Dienvidu upesūdrs
Dienvidu upesūdrs Lontra provocax (Thomas, 1908) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
Apakšdzimta | Ūdri (Lutrinae) |
Ģints | Amerikas ūdri (Lontra) |
Suga | Dienvidu upesūdrs (Lontra provocax) |
Izplatība | |
Dienvidu upesūdrs Vikikrātuvē |
Dienvidu upesūdrs jeb Čīles upesūdrs (Lontra provocax) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Dienvidu upesūdrs ir endēmiska Patagonijas suga, un to var sastapt tikai Čīlē un Argentīnā.[1] Tas dzīvo gan saldūdenī, gan sālsūdenī. Tas apmetas līču akmeņainajās piekrastēs, vietās, kas ir pasargātas no atklātiem jūras vējiem un lieliem viļņiem. Dzīvnieks izvairās arī no atklātām pludmalēm, priekšroku dodot akmeņainām jūru piekrastēm un biezi aizaugušiem upju krastiem.[2]
Dienvidu upesūdra populācija ir ļoti maza, un tā ir īpaši apdraudēta suga, kopš 2004. gada ierakstīta Sarkanajā grāmatā.[3] Sugu apdraud malumedniecība, ūdens piesārņojums un dzīves telpas zaudēšana.[4]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dienvidu upesūdrs ir vidēja auguma dzīvnieks. Tā ķermeņa garums ir 100—116 cm, astes garums 35—46 cm. Tāpat kā visiem ūdriem ķermenis ir slaids, garš un cilindrisks, kājas īsas un spēcīgas.[5] Dienvidu upesūdriem ķepas ir ar peldplēvēm un asiem nagiem. Priekškājas ir īsākas par pakaļkājām, tādējādi uzlabojot dzīvnieka spēju peldēt. Kad ūdrs peld lēni, tas airējas ar visām 4 pleznotajām kājām. Kad ūdrs nirst vai peld ātri, priekškājas tiek cieši piespiestas pie ķermeņa, bet pakaļkājas kopīgi ar spēcīgu astes propellerveida kustību stumj ķermeni cauri ūdenim.[5] Galva apaļa un it kā viegli saplacināta. Ausis nelielas, apaļas, novietotas zemu. Purns īss, plats un noapaļots, ar biezām „ūsām“ jeb vibrisiem. Kakls īss, spēcīgs, tikpat plats kā galva. Acis novietotas augstu un plati. Dienvidu upesūdra aste ir koniska un muskuļota. Ausis un nāsis nirstot noslēdzas. Mātītēm ir 4 piena dziedzeri.
Dienvidu upesūdra kažoks ir līdzīgs samtam. Pavilnas garums ir 7—8 mm, akotmati 15—17 mm gari. Akotmati saglabā mīksto un silto pavilnu sausu, kamēr ūdrs ir ūdenī. Atšķirībā no citiem jūras zīdītājiem ūdriem nav zemādas tauku, kas tos sargātu no aukstuma.[5] Kažoka krāsa uz muguras ir tumši brūna, kas kontrastē ar sidrabaini gaišo pavēderi.[2]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dievidu upesūdri medī dažādas zivis un vēžveidīgos. Pie izdevības tie neatsakās no gliemjiem un putniem.
Uzvedība un vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dienvidu upesūdri ir vientuļnieki, izņemot mātītes ar mazuļiem. Abi dzimumi ir aktīvi nakts laikā. Dzimumbriedumu tie sasniedz 3 gadu vecumā. Riesta laiks sākas ziemā un beidzas pavasarī. Grūsnības periods ir ļoti dažāds. Tas var sasniegt 10—12 mēnešus, lai gan mazuļi attīstās apmēram 2 mēnešu laikā. Mātītei ir embrioniskā diapauze un tā var atlikt embrija attīstību, lai mazuļi dzimtu pavasarī.
Alā, kur ir iekārtota miga, piedzimst 1—4 mazuļi, bet visbiežāk 1 vai 2. Tikko dzimuši ūdrēni ir bezpalīdzīgi un akli. Pirmos mēnešus tie pavada migā tikai guļot un zīžot mātes pienu. Dienvidu upesūdra piens ir ļoti trekns, un mazuļi ātri aug. Pēc mēneša tiem atveras acis un mātes noķerto medījumu tie sāk ēst 7 nedēļu vecumā. Apmēram 3 mēnešu vecumā tie sāk sekot mātei un peld tai visur līdzi, bet 4 mēnešu vecumā spēj jau paši nomedīt barību. Mazuļi paliek kopā ar māti pirmo gadu. Tikai 1% no dienvidu upesūdriem savvaļā dzīvo līdz 10 gadiem, lielākā daļa nomirst ātrāk.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Diversity of mtDNA in Southern River Otter (Lontra provocax) from Argentinean Patagonia - Centrón et al., 10.1093/jhered/esm117 - Journal of Heredity». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 20. oktobrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 ADW: Lontra provocax: Information
- ↑ «IUCN OSG - Lontra provocax». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 13. maijā. Skatīts: 2009. gada 20. oktobrī.
- ↑ Lontra provocax (Southern River Otter, Huillin)
- ↑ 5,0 5,1 5,2 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 24. decembrī. Skatīts: 2005. gada 24. decembrī.