Dadzītis
| Dadzītis Carduelis carduelis (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Žubīšu dzimta (Fringillidae) |
| Apakšdzimta | Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae) |
| Ģints | Dadzīši (Carduelis) |
| Suga | Dadzītis (Carduelis carduelis) |
| Sinonīmi | |
| |
 Dadzītis Vikikrātuvē | |
Dadzītis jeb ciglis[1] (Carduelis carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae). Dadzītim ir 14 pasugas,[2] no kurām Latvijā ligzdo nominālpasuga Carduelis carduelis carduelis.[3] Apmēram līdz 2000. gadam kā pirmais putna nosaukums tika lietots vārds "ciglis", bet vārds "dadzītis" tikai dažkārt lietots kā sinonīms.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_(1).jpg)
Dadzītis vēsturiski ligzdo Eiropā, Ziemeļāfrikā, Āzijas rietumos un Centrālāzijā līdz Baikālam un Ķīnas rietumiem,[3] lai gan mūsdienās tas ir introducēts daudzās vietās pasaulē.[4] Eiropas izplatības ziemeļu robeža dadzītim ir Skandināvijas un Somijas dienvidu daļa.[3] Reģionos, kuros ziemas ir maigas, dadzītis ir nometnieks, bet aukstajos reģionos tas ir gājputns. Ja nometniekiem ziemošanas teritorijā laika apstākļi pasliktinās, dadzītis var veikt īsus pārlidojumus areāla ietvaros.
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā dadzītis ir parasts ligzdotājs, caurceļotājs un arī ziemotājs. Turklāt ziemas periodā Latvijā uzturas divas reizes vairāk dadzīšu nekā vasarā.[1] Ceļošanas laikā un ziemas periodā tie veido barus.[3] Bars kopīgi barojas un nakšņo kādā augstā kokā. Barā var būt 40—100 dadzīši.[5] Ja sasnieg dziļi sniegi, dadzīši ir spiesti nolidot lielus attālumus, meklējot barību.
Lai raksturotu lauksaimniecības platību vides kvalitāti, tiek izmantoti dažādu lauku putnu populāciju indeksi. Lai arī Eiropas indeksa veidošanā dadzītis netiek izmantots, Latvijas indeksā tas ir iekļauts, jo ir tipiska suga Latvijas lauku ainavā.[6]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Dadzītis ir neliels putns. Tā ķermeņa garums ir 12—13,6 cm, spārnu plētums 21—25,5 cm, svars 14—19 g.[7] Jaunie putni ir smagāki par pieaugušajiem, bet mātītes ir smagākas par tēviņiem.[1]
Abi dzimumi izskatās gandrīz vienādi. Tiem ir sarkans sejas apspalvojums, balta galva ar melnu pakausi, smilšbrūna mugura un krūtis, gaiša, gandrīz balta pavēdere, bet spārni melni ar koši dzeltenu joslu. Tomēr, ieskatoties rūpīgāk, tēviņu var atšķirt no mātītes. Tēviņam sarkanais sejas laukums ir lielāks un tumšāks nekā mātītei un beidzas uzreiz aiz acīm. Mātītēm sarkanais laukums acis nesasniedz. Arī knābis mātītei ir īsāks.[7] Dadzītim knābis ir ziloņkaula krāsā ar tumšu galu. Tas ir samērā garš, konusveidīgs, spēcīgs, ar smailu galu, piemērots sēklu izlobīšanai no apvalkiem. Pārošanās sezonas laikā knābis kļūst balts. Jaunajiem putniem galva ir vienkrāsaina — pelēkbrūna, līdzīga mugurai.[7] Vienīgā sugai raksturīgā pazīme tiem ir dzeltenā josla uz spārniem.
