Diskusija:Latviešu valoda

Aizguvumi

Padevīgi ziņoju, ka man piemīt tieksme darboties neielogojoties. 1. ir visai savdabīgi pamatot vispārinātu apgalvojumu (par angļu valodu) ar pētījumu par vienas grupas (jauniešu) valodu. 2. FRK gan jau ir izlabojis, bet nebija tādas vācu valsts visā šīs valodas ietekmes ilgumā 3. Aizguvumi no vācu valodas ieplūda pēc vācu krustnešu iebrukuma Latvijas teritorijā un vietējo tautu pakļaušanu 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā, kā arī vāciešu politisko un ekonomisko varu pēc tam izveidotajā Livonijā. šķiet, daži vēsturnieki apšauba šādu notikumu interpretāciju 4.Savukārt krievu valodas aizguvumi sāka pastiprināti ienākt kopš 9. gadsimta LIIS ir runa par slāvu valodām 5. kāda vispār latviešu valoda 9. gs? ~~Xil (saruna) 17:42, 21 martā, 2011 (UTC)

1. Jā, bet pašam nav J. Baldončuka grāmata "Anglicismi latviešu valodā", tāpēc atsaucos uz to, ko Internetā varēja atrast. Būtu baigi labi, ja kāds, kuram ir šī grāmata varētu atrast kādu lapaspusi, kur tas minēts un uzlikt kā atsauci. 2. Jā, redzēju, ka tu jau esi izlabojusi šo kļūdu rakstā aizguvumi un ņēmu to vērā arī šajā rakstā. 3. Nu nezinu, ja ir kāds uzticams avots, kur tas tiek apšaubīts, tad tā arī var pierakstīt "ka tomēr daži vēsturnieki apšauba šādu notikumu interpretāciju". 4. Jā, bet teikts, ka visvairāk tie ienāca tieši no krievu valodas 5. Laikam nav īsti precīzi pateiks, tad pareizi būtu „latviešu valodu veidojošajās valodās” vai kā? Paldies par atsauksmēm! --Turaids 18:10, 21 martā, 2011 (UTC)

3. Es negribu tagad meklēt, tēze ir, ka stāsts "ļaunie krustneši iekaroja senlatviju un apspieda tautu" ir nacionālromantiska siekalošanās 4. Ja es nemaldos 9. gs. nebija arī krievu valodas ~~Xil (saruna) 18:51, 21 martā, 2011 (UTC)

3. Nu tāpēc es mēģināju rakstīt pēc iespējas neitrālāk, tik to, ka iebruka krustneši, pakļāva vietējās tautas un izveidoja Livoniju. :P

4. Tad runa varētu būt senkrievu valodu, nedaudz palasīšu pieejamo literatūru un paskatīšos. --Turaids 19:23, 21 martā, 2011 (UTC)

tēze ir, ka stāsts "ļaunie krustneši iekaroja senlatviju un apspieda tautu"... - zemgaļu lauku svilināšana un pašu zemgaļu migrēšana prom arī laikam jāpieskaita pie nacionālromantisma siekalošanās?92.22.25.127 06:38, 12 februārī, 2014 (EET)

Nav nekādi aizguvumi no lībiešu valodas: ķepa - reverss no peka, līdzīgi kā cept no pekt. paisums - no darbības vārda paist - 'milzt', puika - drīzāk varētu būt no zviedru pojke, puķe - no leišu puiki 'skaista', arī allaž drīzāk lībiskots baltu vārds, kam pamatā all 'viss', sal. leišu Algirdas, Almantas utml. Arī citi aizguvumi ir aplami. kungs drīzāk no zviedru kung - 'karalis'. lukturis no lākturis < lāpturis, tīrs latviešu vārds. spainis ir kursisms - no spandis. Baltu cilmes vārdi ar ģ un ķ vairumā gadījumu ir no zemgaļu valodas, kas nav nekāda lietuviešu valoda. Roberts7 (diskusija) 2018. gada 19. marts, plkst. 21.47 (EET)

@Roberts7: lūk, kas Karulim sakāms par, piemēram, spaini — tātad par viņaprāt, ģermānisms. Norādi atsauces saviem apgalvojumiem par iepriekš minēto vārdu cilmi, un tad skatīsimies tālāk. —Turaids (diskusija) 2018. gada 4. augusts, plkst. 17.17 (EEST)

Ja "pagrabs" ir aizguvums, kas gan ir maz ticams (normāls darinājums no saknes greb-: grab-, kura latviešu vārdformās "grebt", "grābt", "gramba" (ar m<n iestarpinājum) u.c.), tad no gotu valodas :D, kur graba (groba) "ala, rakums". Seimanis (diskusija) 2019. gada 6. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST)

No kādām Valodām sastāv Latviešu valoda, vai precīzāk, Kādas valodas un kā ir veidojušās no Latviešu valodas.

