Bruņgliemeži
Bruņgliemeži Polyplacophora (Blainville, 1816) | |
---|---|
Bruņgliemezis Tonicella lineata | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Virstips | Spirālveidīgie (Lophotrochozoa) |
Tips | Gliemji (Mollusca) |
Klase | Bruņgliemeži (Polyplacophora) |
Iedalījums | |
| |
Bruņgliemeži Vikikrātuvē |
Bruņgliemeži jeb bruņgliemji (Polyplacophora) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase. Tie ir divpusīgi simetriski moluski, kuru čaula sastāv no astoņām atsevišķām plātnītēm un pārklāj ķermeni no dorsālās (muguras) puses. Ķermeņa apakšpusē atrodas kāja ar platu pēdu. Ķermeņa priekšgalā ir vāji izliekta galva, kurā atrodas mutes atvere. Nervu sistēma sastāv no rīkles nervu gredzena un četrām gareniskām nervu stiegrām, kas stiepjas gar ķermeņa sāniem. Tie ir šķirtdzimumu dzīvnieki un tikai jūras formas.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skelets. Astoņas plātnītes, kas veido skeleta bruņas, sastāv no diviem slāņiem: no ārējā - organiskā un iekšējā - kaļķa slāņa. Plātnītes dakstiņveidā uzgulstas viena uz otras. Tā kā plātnītes savstarpēji kustīgi savienotas, bruņgliemeži var saritināties gredzenā. Bez plātnītēm ādā dažkārt ir vēl ļoti daudz kaļķa zvīņu, adatu un dažāda veida graudiņu. Dažiem bruņgliemežiem, piemēram, lielajam, 18 cm garajam Tālo Austrumu kriptohitonam - Cryptochiton stelleri plātnītēm pāraug apkārtējā āda un tās no ārpuses nav saskatāmas.
Muskulatūra nav spēcīgi attīstīta. Atsevišķi muskuļi savieno skeleta plātnītes. Muskuļi ir arī kājā un mantijā. Visi tie piestiprinajušies pie čaulas platnītēm.
Gremošanas orgāni. Mutes atvere ved mutes dobumā un tālāk rīklē. Rīklē atrodas mēle ar rīvi jeb radulu, kas sastāv no hitīna plātnītes, uz kuras ir zobiņu rindas. Ar radulu sasmalcina (saberž) barību. Vietā, kur rīkle pāriet barības vadā, atrodas pāris īpatnēju - tā saucamo cukura dziedzeru, kas pārvērš cieti cukurā. Zarnu kanāla vidusdaļa sākas ar kuņģi, kas pāriet samērā garā zarnā. Ir lielas aknas. Anālā atvere atrodas ķermeņa pakaļgalā.
Elpošanas orgāni. Daudzās žaunas atrodas ķermeņa sānos padziļinājumā starp kāju un mantiju (mantijas rievā) un, acīmredzot, nav homologas citu gliemju žaunām.
Asinsrites orgāni. Sirds atrodas perikardā ķermeņa pakaļgalā dorsālajā (muguras) pusē. Tā sastāv no kambara un diviem priekškambariem, kas atrodas simetriski katrā pusē sirdij. No kambara atiet aorta, katrā priekškambarī ieiet viens asinsvads, kas no žaunām pievada ar skābekli piesātinātās asinis. Asinsvadu sistēma attīstīta vāji, un daudzās ķermeņa daļās to aizstāj lakūnas.
Izvadorgāni. Ir viens nieru pāris. Katra niere ir komplicēts, plūksnaini sazarojies veidojums, kura viens gals sākas perikardā, otrs atveras uz āru ķermeņa sānos.
Nervu sistēma un maņu orgāni. Rīkli apņem nervu gredzens, no kura atiet četras nervu stiegras - divas gar ķermeņa sānu rievu — sānu nervu stiegras, bet divas iet pa kāju — kājas nervu stiegras. Nervu stiegrās ir gan nervu šķiedras, gan arī nervu šūnas. Ķermeņa priekšgalā ir divi nelieli, ar rīkles nervu gredzenu saistīti gangliju pāri — mutes gangliji un subradulārie gangliji. Maņu orgāni ir īpatnēji veidojumi, tā sauktās estetas. Estetas ir jutīgi ādas izaugumi, kas iziet cauri čaulai. Šie orgāni, acīmredzot, uztver ūdens kustības. Dažiem pārstāvjiem daļa estetu pārveidojušās par redzes orgāniem.
Vairošanās orgāni. Visi bruņgliemeži, izņemot vienu sugu, ir šķirtdzimumu dzīvnieki. Gonādas, kas ķermeņa viduslīnijā bieži saplūdušas nepāra orgānā, atrodas virs zarnu trakta. Tās atveras ķermeņa sānos nieru ārējo atveru tuvumā. Dažām formām ir dzimumu dimorfisms, kas izpaužas kājas, žaunu un citu mīksto ķermeņa dalu atšķirīgajā krāsā.
Vairošanās un attīstība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apaugļošanās ārēja. Drostalošanās gaitā izveidojas brīvi peldošs trohoforveida kāpurs ar spēcīgi attīstītu priekšmutes skropstiņu gredzenu un paura plātnīti, uz kuras ir garu skropstiņu pušķis. Kāpuram jau samērā agri parādās kājas aizmetnis, čaulas plātnītes ādas skeleta zvīņas. Metamorfoze ir evolutīvā tipa, kāpurs pakāpeniski pārstāj peldēt un nolaižas baseina dibenā.
Ekoloģija un izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bruņgliemeži ir galvenokārt sāļu un siltu jūru iemītnieki, tāpēc tie ir sastopami galvenokārt dienvidu jūrās, turpretim ziemeļu jūrās tikai 7. Melnajā jūrā sastop 2 bruņgliemežu sugas, bet Kaspijas, Azovas un Baltijas jūrās to vispār nav. Bruņgliemeži dzīvo galvenokārt piekrastes zonā. Ar plato kāju tie var ļoti stipri piesūkties pie krasta akmeņiem. Tā kā bruņgliemežiem plakana ķermeņa virsma, tie dažkārt pilnīgi saplūst ar apkārtējo substrātu. To sekmē arī ķermeņa krāsa, kas daudzām formām līdzīga substrāta krāsai. Lielākā daļa bruņgliemežu pārtiek no augiem, nokasot ar radulu no akmeņiem aļģes. Daži no tiem ir plēsīgi un barojas galvenokārt ar foraminīferām vai sūkļiem.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klase Bruņgliemeži (Polyplacophora)
- apakšklase Bruņgliemeži (Loricata)
- kārta Lepidopleurida
- apakškārta Cymatochitonina
- apakškārta Lepidopleurina
- kārta Chitonida
- apakškārta Chitonina
- apakškārta Acanthochitonina
- kārta Lepidopleurida
- apakšklase †Senie bruņgliemeži (Paleoloricata)
- kārta †Chelodida
- kārta †Septemchitonida
- Nesistematizēti
- dzimta Scanochitonidae
- dzimta Olingechitonidae
- dzimta Haeggochitonidae
- dzimta Ivoechitonidae
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bruņgliemeži |
|