvarot vēlēšanās.

2008. gada 11. februārī Žozē Ramušs-Orta tika nopietni ievainots atentāta mēģinājumā, ko veica dumpīgas armijas daļas (neveiksmīgi tika mēģināts nogalināt arī premjerministru). Žozē Ramušs-Orta tika nogādāts slimnīcā Dārvinā, Austrālijā un valstī atgriezās 2008. gada 17. aprīlī.

Pēc prezidenta amata atstāšanas 2012. gadā Ramušs-Orta 2013. gada 2. janvārī tika iecelts par ANO īpašo pārstāvi un ANO Miera veidošanas biroja Gvinejā-Bisavā (UNIOGBIS) vadītāju.

  1. «The Nobel Peace Prize 1996». Nobel Foundation.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apbalvojumi
Priekštecis:
Paguošas konference,
Juzefs Rotblats
Nobela miera prēmija
1996. gads
kopā ar Karlušu Belu
Pēctecis:
Starptautiskā kustība kājnieku mīnu aizliegšanai,
Džodija Viljamsa