Manuprāt ir palaista ļoti būtiska lieta, un proti Lietuviešu un Prūšu valodas. Kāpēc netiek apskatīta neapgāžama saskaņa un tulkojumi no Devanagari - Sanskrita valodas. Kāpēc kaut kas ir jāslēpj un jāizdomā. Ja šeit ienāk Latviešu valodas speciālisti, un ja Jūs Sevi uzskatāt Par Latviešiem, tad papildiniet lūdzu šo lapu, Pretējā gadījumā rodas sajūta ka Latvijā vairs nav neviena kurš nestu Tautas Prātu !!! —Šo komentāru pievienoja 109.110.12.15 (diskusija • devums).

Varbūt anonīmajam speciālistam labāk vispirms iemācīties pareizi lietot komatus un lielos burtus latviešu valodā un tad spriest par "neapgāžamām saskaņām"? --ScAvenger 18:40, 27 maijā, 2011 (UTC)

no Devanagari - Sanskrita valodas - wow, ja jums ir kādas zināšanas šajā sakarā, tad lūdzu padalieties... man gan ir aizdomas, ka sanskrita gadījumā ir milzīgas problēmas ar dravīdu valodu ietekmi(kas jau pastāvēja sanskrita izveidošanas laikā) uz baltiem radniecīgas tautas valodu. No Indijas diez vai kāds migrēja uz Baltiju - tā ir absolūta neizpratne par vēsturi un tautu staigāšanām tajā laikā. No Baltijas ar diez vai kāds migrēja - tas ir ļoti tāls virziens, bet kaut kas kopīgs ar baltiem gan jau ka bija kādreiz Kazahijā un šie gan aktīvi visur kur migrēja.92.22.25.127 06:45, 12 februārī, 2014 (EET)

Uzlabojumi

Latviešu valodas eksperti sakot, ka nodaļa par cittautiešiem ir pamatīgi jāparadiģējot.--FRK (runas/darbi) 12:59, 6 jūlijā, 2011 (UTC)

Kas tieši tur nav kā vajag? --Turaids 16:03, 24 jūlijā, 2011 (UTC)

To gan nepateica.--FRK (runas/darbi) 10:54, 3 augustā, 2011 (UTC)

Tu varētu man iedot linkus uz vietām, kur pateici par rakstu "latvieši" un "latviešu valoda" uzlabošanu? Tā intereses pēc gribās paskatīties, ko cilvēki par to saka un vai netiek izteikts arī kāds vērā ņemams priekšlikums. :P --Turaids 12:48, 7 augustā, 2011 (UTC)

Kā jau e-pastā Tev minēju, tad tas ir draugos (latvieši un latviešu valoda). Tur gan vairāk nekas īpašs nebija vairāk minēts.--FRK (runas/darbi) 10:35, 8 augustā, 2011 (UTC)

Starp citu, vajadzētu salikt tos aizguvumus alfabēta secībā (tagad, pildot mājasdarbu, pamanīju, ka nav tā), pašam negribas (pārāk piņķerīgs darbs) tas ir tikai ieteikums, nevajag manā virzienā tagad raidīt domestificētu dzīvnieku apzīmējumus.--FRK (runas/darbi) 16:28, 28 novembrī, 2011 (UTC)

Nodaļas, apakšraksti

Divas no lietām, kas mani interesē, ir ieteikumu raksta nodaļām, proti, vai nav par sīku, par neprecīzu, kā arī iespējamu vajadzību pēc apakšrakstiem par piemēram, latviešu valodas aizguvumiem vai vēsturi. --Turaids 15:44, 3 oktobrī, 2011 (UTC)

