9 Metīda
- Šis raksts ir par asteroīdu. Par citām jēdziena Metīda nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
 | |
| Atklāšana un nosaukšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | Endrū Greiems |
| Atklāšanas datums | 1848. gada 25. aprīlī |
| Apzīmējumi | |
| Mazās planētas apzīmējums | (9) Metis |
| Citi nosaukumi [1] | 1974 QU2 |
| Mazo planētu kategorija | Asteroīdu josla |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1] | |
| Afēlijs | 2,678 AU [1] |
| Perihēlijs | 2,0945973 AU [1] |
| Lielā pusass (rādiuss) | 2,3864348 AU [1] |
| Ekscentricitāte | 0,1222902[1] |
| Apriņķojuma periods | 3,69 a [1] |
| Slīpums | 5,57444°[1] |
| Uzlecošā mezgla garums | 68,94474°[1] |
| Pericentra arguments | 5,86880°[1] |
| Fiziskie raksturlielumi | |
| Dimensijas | ~ 190 km [2] |
| Ģeometriskais albedo | 0,118[2] |
| Asteroīdu spektru tipi | S |
| Redzamais spožums | 11,68 [3] |
| Absolūtais spožums | 6,28 H [1] |
.svg){kind=small}
Metīda, arī 9 Metīda ir asteroīds ar diametru apmēram 190 km. Objekts atrodas asteroīdu joslā. Tas ir neregulāras formas, pieder S tipa asteroīdiem.
Objektu atklāja 1848. gada 25. aprīlī īru astronoms Endrū Greiems (Andrew Graham) Markrī observatorijā un nodēvēja grieķu dievietes Metīdas vārdā. Metīda grieķu mitoloģijā ir Zeva pirmā sieva, Okeāna un Tetīdas meita.[4] Tas ir vienīgais E. Greiema atklātais asteroīds.
Habla kosmiskā teleskopa attēli un objekta spožuma maiņas līknes parāda, ka tā forma ir neregulāri izstiepta, ar vienu "smailu" un otru noapaļotu galu. Metīdas masa aprēķināta ap (1,47 ± 0,20) x 1019 kg, atbilst apmēram 0,5 % no visas asteroīdu joslas objektu masas. Spektroskopiskie pētījumi liecina, ka Metīdai un 113 Amaltejai ir ļoti līdzīgs virsmas sastāvs, iespējams, abi asteroīdi ir radušies no viena objekta, kurš izjucis pirms apmēram miljards gadiem.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |