Antonioto Bota Adorno
 | Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie pareizrakstības principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, izlabojot pareizrakstības kļūdas. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc atveidošanas principiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 | Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| ||||||||||
| ||||||||||
Antonioto Bota Adorno (Antoniotto Botta Adorno; dzimis 1688. gada 29. decembrī) bija augstākā Hābsburgu monarhiju amatpersona, kā arī Austrijas un Nīderlandes pilnvarotais vēstnieks.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Antonio Adorno dzimis Lombardijā, muižnieku ģimenē no Dženovas, kurā bija septiņi tās pilsētas dodži. Viņa mātei reiz bija dēka ar karali Filipu V no Spānijas. Gadu pēc Antonio dzimšanas viņa tēvs tika apsūdzēts krāpniecībā un tika izraidīts no Dženovas Republikas. 1700. gadā Adorno tēvs nomira un ģimene pārvācās pie vecākā brāļa Alesandro (Alessandro), taču Adorno izvēlējās militāru karjeru. Viņš kļuva ievērojams pēc aplenkuma Belgradā (1717), kur viņš cīnājās kopā ar Savojas princi Eiženu (Eugene of Savoy). Vēlāk kā pulkvežleitnants, ģenerālis un maršals viņš saņēma augstāko komandu- Austrijas karaspēka ziemeļu Itālijas kara laikā no Austrijas mantojuma. 1746. gadā viņš vadīja Austro-Savojardas labo spārnu un uzvarēja kaujā pret Francijas un Spānijas koalīciju. Tā paša gada 7.spetembrī, pēc Dženovas okupācijas, viņš kļuva par Austrijas pilsētas valdnieku. Viņš uzlika tik augstus nodokļus, ka 5. decembrī notika tautas sacelšanās ar Balilu (Balilla) priekšgalā, protestējot pret Adorno. Zaudējot pilsētu viņš tika arī atbrīvots no visiem militārajiem pienākumiem līdz kara beigām.
Pēc miera līguma noslēgšanas (Treaty of Aix-la-Chapelle) viņš kļuva par pilnvaroto Austrijas-Nīderlandes pārraugu saskaņā ar Princi Čārlzu Aleksandru. Pēc tam Antonio Adorno reformēja armiju un mēģināja uzlabot esošos apstākļus valstī.
1753. gadā viņš atgriezās Itālijā, kur kļuva par Lielhercogistes-Toskānas premjerministru.
1762. gadā viņš tika iecelts par vēstnieku Krievijas imperatores Katrīnas II galmā. Trīs gadus vēlāk viņš kļuva par Lielhercogistes-Toskānas pavaldoni pēc imperatora Franča I nāves.
Antonio Adorno nomira netālu no Pāvijas 1774. gadā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Federico Donaver. Storia di Genova. Renzo Tolozzi Editore, 1967.
|