Cjinu dinastijas likumu kodekss
Cjinu dinastijas likumu kodekss izveidots 1646. gadā, un Cjinu dinastijas pārvaldītajās zemēs bija spēkā līdz 1912. gadam. Tuvu 40% no tajā iekļautajiem likumiem nāca no Tanu dinastijas likumu kodeksa. Tajā iekļautie likumi regulēja ne tikai kriminālprocesu un civilprocesu izskatīšanu, bet arī regulēja valsts iestāžu darbu, tādējādi pildot arī administratīvo noteikumu funkciju.
Blakus Minu dinastijai dzīvojošie mandžūri zināja par Minu dinastijas likumu kodeksu, kuru pārtulkoja mandžūru valodā. 1645. gadā Cjinu imperators Šidzu pavēlēja izveidot likumu veidošanas komisiju, kuras sagatavoto likumu kodeksu izsludināja 1647. gadā. Tā saturs gandrīz pilnībā izmantoja Minu dinastijas likumu kodeksu. Imperatora Kansji laikā notika darbs pie likumu kodeksa modernizācijas, taču projekts tika pabeigts tikai nākamā imperatora, Jundžena laikā. No kodeksa dzēsa novecojošus likumus, kurus aizvietoja ar jauniem. Likumu kodeksa pārstrādāšana turpinājās imperatora Cjaņluna laikā. 1740. gadā viņš izsludināja jauno likumu kodeksa versiju. Viņš arī pavēlēja, ka reizi 5 gados jāveic nelielas, bet reizi 10 gados lielas izmaiņas likumos, lai tie nenovecotu. 1902. gadā sāka pēdējo kodeksa pārskatīšanu, un 1905. gada kodekss iekļāva 1327 likumu punktus. No tā izslēdza punktus par spīdzināšanu, samazināja nāvessodu piešķiršanu un izbeidza publisku nāvessodu izpildi.[1]
Ņemot vērā nepieciešamību piemēroties modernajai pasaulei, 1907. gadā bija sagatavots jaunā Cjinu dinastijas kriminālkodeksa projekts, kura pagaidu versiju apstiprināja 1910. gadā. 1912. gada revolūcija izmainīja valsts politisko iekārtu, bet Ķīnas tiesu sistēma turpināja izmantot Cjinu likumu kodeksu līdz 1929.-31. gadam, kad spēkā stājās jauns Civilkodekss. Britu Honkongā Cjinu likumu kodeksu civilprasībās daļēji turpināja izmantot līdz 1971. gadam.[1]
Likumu kodekss bija sadalīts septiņās daļās: Vispārīgie likumi, Civillikumi, Finanšu likumi, Rituālu likumi, Militārie likumi, Krimināllikumi, Sabiedrisko projektu likumi. Likumpārkāpējiem paredzētos sodus iedalīja pēršanā ar vieglu bambusa nūju, pēršanā ar smagu bambusa nūju, piespiedu darbu veikšanā, izsūtīšanu trimdā un nāvessodu. Atkarībā no pārkāpuma smaguma, mainījās sitienu skaits, piespiedu darba un trimdas ilgums, nāvessoda veids, utt.[1]
Likumu kodeksu ieviesa arī iekarotajās musulmaņu teritorijās, kurās iepriekš darbojās reliģiskie un tradicionālie likumi. Cjinu likumu kodekss ietekmēja apkārtējās Korejas, Japānas, Vjetnamas un Rjūkjū likumdošanu un tiesu lēmumus. 1810. gadā tulkoto likumu kodeksu izdeva angļu valodā, 1812. gadā franču un itāļu valodās.