Dielektriķis
Dielektriķis ir viela, kurā ir maz brīvo lādiņnesēju, tādējādi dielektriķis ir viela, kura ļoti slikti vada elektrisko strāvu. Tipiski dielektriķi ir stikls, dažādas plastmasas, keramika, gumija, vizla, kā arī gaiss. Dielektriķi ir arī daudzas citas nejonizētas gāzes un šķidrumi, kā arī destilēts ūdens jeb pilnīgi tīrs ūdens (dabā tīrs ūdens tikpat kā nemēdz būt).
Dielektriķī Kulona spēks, kas darbojas starp lādiņiem, kļūst ε reizes vājāks nekā tad, ja lādiņi atrastos vakuumā, kur ε ir vides relatīvā dielektriskā caurlaidība.
Dielektriskā vidē samazinās elektriskā lauka intensitāte. Dielektriķu molekulām var būt elektriskais dipolmoments pašām par sevi, vai arī tas var veidoties ārējā elektriskā lauka klātbūtnē (skatīt: Dielektriķu polarizēšanās).
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viens no piemēriem, kur izmanto dielektriķus, ir to ievietošana starp kondensatoru klājumiem.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dielektriķis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|