Kas tā uzreiz krīt acīs, tā ir sadaļa "aizguvumi". Vajadzētu salikt zem viena virsraksta (nevis katrai valodai, no kuras aizgūts, likt jaunu sadaļu). Un vēl — (ceru/domāju, ka) sadaļa "Gramatika" papildināsies taču ar pārējām vārdšķirām, vai ne?--FRK (runas/darbi) 15:55, 3 oktobrī, 2011 (UTC)

Aizguvumu sarakstos nevajadzētu likt piemērus, par kuru izcelsmi nav 100% pārliecība. Seimanis (diskusija) 2019. gada 6. aprīlis, plkst. 12.04 (EEST)

H

Absence of the phoneme h in Latvian could be mentioned/described somewhere (section of phonology: consonants). It is an interesting feature and maybe not so obvious for every reader.--Võrok (diskusija) 11:43, 28 novembrī, 2012 (UTC)

Attēls

Attēlā ir parādīta dziesmu grāmata, nevis Bībele vecaja drukā. --Jānis U. (diskusija) 17:29, 2 decembrī, 2012 (UTC)

Lībieši apdzīvoja Latvijas teritoriju vēl pirms baltu ciltīm TM

Kur ir pamatojums šim apgalvojumam? Pašā wiki nekas tāds pie lībiešu ciltīm nav minēts. Latviešu wiki sadaļā gan ir pieminēts, ka Kurzemē dzīvojuši līvu seņči kopš neolīta, kas ir strīdīgs apgalvojums, jo neolītā somugru vēl nebija - tātad arī pašu līvu, bet ok - šis apgalvojums neko daudz neatšķirtos no tā, ka kāds apgalvotu, ka latviešu seņči dzīvoja Āfrikā pirms pāris miljoniem gadu. Bet līvu tauta Latvijā visticamāk, ka diez vai ieradās agrāk par pašiem latvjiem - līvu apdzīvotā josla pārsvarā ir gar jūru, kur nekonkurēja ar labību audzējošiem senlatviešiem. Līvi ir beidzamie ienācēji Vidzemē(ap 6. gadsimtu +/- gadsimts), kur asimilēja tur iepriekš dzīvojošos zemgaļus, tas tā par viņu senumu, tāpēc tur arī varbūt bija tāds nesamierināms naids no citas kultūras latgaļu puses. Pirms tam viņi bija ienākuši Kurzemē(Sāmsalu gan vienmēr par Sāmsalu nesauca) no hronikām ir nostāsti par to, ka kuršiem nācās padzīt ienācējus. Tak varbūt vajag loģiski padomāt pirms pārpublicēt murgus, kur nav pierādījumu vai kas jau sen ir tapuši atspēkoti: Narvas un Nemunas neolīta laika kultūras bija pirms indoeiropiešu ierašanās un visticamāk, ka pārstāvēja Y-DNA haplogrupu I, kas ir senāki eiropieši. Tā nebija ne indo-eiropiska, ne arī somugriska kultūra, jo ap to laiku somugru izplatību lielā skaitā kavēja ledus laikmeta palikušie ledāji. Somugri pieder pie haplogrupas N un izplatījās no Sibīrijas ziemeļiem - balti pieder pie haplogrupas R - Baltkrievija un Baltija ir viņu izplatības centrs, kas atrodas vienādā attālumā no visiem pārējiem baltu izplatības virzieniem uz visām debesu pusēm. Visi somugri ir praktiski pēdējie ienācēji šajā Eiropas daļā - to apliecina vēsturiskās ziņas par sāmu(oriģināli - ne somugriska kultūra) izplatību gandrīz līdz pat pašam somu līcim pat vēl nesenos laikos, kā arī pašu somugru teikas un nostāsti. Somugru tautas pēdējo tūkstoš gadu laikā ļoti aktīvi migrēja: nezinu kad voti(vadja) ieradās savā vietā, bet viņu zemēs ienāca vismaz 2 citas somugru ciltis - ingri un karēļi. Tas pats par maģāru migrāciju, kas izskatās, ka atšķirībā no pārējiem bija vistālāk uz dienvidiem esoša tauta un daļēji jaukta - iespējams, ka pat mazliet somugriskota indo-eiropiešu izcelsmes, tāpat kā tas izskatās ka ir ar mariešiem(kuru R haplogrupa ir tuvāka latviešiem, nekā krieviem arī pēc 1000+ gadu pārtraukuma). 92.22.25.127 06:34, 12 februārī, 2014 (EET)

