Domeniko Veneciano

Domeniko Veneciano (itāļu: Domenico Veneziano, dzimis aptuveni 1410. gadā Venēcijā, miris 1461. gadā Florencē), īstajā vārdā Domeniko di Bartolomeo (itāļu: Domenico di Bartolomeo), bija renesanses laika itāliešu gleznotājs, viens no Florences skolas iedibinātājiem. Domeniko ietekmējies no Mazačo, Paolo Učello un Andreas del Kastaņo.

Par Domeniko dzīvi zināms ļoti maz; arī Džordžo Vazāri mākslinieku biogrāfijās par viņu minēta nepareiza informācija (piemēram, ka viņu nogalinājis gleznotājs Andrea del Kastaņo, kurš patiesībā nomira pirms Domeniko). Domeniko dzimis Venēcijā un tur arī apguvis gleznošanu. 1430. gados viņš mitinājies Perudžā, savukārt aptuveni 1440. gadā apmeties Florencē, kur, izņemot atsevišķus periodus, darbojies līdz pat nāvei. Senākais saglabājies dokuments par Domeniko ir viņa vēstule Pjēro de' Mediči. Atgriezies Florencē no Perudžas, Domeniko kopā ar savu mācekli Pjēro della Frančesku strādāja pie Santa Maria Nuova hospitāļa freskām, no kurām pabeidza tikai daļu (1445. gadā nezināmu iemeslu dēļ viņš darbu pārtrauca, un pārējās freskas uzgleznoja Andrea del Kastaņo). Domeniko ar Pjēro della Frančesku sadarbojās arī vēlāk, apgleznojot Loreto Sv. Marijas baznīcas griestus. Pēdējā zināmā Domeniko glezna ir "Jānis Kristītājs un Sv. Francisks".

Saglabājušies divi parakstīti Domeniko darbi — "Jaunava un bērns" (glezna stipri bojāta) un altārglezna Santa Lucia dei Magnoli baznīcai.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Domeniko Veneciano.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Šī gleznotāja biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.