Centrālāzijas pasugām nav melnbaltās galvas, kā Eiropas un Āzijas rietumu pasugām. Tiem galva ir pelēkbrūna ar sarkanu seju.[8]
Uzvedība un barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dadzītis neuzturas dziļos un biezos mežos. Tas nelabprāt mājo arī skrajos lapu koku vai jauktu koku mežos. Dadzītis biežāk uzturas šo mežu malās, birztalās, alejās, parkos un augļu dārzos.[1] Dadzīša galvenā barība ir dažādas, nelielas sēklas, piemēram, dadžu sēkliņas, no kurām putns ir ieguvis savu nosaukumu. Dadzīši īpaši iecienījuši kurvjziežu sēklas. Pavasarī un vasarā tie barojas ar pieneņu sēklām, vēlāk ar dažādu čemuraugu sēklām, bet rudens lielais kārums ir ušņu un dadžu sēklas.[1] Katru dienu, meklējot barību, tie nolido samērā lielus attālumus un barojas, pārlidojot no auga uz augu. Turklāt izknābājot sēklas, dadzītis bieži karājas ar galvu uz leju. Dadzītim patīk mazgāties agri rītos un vakaros.[5]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aprīlī sākas dadzīšu riests.[1] Tēviņš nosēžas iecerētajai mātītei tuvu priekšā, izpleš spārnus, demonstrējot dzelteno joslu uz tiem un šūpojas no vienas kājas uz otru. Mātīte tēviņam atbild ar līdzīgu šūpošanos. Riesta laikā tēviņš reizēm baro mātīti, kura savukārt lūdz barību, tricinot spārnus, līdzīgi kā to dara mazie putnēni.[5] Dadzīši ligzdo krūmos un kokos, reizēm ļoti augstu, pašos augšējos zaros. Ligzda parasti ir 2—10 metru augstumā.[5] Dadzīši ligzdu vij dažādos kokos, tie var būt bērzi, liepas, ozoli, augļu koki, pat egles vai priedes.[1] Maijā vai jūnija sākumā[1] mātīte būvē bļodveida ligzdu, kas ir smalks meistardarbs no saknītēm, sūnām, sausām zālītēm, lapām, ķērpjiem, zirnekļu tīmekļa, vilnas un augu pūkām.[5] Ligzda ir nepilnus 10 cm plata un 5 cm augsta.[1] Kamēr mātīte būvē ligzdu, tēviņš dzied. Bet tas arī apsargā apkārtni un brīdina mātīti, ja draud briesmas. Nelielu apdraudējumu gadījumā tēviņš drosmīgi aizstāv mātīti. Kad mātīte dodas pēc ligzdas būvniecības materiālam, tēviņš to vienmēr pavada.[1]
Dējumā ir 5—6 baltas olas ar nelieliem raibumiem. Mātīte tās perē 11—14 dienas. Perēšanas laikā tēviņš mātīti baro. Pēc izšķilšanās putnēni ir daļēji segti ar pelēkām dūnām, kas ir salīdzinoši garas un biezas. Mazuļus baro abi vecāki. Putnēni tiek baroti gan ar sēklām, gan kukaiņiem. Jaunie putni izlido pēc 13—18 dienām, bet tie joprojām dažas dienas ir atkarīgi no vecākiem.[5] Vienā sezonā dadzīšiem ir divi perējumi, diezgan bieži pat trīs.[5] Pēc izlidošanas viss perējums turas cieši kopā vienā bariņā. Toties otrā perējuma jaunuļi dzīvo kopā ar saviem vecākiem līdz nākamajam pavasarim.[1]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dadzītim ir 14 pasugas:[2]
- Carduelis carduelis carduelis — nominālpasuga, sastopams no Skandināvijas dienvidiem līdz Francijas centrālajai daļai un Itālijai, austrumu virzienā līdz Krievijas Eiropas daļas centram;
- Carduelis carduelis balcanica — sastopams Balkānu pussalā, Krētā un Turcijas ziemeļrietumos;
- Carduelis carduelis brevirostris — sastopams Turcijas austrumos, Kaukāza dienvidos un Irānas ziemeļos;
- Carduelis carduelis britannica — sastopams Britu salās, Francijas ziemeļrietumos un Nīderlandes rietumos;
- Carduelis carduelis caniceps — sastopams no Pakistānas rietumiem līdz Himalaju ziemeļrietumiem, Tibetas dienvidrietumiem un Nepālai;
- Carduelis carduelis colchica — sastopams Kaukāza ziemeļos un Krimā;
- Carduelis carduelis frigoris — sastopams Sibīrijas dienvidos;
- Carduelis carduelis niediecki — sastopams Tuvajos Austrumos;
- Carduelis carduelis paropanisi — sastopams Turkmenistānas rietumos, Irānas austrumos un Ķīnas ziemeļrietumos;
- Carduelis carduelis parva — sastopams Dienvideiropas rietumos, Ziemeļāfrikas rietumos, Madeirā, Baleāru salās un Kanāriju salās;
- Carduelis carduelis subulata — sastopams Kazahstānas ziemeļaustrumos, Sibīrijas centrālās daļas dienvidos un Mongolijas rietumos;
- Carduelis carduelis tschusii — sastopams Korsikā, Sardīnijā un Sicīlijā;
- Carduelis carduelis ultima — sastopams Irānas dienvidos;
- Carduelis carduelis volgensis — sastopams Ukrainas dienvidos, Krievijas Eiropas daļas dienvidos un Kazahstānas ziemeļrietumos.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 «Košākais latvju putniņš dadzītis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 19. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Finches, euphonias, longspurs, Thrush-tanager, 2018
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Dadzītis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 19. februārī.
- ↑ Snow, D. W. & Perrins, C. M. (1998). The Birds of the Western Palearctic concise ed. Oxford University Press. ISBN 0-19-854099-X.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 «European Goldfinch». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. maijā. Skatīts: 2012. gada 20. februārī.
- ↑ «Nacionālie vides indikatori». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 26. augustā.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 «Goldfinch (Carduelis carduelis)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 1. martā. Skatīts: 2012. gada 20. februārī.
- ↑ Clement, P., Harris, A., & Davis, J. (1993). Finches & Sparrows. Christopher Helm. ISBN 0-7136-8017-2.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dadzītis |
- IBC: European Goldfinch (Carduelis carduelis) Arhivēts 2016. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē.
- Goldfinch
- Elite Pets: European Goldfinch (Carduelis carduelis)
- Dadzītis
|