Ancilus ezers

Ancilus ezers

Ancilus ezers bija auksts saldūdens ezers tagadējās Baltijas jūras vietā pirms aptuveni 9500—7500 gadiem. Tas izveidojās pēc tam, kad pēc atbrīvošanās no ledāja svara Baltijas vairogs pacēlās un pārtrūka Joldijas jūras savienojums ar Atlantijas okeānu.

Ancilus ezers pastāvēja boreālajā klimatiskajā periodā, kā arī pārejas laikā uz atlantisko periodu. Šajā laikā bijs samērā silts un sauss klimats. Ezera nosaukums veidojies no saldūdens gliemeža Ancylus fluviatilis.

Litoloģiskais raksturojums

Ancilus ezera nogulumi Latvijas teritorijā ir izplatīti tikai Kurzemes pussalas ziemeļrietumu daļā Melnsila–Sārnates apkārtnē, kā arī dažās Rīgas līča piekrastes zonās (netālu no Klapkalnciema, pie Babītes ezera, Jūrmalas un Rīgas pilsētu apkārtnē). Šaurā joslā starp bijušajām Ancilus ezera un Litorīnas jūras krasta līnijām tie atsedzas zemes virspusē. Ancilus ezera nogulumi uzguļ virsū Baltijas ledus ezera un Joldijas jūras nogulumiem, kā arī vietām virs pleistocēna limnoglaciālajiem un morēnu nogulumiem. Savukārt tos pārsedz Litorīnas jūras, ka arī holocēna ezeru, purvu un aluviālie nogulumi. Bijušā baseina piekrastes zonā nogulumus veido dažādgraudainas smiltis, reizēm ar nelielu grants piejaukumu. Pie Vārves un Piltenes, kā arī uz dienvidiem no Sārnates vāji izteiktu krasta vaļņu rajonā nogulumi sastāv no smilšu–grants materiāla ar retiem oļiem. Nogulumu biezums nav liels un parasti nepārsniedz 2–3 metrus. Ancilus ezera dziļūdens apgabalu nogulumus veido rūsgani zilganpelēki un pelēki aleirīti, aleirītiski māli, māli, kā arī smalkgraudainas, vizlainas smiltis ar smalku horizontālu slāņojumu. Šīs slāņkopas biezums ir 5–12 metri. Mālaini aleirītiskie nogulumi satur samērā lielu organisko vielu piejaukumu, labi sadalījušās kūdras starpslāņus, kā arī vizlainas gittijas (sapropeļus) ar augu paliekām. Šie organogēnā materiāla starpslāņi bieži vien sadala aleirītiski mālainos ezera nogulumus divās daļās. Kūdra un gittija, un reizēm pat saldūdens kaļķu nogulumi (netālu no Klapkalnciema) bieži vien uzguļ uz Ancilus un Litorīnas nogulumu kontaktzonas.

Paleontoloģiskais raksturojums

Gliemezis Ancylus fluviatilis

Ancilus ezera nogulumus raksturo samērā bagātīga saldūdens molusku fauna (Valvata piscinalis, Bithynia tentaculata, Ancylus fluviatilis, Anisus vortex, Anodonta sp., Unio sp. u.c.) Kramaļģu kompleksu veido pārsvarā saldūdens kramaļģes. Sājūdens kramaļģes veido tikai 10–40% no kopējā kramaļģu sugu skaita. Ancilus ezera nogulumus raksturo arī saldūdens gliemeņvēžu komplekss (Cytherissa lacustris, Limnocythere sancti-patricii, Darvinula steevensoni u.c.). Šis ir periods, kuru raksturo holocēna VIII zonas sporu-putekšņu komplekss, bet Ancilus ezera regresijas stadijā VII zonas sporu-putekšņu komplekss.

Hidroloģija

Ancilus ezera līmenis, domājams, Ventspils rajonā bija par 15 m zemāks, bet Rīgas līča dienvidos par 5–6 m zemāks nekā pašreizējais jūras līmenis.^{[nepieciešama atsauce]}

Skatīt arī

• Kundas kultūra

Ārējās saites

• Maps of the Baltic`s early stages with revised ages compared to Björck (1995) and calibrated to calendar years BP (angliski)