Alīta

Alīta
Alīta;
	Alītas panorāma
; Karogs	; Ģerbonis
	Alīta
	Koordinātas: 54°23′54″N 24°02′49″E / 54.39833°N 24.04694°EKoordinātas: 54°23′54″N 24°02′49″E / 54.39833°N 24.04694°E
Valsts	Lietuva
Pašvaldība	Alītas pilsētas pašvaldība
Pilsētas tiesības	1581
Platība
• Kopējā	45 km2
Augstums	89 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	51 856
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Mājaslapa	http://www.alytus.lt/
	Alīta Vikikrātuvē

Alīta (lietuviešu: Alytus) ir pilsēta Lietuvas dienvidos, pie Nemunas, 65 kilometrus uz dienvidiem no Kauņas un 108 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas. Rajona un Alītas pilsētas pašvaldības centrs. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā Dzūkijas pilsēta ar 74 563 iedzīvotājiem 2009. gadā. Cēsu sadraudzības pilsēta.

Pilsētas iedzīvotāji pēc nacionālā sastāva — 94,7% lietuviešu, 2,8% krievu. Rūpniecības un tirdzniecības skola, Alītas kolēģija, tuberkulozes slimnīca, V. Kudirkas rajona centrālā slimnīca, sporta celtnes.

Alīta ir Lietuvas patriota Roma Kalantas (Romas Kalanta, 1953—1972), futbolista Židrūna Karčemarska (Žydrūnas Karčemarskas, 1983), cīkstones Živiles Raudonienes (Živilė Raudonienė, 1982) un futbolista Gintara Staučes (Gintaras Stauče, 1969) dzimtā pilsēta.

Vēsture

Alīta pirmoreiz minēta 1377. gadā Marburgas Vīganda hronikā. 1581. gada 15. jūnijā Stefans Batorijs Alītai piešķīra Magdeburgas tiesības. Šis datums mūsdienās ir Alītas pilsētas svētki. Pagātnē Alīta daudzkārt cietusi dažādos karos. Vairākkārtīgi to izpostījuši ugunsgrēki un citas nelaimes. Pēc Polijas dalīšanas pilsēta bija sadalīta divās daļās: Alītā I, kura iekļāvās Krievijas Impērijas sastāvā, un Alītā II Prūsijas Karalistes sastāvā. Uzvarējusi karā pret Napoleonu, Krievija visu Alītu iekļāva savā sastāvā. Tikai 1915. gadā šīs abas daļas tika apvienotas vienā pilsētā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads	Iedz.
1823	600
1827	289
1867	554
1886	1 769
1896	822
1897	3 445
1923	6 322
1931	7 124
1939	9 207
1959	12 300
1964	15 600
1970	28 165
1974	40 200
1979	55 509
1983	64 000
1989	73 015
2001	71 491
2006	69 145
2007	68 835
2008	68 304
2009	67 505
2010	66 841
2011	60 618

Kultūra

Pilsētas centrā ir novadpētniecības muzejs, drāmas teātris, pedagoga A. Matuša muzejs, pie tilta pār Nemunu piemineklis karavīram A. Jozapavičam. Alītas mežā ir Dziesmu ieleja un piemineklis Alītas 400. jubilejai. Pie meža arī ir Tautas vēsturiskās atmiņas muzejs, rakstnieka A. Jonīna muzejs.

Baznīcas

Alītā ir četras baznīcas:

Svēto Sargeņģeļu, celta 1830. gadā;
Svētā Kazimira;
Svētā Ludviga, celta 1524. gadā;
Svētās Marijas Kristiešu Palīdzības, visjaunākā pilsētas baznīca, kura sākta celt 1991 gadā.

Sports

Pilsētā bāzēta Lietuvas Pirmās līgas čempionātā spēlējoša futbola komanda Alītas DFK "Dainava".
Centrālais stadions.

Sadraudzības pilsētas

Rūpniecība

Alītas ziemeļrietumos ir rūpniecības rajons, kurā ir vairākas kompānijas — ledusskapju rūpnīca Snaigė, dzelzsbetona rūpnīca Alytaus gelžbetonis, ceļu būves uzņēmums Alkesta, komunālais uzņēmums Alytaus šiluminiai tinklai, Alytaus elektros tinklai, Alytaus tekstilė, Lietuvos žaliava, Daisotra un citas. Austrumu rūpniecības rajonā ir dzērienu rūpnīca Alita, Alytaus chemija, Alytaus Coca-cola un citas. Dienvidu rūpniecības rajonā — Astra.

Apskates vietas

Alītas Kazimira baznīca (Alytaus Šv. Kazimiero bažnyčia)
Alītas Ludviķa baznīca (Alytaus Šv. Liudviko bažnyčia)
Alītas Marijas Kristiešu palīdzības baznīca (Alytaus Švč. M. Marijos Krikščionių Pagalbos bažnyčia)
Alītas muzejs (Alytaus kraštotyros muziejus)
Alītas pilskalns (Alytaus piliakalnis)
Alītas Sargeņģeļu baznīca (Alytaus Šv. Angelų Sargų bažnyčia)
Alītas sinagoga (Alytaus sinagoga)
Antana Jonīna muzejs (A. Jonyno memorialinis muziejus)
Anzelma Matuta muzejs (A.Matučio memorialinis muziejus)
Baltās Rozes tilts (Baltosios rožės tiltas)
Radžūnu pilskalns (Radžiūnų piliakalnis)