Apvidvārdi

Manuprāt šeit ir putra. Vispirms ar apvidvārdiem es saprastu vārdus, kas apzīmē vietas(in english: placenames), kaut arī laikam ir domāts, ka tie tiek lietoti tikai noteiktās izloksnēs: guns, noteikti ir vecvārds vai arī mūsdienās to lieto poētiskā nozīmē jums varētu būt vecvārds un to lieto arī poētiskā nozīmē dardedze gan man liekas ka ir sinonīms - tas ka kāds to nelieto, nozīmē, ka nelasa latviešu literatūru literārajā valodā un ja tas nav sinonīms, tad ļoti derētu paskaidrot kurā kultūrnovadā lieto tikai dardedze un nelieto varavīksne - problēma ar šo ir tā ka vara+vīksna(acīmredzami seņči saskatīja kaut kādu krāsainu atspulgu no vara priekšmetiem un vīksna ir vīksna - tā apzīmē formu) ir skaidrs saliktenis un mazliet grūtāk saprotams ir dar(dār?)+dedze(ir skaidrs ka otrā daļa ir saistīta ar degšanu - ko nozīmē pirmā daļa nav skaidrs) arī ir saliktenis un ir skaidrs, ka abus neviens neliedz lietot vienlaikus ja tie ir noteiktās vietās lietoti vārdi, ļoti derētu novadu pieminēšana - daži vārdi tiek lietoti vairākos kultūrnovados vienlaikus, kamēr citi tiek lietoti tikai vienā - ja nekā tāda nav, šī ir lieka sadaļa, bez tam tā kā noteiktās vietās lietoti vārdi ir vesels lērums, tam noteikti ir nepieciešma atsevišķa lapa PS vardi arī dēvē par kurcīti —Šo komentāru pievienoja 92.22.25.127 (diskusija • devums).

Vikipēdijai nevajadzētu nodarboties ar jaunradi. „Apvidvārda” nozīme kā „dialektisms”, nevis „vietvārds”, atrodama Tēzaurā, bet raksta sadaļā par apvidvārdiem atrodama atsauce, no kurienes ņemti paustie apgalvojumi. Tos, protams, var apšaubīt, taču arī tad jāatsaucas uz atbilstošu avotu, nevis personīgām pārdomām. —Turaids (diskusija) 2018. gada 4. augusts, plkst. 17.17 (EEST)

Tas pats arī gadu vēlāk, bet īsāk: Ja tie ir apvidvārdi, tad kuros apvidos tos lieto? Ja nekā tāda nav un ir atsauce uz pārdomām LIIS mājas lapā, tad jāņem laukā. Raksts LIIS nav atbilstošs wiki norādēm. —Šo komentāru pievienoja 195.147.206.144 (diskusija • devums).

Nekas nav mainījies, jo iepriekšējā komentētāja apvidvārda nozīmes acīmredzamā nezināšana neviesa lielu uzticību viņa teiktajam. Vai vispārējiem piemēriem tiešām ir tik būtiski tas, kuros apvidos tos lieto? To nenorāda arī, piemēram, Tēzaurs (dardedze). Protams, var atrast labākas un precīzākas atsauces, bet vai ir kāds pamats apšaubīt LIIS uzticamību, lai atsevišķas raksta daļas būtu pilnībā jādzēš? —Turaids (diskusija) 2019. gada 29. augusts, plkst. 20.44 (EEST)

Pievienojos Turaida viedoklim. Šķiet, ka anonīmais dalībnieks vienkārši mīl dzēšanas procesu.--Egilus (diskusija) 2019. gada 29. augusts, plkst. 21.16 (EEST)

Slāvismi/hellēnismi: svēts un zvans

Konstantīns Karulis, uz kuru atsaucas, protams, ir ļoti cienījams valodnieks, taču šie divi apgalvojumi mani mulsina savas acīmredzamas neacīmredzamības dēļ:

svēts (святъ, kas no sengrieķu ἅγιος vai ἱερός)
zvans (звонъ, kas no sengrieķu ἦχος).

