Gardas ezers

Gardas ezers
Koordinātas	45°38′N 10°40′E / 45.633°N 10.667°EKoordinātas: 45°38′N 10°40′E / 45.633°N 10.667°E
Platība	370 km2
Lielākais garums	51,6 km
Vidējais dziļums	136 m
Lielākais dziļums	346 m
Tilpums	49 km3
Augstums v.j.l.	65 m
Izteka	Minčo upe
Sateces baseins	2 350 km2
Baseina valstis	Itālija
Salas	Gardas sala, vairākas citas
Apdz. vietas krastos	Daudz vēsturisku ciematu
	Gardas ezers
	Gardas ezers Vikikrātuvē

Gardas ezers (itāļu: Lago di Garda) ir pēc platības lielākais ezers Itālijas teritorijā. Atrodas Itālijas ziemeļos, pusceļā starp Milānu un Venēciju. Alpu ezers, ko veidojis ledājs pēdējā ledus laikmeta beigu posmā. Lielākais no Alpu dienvidu nogāzes ezeriem. Ūdens apmaiņas periods - 27 gadi.

Nozīmīgs tūrisma piesaistes objekts, tā krastos atrodas liels daudzums viesnīcu un kūrortu. Populārākie apskates objekti - senā, nocietinātā Sirmione pilsētiņa dienvidu piekrastē, Skaligēri pils, romiešu dzejnieka Katulla villa. Ezerā vairākas salas, lielākā - Gardas sala ar Bordžēzes villu.

Ezera pussalā izplūst sēravoti ar dziednieciskām īpašībām. Endēma foreļu suga — Salmo carpio L. Ezera piekraste, jo sevišķi rietumu piekraste, pazīstama ar citronu dārziem. Ezeram joprojām laba ūdens kvalitāte, jo sevišķi salīdzinot ar citiem Alpu dienvidu lielajiem ezeriem, taču planktona pētījumi norāda uz ūdens kvalitātes krišanos.

Zemūdens grēda starp Sirmiones pussalu un Punta St. Vigione sadala ezeru divās daļās. Rietumu daļa ir dziļākā un lielākā, austrumu baseins ir mazāks (7% no kopējā ezera tilpuma), un sasniedz 80 m dziļumu.

Līdz 1918. gadam ezera ziemeļu daļa piederēja Austroungārijai.

Limone

Ezera ziemeļrietumu piekrastē atrodas Limones ciematiņš. 1979. gadā 3,5% no ciematiņa iedzīvotājiem asinīs tika atklāts īpašs proteīns - apolipoproteīns A-1 MILANO.^[1] Šis proteīns ātri atbrīvo artērijas no taukiem, nogādājot taukus aknās, kur tie tiek pārstrādāti. Šāds proteīns var būt ļoti efektīvs cīņā pret aterosklerozi un infarktu. Proteīns nodrošina ciemata iedzīvotājiem ilgu mūžu — no aptuveni 1000 iedzīvotājiem 12 ir vecāki par 100 gadiem.

Atsauces

↑ Gualandri V, Franceschini G, Sirtori CR, et al. (1985). "AIMilano apoprotein identification of the complete kindred and evidence of a dominant genetic transmission". Am. J. Hum. Genet. 37 (6): 1083–97. PMC 1684746. PMID 3936350.

Ārējās saites

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

[pmid3936350-1] Gualandri V, Franceschini G, Sirtori CR, et al. (1985). "AIMilano apoprotein identification of the complete kindred and evidence of a dominant genetic transmission". Am. J. Hum. Genet. 37 (6): 1083–97. PMC 1684746. PMID 3936350.

[1]