Džons Čārlzs Frimonts (angļu: John Charles Frémont; dzimis 1813. gada 21. janvārī, miris 1890. gada 13. jūlijā) bija amerikāņu karavīrs, ceļotājs, uzņēmējs un politiķis. Viens no mūsdienu Kalifornijas pamatlicējiem, pirmais Republikāņu partijas ASV prezidenta kandidāts, verdzības pretinieks.
19. gadsimta četrdesmitajos gados vadīja vairākas ekspedīcijas uz ASV rietumiem, atklādams eiropiešiem nezināmas teritorijas. ASV — Meksikas kara (1846—1848) laikā 1846. gadā pārņēma varu no Kalifornijas Republikas un pasludināja sevi par Kalifornijas gubernatoru, par ko tika tiesāts kā dumpinieks. Prezidenta Džeimsa Polka apžēlots, apmetās Kalifornijā. Kļuva ļoti turīgs Kalifornijas zelta drudža (1848—1855) laikā. Bija viens no diviem pirmajiem senatoriem no Kalifornijas ASV vēsturē. 1856. gada ASV prezidenta vēlēšanās kandidēja kā vēsturē pirmais kandidāts no Republikāņu partijas. Saņēma 33,1% procentu balsu (114 no 296 elektoriem), vēlēšanās zaudējot Džeimsam Bjūkenenam. ASV pilsoņu kara laikā komandēja armijas Rietumu departamentu, līdz prezidents Abrahams Linkolns par subordinācijas neievērošanu atcēla Frimontu no amata. 1878. gadā prezidents Raterfords Heizs iecēla Frimontu par Arizonas gubernatoru, kura pienākumus Frimonts pildīja līdz 1881. gadam.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džons Frimonts.