Attiecībā uz zvanu nevaru neko teikt un grāmata nav pa rokai, bet par "svēts" stipri šaubos, ka tas ir aizguvums no grieķu valodas – ne tikai tādēļ, ka nemaz nav līdzīgs, bet arī tādēļ, ka šis vārds tika lietots vēl pagānu laikos (9. gs.) un interpretēts pagāniskajā nozīmē (drošsirdīgs karavīrs vai tml.) – piemēram, Igora un Olgas (Helgas) dēlu sauca par Svjatoslavu. Lūk, starp citu, ko raksta krievu vikivārdnīca:

Этимология Происходит от праслав. *svętъ, от кот. в числе прочего произошли: др.-русск. святъ, ст.-слав. свѩтъ (греч. ἅγιος, ἱερός), русск. святой, укр. святи́й, белор. святы́, болг. свет, света́, свето́, сербохорв. све̑т, све́та, све̑то, словенск. svẹ̑t, svẹ́ta, ж., чешск. svatý, словацк. svätý, польск. święty, в.-луж. swjaty, н.-луж. swěty, полабск. sjǫte. Праслав. *svętъ родственно лит. šveñtas, др.-прусск. swenta- в местн. нн., авест. spǝnta- «святой», sраnаh- «святость», др.-инд. вед. c̨vāntás «процветающий», сюда же латышск. svinêt, svinu «праздновать». Латышск. svę̀ts «святой, благочестивый» заимств. из слав. Использованы данные словаря М. Фасмера.

Tas man šķiet kaut kā ticamāks. Vai jālabo? --Esmu Igors (diskusija) 2018. gada 4. augusts, plkst. 14.16 (EEST)

Vairs neatceros, bet, iespējams, to pirms pāris gadiem rakstīju es. Bija gadījumi, kad dažādos avotos viedokļi atšķīrās (piemēram, tas, vai „kukainis” ir aizguvums no lībiešu valodas vai latviešu cilmes vārds (no darbības vārda „kukt”), kad devu tomēr priekšroku Karulim). Te gan uzreiz jāmin, ka Karuļa etimoloģijas vārdnīcai piekļuvu tikai pastarpināti, tostarp ar Vikivārdnīcas sadaļām par etimoloģiju. Domāju, šiem diviem vārdiem piebildi par iespējamo galējo cilmi no sengrieķu valodas var tad ņemt ārā. —Turaids (diskusija) 2018. gada 4. augusts, plkst. 17.17 (EEST)

Karulis uzskata, ka ir "tradicionālais" uzskats un pēc tam plaši apraksta savu viedokli. Lasiet paši :) [1], [2]. --ScAvenger (diskusija) 2018. gada 4. augusts, plkst. 17.37 (EEST)

Cik saprotu, Karuļa rakstītais ScAvenger pievienotajās kopijās nav pretrunā ne ar Fasmera vārdnīcu, ne ar manām vispārīgā rakstura piezīmēm :) Tad izlaboju. --Esmu Igors (diskusija) 2018. gada 5. augusts, plkst. 15.53 (EEST)

Karuļa vārdnīcā "Ir daži apsvērumi, kas norāda uz to, ka vārds svēts latviešu valodā biji jau pirms senkrievu pareizticīgās baznīcas terminu aizgūšanas...". Latviešu valodā no senbaltu valodas mantotais vārds varēja saplūst ar aizguvumu vai pat tikai aizgūt kādu no nozīmēm. Svēts varēja izveidoties no IDE *swei- "būt, tapt gaišam", no kuras ar paplašinātāju -d- arī latviešu svīst (svīda) "aust, kļūt gaišam", līdzīgi kā sēts no *se(i)-, lēts no *le(i)- (no tā arī latviešu laist (laida)) u.c.Seimanis (diskusija) 2019. gada 6. aprīlis, plkst. 00.10 (EEST)

"Zvanīt" (radīt skaņu, troksni, saukt), "zvanēt" (skanēt) varēja izveidoties no tās pašas saknes, no kuras latviešu "žvadzēt", "zvindzēt", "žvindzēt", zvārgūlis", "žvingulis" u.c., kuru pamatā ir skaņas atdarinājums, un "zvetēt", "zvetīt", "zventēt", "zvaņķēt" u.c. Seimanis (diskusija) 2019. gada 6. aprīlis, plkst. 08.16 (EEST)

Vērtīgs raksts

Vai šis raksts nebūtu pelnījis vērtīga raksta atziņu? -- Pewdiepie12321 (diskusija) 2021. gada 27. aprīlis, plkst. 12.25 (EEST)