Pāriet uz saturu

Azimuts

Vikipēdijas lapa

Azimuts ir leņķis starp atskaites plakni un punktu. Parasti to izsaka grādos un mēra pulksteņrādītāja virzienā, par atskaites plakni ņemot virzienu uz ziemeļiem. Azimuta koncepciju izmanto tādās praktiskās nozarēs kā navigācija, astronomija, kartogrāfija, šahtu ierīkošana, artilērija. Vārds "azimuts" ir aizgūts no arābu valodas السمت (as-sumūt), kas nozīmē "ceļi", saistot to ar ceļiem vai virzieniem, uz kuru virzīta persona.

Galvenie virzieni:

virziens azimuts grādos
ziemeļi 0° vai 360°
ziemeļaustrumi 45°
austrumi 90°
dienvidaustrumi 135°
dienvidi 180°
dienvidrietumi 225°
rietumi 270°
ziemeļrietumi 315°

Ja par atskaites plakni ņem ģeogrāfisko meridiānu, tad azimutu sauc par īsto. Ja par atskaites plakni ņem magnētisko meridiānu, t.i., virzienu uz magnētisko ziemeļpolu, tad azimutu sauc par magnētisko. Ja azimutu mēra ar magnētisko kompasu, tad viegli noteikt magnētisko meridiānu. Lai pārietu uz īsto meridiānu, jāzina magnētiskā deklinācija jeb nobīde noteiktā punktā. Magnētiskā deklinācija tiek norādīta uz daudzām kartēm.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]