Amnēzija
Amnēzija | |
---|---|
Specialitāte | Psihiatrija, neiroloģija |
Simptomi | Atmiņas zudums |
Amnēzija ir pilnīgs vai daļējs atmiņas zudums, ko izraisīja kāda slimība, galvas smadzeņu trauma vai augsta stresa apstākļi. Pēc izpausmes amnēzija var būt anterogrāda (nespēja veidot jaunas atmiņas) vai retrogrāda (nespēja atsaukt pagātnes atmiņas no perioda līdz konkrētam brīdim),[1] taču amnēzijas arī tiek klasificētas pēc to cēloņa.[2]
Neiroloģiskie traucējumi, kurus izraisījusi slimība vai trauma, primāri skar epizodisko vai semantisko atmiņu, vai abas. Psiholoģiskie cēloņi izraisa vai nu vispārēju, vai situācijai specifisku amnēziju. Vispārējās amnēzijas gadījumā persona var pilnībā aizmirst savu identitāti, bet situācijai specifiskā parasti aizmirst tikai traumatisko epizodi, kas izraisīja amnēziju, taču pārējā atmiņa nav traucēta.[1]
Cēloņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atmiņas procesos ir iesaistītas vairākas smadzeņu daļas, tādēļ jebkura trauma vai slimība, kas skar galvas smadzenes, var ietekmēt atmiņu. Līdz ar to amnēzijai var būt ļoti dažādi cēloņi, tostarp:[2]
- insults;
- encefalīts jeb galvas smadzeņu iekaisums saistībā ar vīrusu, baktēriju, sēnīšu infekciju vai autoimūnu reakciju;
- nepietiekams skābekļa daudzums galvas smadzenēm, piemēram, miokarda infarkta vai elpošanas traucējumu dēļ;
- galvas smadzeņu audzēji;
- ilgstoša alkohola vai citu atkarību veicinošo vielu lietošana;
- dažādi medikamenti, piemēram, benzodiazepīni;
- krampju lēkme;
- Alcheimera slimība un citas demences formas;
- smaga galvas trauma;
- psihoemocionāla trauma.
Amnēzijas veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atkarībā no izpausmes un cēloņa, amnēzijai var tikt nodalīti dažādi veidi, kas var pārklāties.
Retrogrāda amnēzija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Retrogrāda amnēziju raksturo nespēja atcerēties notikumus pirms amnēzijas simptomu rašanās. Lielākoties retrogrāda amnēzija skar nesen radušās atmiņas.[2]
Tā parasti rodas no smadzeņu reģionu bojājumiem, kas saistīti ar epizodisku un deklaratīvu atmiņu, tostarp autobiogrāfisku informāciju jeb informāciju par sevi. Ārkārtējos gadījumos indivīdi var pilnībā aizmirst savu identitiāti — tas ir smagāks amnēzijas veids, ko sauc par globālo jeb ģeneralizēto amnēziju.[3] Tomēr atmiņas zudums var būt arī selektīvs un izpausties kā nespēja atcerēties notikumus, kas saistīti ar konkrētu incidentu vai tēmu. Retrogrāda amnēzijas pacientiem var atšķirties amnēzijas izpausmes ilgums (cik ilgi viņi nevar atcerēties informāciju) un aizmirstā ilguma (iepriekšējais laika posms, par kuru informācija nav pieejama).
Anterogrāda amnēzija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Anterogrādo amnēziju raksturo nespēja veidot jaunas atmiņas jeb atcerēties jaunu informāciju kopš amnēzijas iegūšanas, taču saglabājas atmiņas, kas izveidojušās pirms amnēziju izraisošā notikuma. Šis amnēzijas veids ir biežāks, nekā retrogrāda amnēzija.[2]
Tranzitora globāla amnēzija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tranzitora jeb pārejoša globālā amnēzija ir īslaicīga amnēzijas forma, kas pāriet 24 stundu laikā. Tā notiek biežāk pusmūža cilvēkiem un gados vecākiem indivīdiem. Kad šī amnēzija pāriet, tā reti atkārtojas. Tranzitoras globālas amnēzijas laikā cilvēks neatceras pēdējo stundu notikumus. Atmiņa lēnām atjaunojas nākamās diennakts laikā. Eksperti nav vienisprātis, kas izraisa šāda veida amnēziju.[2]
Pēctraumatiskā amnēzija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēctraumatiskā amnēzija ir amnēzijas veids, kas attīstās pēc nopietnas galvas traumas un var izpausties kā anterogrāda amnēzija, retrogrāda amnēzija vai abas vienlaicīgi.[2]
Pēctraumatiskās amnēzijas simptomi var ilgt dažas minūtes, stundas, dienas, nedēļas vai, retos gadījumos, mēnešus. Ir medikamenti, kas ar dažādiem efektivitātes līmeņiem var uzlabot simptomu izpausmi.[4]
Disociatīvā amnēzija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Disociatīvā amnēzija ir amnēzija, ko izraisa psihoemocionālais un fiziskais stress vai trauma, ko var izraisīt tādi traumatiski notikumi kā karš, vardarbība, nelaimes gadījumi vai katastrofas,[5] un tā izpaužas kā konkrētu notikumu vai kāda dzīves perioda aizmiršana. Dažos gadījumos persona ar disociatīvo amnēziju pēkšņi var aizmirst pat lielāko daļu savas identitātes un dzīves vēstures. Retos gadījumos cilvēks aizmirst visu vai lielāko daļu par savu personību un var doties prom no mājām vai pat iegūt jaunu identitāti. To sauc par disociatīvo fūgu.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Atmiņas traucējumi. Medikamentu ar nootropām īpašībām nozīme terapijā». www.doctus.lv (latviešu). 2023-06-14. Skatīts: 2023-06-30.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Anželika Gudreniece. «AMNĒZIJA». Ārsts.lv (latviešu), 2022. gada jūlijs. Skatīts: 2023-06-30.
- ↑ Vaidya, Chandan J.; Gabrieli, John D. E.; Verfaellie, Mieke; Fleischman, Debra; Askari, Nusha (1998). "Font-specific priming following global amnesia and occipital lobe damage." (en). Neuropsychology 12 (2): 183–192. doi:10.1037/0894-4105.12.2.183. ISSN 1931-1559.
- ↑ MEDIAmaker. «Post-traumatic amnesia». www.headway.org.uk (angļu). Skatīts: 2023-06-30.
- ↑ «Disociatīvā amnēzija: Simptomi, cēloņi, ārstēšana». medicine.lv (latviešu). 2021-03-04. Skatīts: 2023-06-30.