Pāriet uz saturu

Elektriskā lādiņa nezūdamības likums

Vikipēdijas lapa

Elektriskā lādiņa nezūdamības likums: no apkārtējiem ķermeņiem izolētas sistēmas kopējais elektriskais lādiņš laikā nemainās (to nevar patvaļīgi radīt vai iznīcināt). [1]

Izolēta sistēma

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja sistēma sastāv no vairākiem ķermeņiem, kuru kopējais elektriskais lādiņš , tad no elektriskā lādiņa nezūdamības likuma izriet, ka jeb . Elektriskie lādiņi ķermeņu mijiedarbībā var pārkārtoties, bet tikai tā, lai saglabātos sistēmas kopējais lādiņš .

Lādiņa nezūdamības likums ir universāls likums, un dabā nav sastopami izņēmumi. Tas ir spēkā visās elementārdaļiņu reakcijās, kā arī ķermeņu elektriskās uzlādēšanās un polarizēšanās procesos.

Neizolēta sistēma

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gadījumā, kad sistēma nav izolēta (slēgta), elektriskais lādiņš no tās var aizplūst vai arī tajā ieplūst. Iedomājoties, ka elektriski lādētu ķermeņu vai daļiņu kopu aptver noslēgta virsma , caur kuru var pastāvēt lādiņa plūsma. Tādā gadījumā lādiņu nezūdamības likumu raksta šādi:

,
kur
- elektriskā strāva, kura šķērso slēgto virsmu (A)
- sistēmas summārā lādiņa izmaiņas ātrums (C/s)

Mīnusa zīme nozīmē to, ka ir pieņemts, ka, samazinoties pozitīvajam lādiņam , lādiņnesēji aizplūst no virsmas ierobežotā tilpuma.

  1. V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 157.––158. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]