Aleksanders Frejs

Aleksanders Frejs Alexander Frey Personīgā informācija Dzimis 1877. gada 7. jūnijā Vehkalahti, Somijas lielhercogiste, Krievijas Impērija (tagad Somija) Miris 1945. gada 28. novembrī (68 gadi) Helsinki, Somija Tautība zviedrs

Valsts amati Pāsikivi senāta Iekšlietu nodaļas vadītāja vietnieks Amatā 1918. gada 27. maijs — 1918. gada 29. jūnijs

Svīnhūvuda senāta Iekšlietu nodaļas vadītāja vietnieks Amatā 1917. gada 27. novembris — 1918. gada 27. maijs

Aleksanders Johansons Frejs (Alexander Johansson Frey, dzimis 1877. gada 7. jūnijā, miris 1945. gada 28. novembrī) bija Somijas jurists, politiķis, banku vadītājs. No 1917. līdz 1918. gadam viņš bija Somijas Senāta loceklis.

Ģimene

Aleksanders Frejs piedzima 1877. gada 7. jūnijā Vehkalahti, Reitkallas muižas īpašnieka ģenerālmajora Johana Ādolfa Freja (Johan Adolf Frey) un komerckonsulta meitas Paulīnes Sofijas Brūnas (Pauline Sofie Bruun) ģimenē.

1913. gadā Aleksanders Frejs apprecējās ar Martu Gerdu Mariju Blomkvistu (inženiera Berndta Blomkvista un Hildas Ekholmas meita). 1919. gadā piedzima viņu vienīgais bērns Oke Frejs (Åke Frey), kurš ir bijis Somijas vēstnieks Turcijā, Irānā un Afganistānā, kā arī detektīvromānu rakstnieks ar pseidonīmu Peter Winge.

Aleksanderam Frejam piederēja saimniecība Kirkonummi, 30 km attālumā no Helsinkiem.

Izglītība

1895. gadā Aleksanders Frejs nokārtoja eksāmenu un sāka studijas Helsinku Universitātē. 1898. gadā viņš ieguva bakalaura un 1900. gadā — maģistra grādu. Pēc tam Frejs turpināja studēt jurisprudenci; 1903. gadā viņš kļuva par abu tiesību (juris utriusque) kandidātu, un 1911. gadā ieguva licenciāta un doktora grādu, izstrādājot disertāciju par šķīrējtiesas institūtu Somijas civilprocesa tiesībās. 1906. gadā Frejs ieguva galvenā tiesneša vietnieka titulu.

Jurista karjera

1900. gados Frejs aktīvi darbojās kā jurists. No 1903. līdz 1911. gadam viņš bija partneris advokātu birojā Grenman & Frey un pirmos trīs gadus strādāja Lahti. No 1908. līdz 1909. gadam viņš bija Senāta Tirdzniecības un rūpniecības nodaļas ārkārtas referents. No 1906. līdz 1911. gadam viņš bija Somijas papīra un celulozes ražotāju asociācijas ombuds.

Darbs bankās

1911. gadā Aleksanders Frejs iesaistījās banku nozarē, kad viņu ievēlēja par direktora vietnieku Svenska Finlands lantmannabank (Landtmannabanken) bankā, kas nodarbojās ar īstermiņa kredītu izsniegšanu zviedru valodā runājošajiem lauksaimniekiem. 1913. gadā viņš pārgāja darbā Pohjoismaiden osakepankin par padomes locekļa vietnieku. 1914. gadā Freju ievēlēja šīs bankas padomē. 1919. gadā Pohjoismaiden osakepankin apvienojās ar Suomen Yhdyspankki, izveidojot Pohjoismaiden Yhdyspankki, un Freju ievēlēja tās padomē. 1924. gada viņš kļuva par Liittopankin rīkotājdirektoru. 1928. gadā viņš atgriezās Pohjoismaiden Yhdyspankki kā izpilddirektors, un šajā amatā palika līdz pat savai nāvei 1945. gadā.

Politiskā darbība

20. gadsimta sākumā Frejs iesaistījās arī politiskajā dzīvē. Viņš bija Helsinku pilsētas padomes loceklis 1913. — 1917. gadā un 1919. — 1921. gadā, pārstāvot Zviedru tautas partiju; pēdējā periodā Frejs bija pilsētas padomes priekšsēdētājs.

1917. gadā Freju ievēlēja Eduskuntā (parlamentā) no Zviedru tautas partijas. 1917. gada 27. novembrī tika izveidots Svīnhūvuda senāts, un Aleksanders Frejs kļuva par Iekšlietu nodaļas vadītāja vietnieku. Senātā Freijs nodarbojās ar militāro likumdošanu un militāro pārvaldi saistītiem jautājumiem. Viņš turpināja pildīt šo amatu arī Pāsikivi senātā 1918. gadā, lai gan tikai vienu mēnesi.

Pēc pilsoņu kara tika aktualizēts jautājums par neatkarīgās Somijas valsts pārvaldes formu. Izvēloties Somijas Karalistes reģentu, Frejs bez ierunām atbalstīja Svīnhūvudu, kurš bija pazīstams kā monarhists. Pēc tam, kad tika pieņemts lēmums par Somijas karali ievēlēt Frīdrihu Karlu fon Hesenu, Somijas delegācija devās uz Vāciju, lai vērstos pie viņa. Frejs bija delegācijas sastāvā, piedaloties kā Zviedru tautas partijas pārstāvis. Monarhistu projekts izgāzās, kad Vācija cieta sakāvi Pirmajā pasaules karā.

Aleksanders Frejs bija arī 1920. gada 16. aprīlī ieceltās delegācijas sastāvā, lai risinātu sarunas par miera līgumu starp Somiju un Padomju Savienību. Somijas Lielhercogistes laika robeža praktiski bija stājusies spēkā, taču sabiedrībā valdīja viedoklis par labu somu valodā runājošo Austrumkarēlijas apgabalu iekļaušanai Somijas sastāvā. Frejs neizrādīja izpratni par šo politiski svarīgo jautājumu. Viņam arī nebija nozīmīgas lomas Tartu miera līguma noslēgšanā. Kopš tā laika Frejs vairs neieņēma svarīgus politiskus un uzticamus amatus, bet pievērsās bankas vadītāja darbam.

Ārējās saites

• Alexander Frey Eduskunta
• Alexander Frey Somijas Ministru Kabinets
• Frey, Alexander (1877 - 1945) Kansallisbiografia
• Alexander Johansson Frey geni.com