Frīdrihs I Barbarosa

Frīdrihs I Friedrich I.
Frīdrihs I Barbarosa (vidū)
Burgundijas karalis
Amatā 1152 — 1190 (kronēts 1178. gada 30. jūnijā, Arlā)
Priekštecis	Konrāds III
Pēctecis	Heinrihs VI
Vācijas karalis (formāli Romiešu karalis)
Amatā 1152 — 1190 (kronēts 1152. gada 9. martā, Āhenē)
Priekštecis	Konrāds III
Pēctecis	Heinrihs VI
Itālijas karalis
Amatā 1155 — 1190 (kronēts ap 1155. gadu, Pāvijā)
Priekštecis	Konrāds III
Pēctecis	Heinrihs VI
Svētās Romas impērijas imperators
Amatā 1155 — 1190 (kronēts 1155. gada 18. jūnijā, Romā)
Priekštecis	Lotārs III
Pēctecis	Heinrihs VI
Dzimšanas dati	1122. gads iespējams Veingartenes abatija, Veingartene (tagad Bādene-Virtemberga, Vācija)
Miršanas dati	1190. gada 10. jūnijā Geksu upe, Kilikija (tagad Turcija)
Apglabāts	Sv. Pētera baznīca, Antiohija, Turcija
Dinastija	Hoenštaufenu dinastija
Tēvs	Frīdrihs II
Māte	Bavārijas Judīte, Velfu dinastija
Dzīvesbiedrs(-e)	Burgundijas Beatrise, Ivreju dinastija
Bērni	12 bērni, tostarp Frīdrihs V, Heinrihs VI, Oto VI, Konrāds II, Švābijas Filips
Reliģija	katoļticība

Frīdrihs I (vācu: Friedrich I., latīņu: Fridericus I, saukts Barbarosa (Barbarossa); dzimis 1122. gadā, miris 1190. gada 10. jūnijā) bija Hoenštaufenu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1155. gada līdz savai nāvei. Harismātiska, leģendām apvīta personība. Bija arī Burgundijas, Vācijas un Itālijas karalis, kā arī Švābijas hercogs.

Dzīves gājums

Dzimis 1122. gadā netālu no Rāvensburgas tagadējā Bādenes-Virtembergas zemē Vācijas dienvidos. Kopā ar tēvoci Konrādu III piedalījās Otrajā Krusta karā. Pēc Konrāda nāves 1152. gada 4. martā Frankfurtē tika ievēlēts par Romiešu karali (Rex Romanorum) un 9. martā Āhenē kronēts. No tēva puses būdams Hoenštaufens, bet mātes — Velfs, Frīdrihs apvienoja abas tolaik visietekmīgākās impērijas dzimtas. Sākot no 1154. gada sešas reizes veica militāras kampaņas Itālijā, iesaistīdamies gvelfu un gibelīnu cīņās un ierobežodams Ziemeļitālijas pilsētu patstāvību. Šajā laikā ieguvis iesauku "Barbarosa" (no itāļu: Sarkanbārdis). Sestās kampaņas laikā 1176. gada 29. maijā Lenjāno kaujā Lombardijas līgas karaspēks smagi sakāva impērijas spēkus — kādu laiku pēc kaujas uzskatīja, ka Barbarosa ir miris.

Ap 1155. gadu pāvests Adriāns IV viņu Pāvijā kronēja par Romas imperatoru. Pēc diviem gadiem (1157. gadā) rakstos impērijas apzīmēšanai sāka lietot vārdu sacrum (no latīņu: svētā).

Trešā Krusta kara laikā 1190. gadā Frīdrihs I noslīka Salepas upē Kilikijā (mūsdienu Turcijā).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frīdrihs I Barbarosa.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Hoenštaufenu dzimtas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Konrāds III	Burgundijas karalis un Romiešu karalis 1152—1190	Pēctecis: Heinrihs VI
Priekštecis: Konrāds III	Itālijas karalis 1155—1190	Pēctecis: Heinrihs VI
Priekštecis: Lotārs III	Svētās Romas impērijas imperators 1155—1190	Pēctecis: Heinrihs VI